Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

ŽURNĀLS Tiesību prakse

22. Februāris 2011 /Nr.8 (655)

Valsts atbildība par tās iestāžu amatpersonu prettiesisko rīcību
Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta spriedums
Lietā Nr. SKC-226
2010. gada 24. novembrī
2 komentāri

Par iestādi Civillikuma 1407. panta izpratnē atzīstama patstāvīga jeb autonoma valsts iestāde. Tiešās pārvaldes iestādes nav iestādes Civillikuma 1407. panta izpratnē, un tām nav juridiskas personas statusa, jo tās savā darbībā pārstāv valsti. Privāttiesiskās saistības tiešās pārvaldes iestādes iegūst nevis patstāvīgi, bet gan valsts vārdā.

Valsts ir atbildīga par tās iestāžu amatpersonu prettiesisko rīcību. Apstāklis, ka valsts amatpersona par savu rīcību notiesāta ar spriedumu krimināllietā, var ietekmēt vienīgi valsts tiesības celt regresa prasību pret tās amatpersonām, taču neietekmē valsts atbildību pret trešajām personām.

Civillikuma 2349. pants ir tiesiskais pamats morālā kaitējuma atlīdzināšanai par sakropļojumu vai izķēmojumu. Ja persona noteiktā laika posmā ir izjutusi garīgas ciešanas sakarā ar radušos sakropļojumu vai izķēmojumu, tad viņa ir tiesīga saņemt par to atlīdzinājumu. Laika posms, kādā saglabājas miesas bojājuma sekas izkropļojuma vai izķēmojuma veidā, var būt papildu kritērijs morālā kaitējuma atlīdzības apmēra noteikšanai, taču tas nevar būt pamats secinājumam, ka persona nav tiesīga saņemt atlīdzinājumu vispār.

šis raksts ir maksas saturs
ATVĒRT AR KODU
0
0
komentāri (2)
2 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
rNS
23. Februāris 2011 / 09:25
0
ATBILDĒT
Vismaz no vēsturiskā aspekta raugoties Senāta vērtējums attiecībā uz CL 1407. pantā ietverto vārdu „iestāde” ir nekorekts. Ja izmanto pirmskara juridisko literatūru, tad ir diezgan viennozīmīgi skaidrs, ka iestāde minētā panta kontekstā ir publisks (piemēram, valsts izveidots) nodibinājums, un tātad patstāvīga juridiskā persona. K. Celma rakstā „Nodibinājumu juridiskais stāvoklis un viņu nozīme tagadnē” (TMV, 1939. gads, Nr. 3, 634. – 657.lpp.), ir ļoti pārliecinoši parādīts, kādēļ CL ir lietota tieši tāda terminoloģija. „Praksē novērota tieksme vārdu iestāde – Anstalt – lietot tad, ja nodibinājums (Stiftung) ir samērā liels – ar sarežģītu pārvaldes aparātu un plašu iekārtojumu [..] Īstenībā vārds „iestāde” tā tad būtu lietojams piemērotu publiski – tiesisku juridisku personu apzīmēšanai, bet ciktāl to praktiski iemelsu dēļ lietotu dažu lielāku privāttiesību nodibinājumu apzīmēšanai – šis nosaukums būtu jāuzskata tikai kā palīgnosaukums nodibinājumu atsevišķa veida raksturošanai”.
DNS
22. Februāris 2011 / 10:27
0
ATBILDĒT
Nu vienreiz ir sagaidīts spriedums, kas liks Saeimai un MK sarosīties un sekot savu padoto ierēdņu darbam un godaprātam. Kad ķersies klāt pie valsts maka, spice sāks rūpīgāk vērtēt savu padoto kvalifikāciju. Cerams...
visi numura raksti
Dina Gailīte
Notikums
Būtiski sarūk noziedzība, prokuratūra turpina strādāt
Pagājušajā nedēļā, 16. februārī, notika ikgadējā Latvijas virsprokuroru sanāksme, pulcējot gan prokuratūras darbiniekus, gan lielu skaitu šā pasākuma tradicionālo viesu – Saeimas, Augstākās tiesas, valdības, Valsts kontroles, ...
2 komentāri
Helmuts Jauja
Skaidrojumi. Viedokļi
Piezīmes pie jaunā Maksātnespējas likuma
Kopš 2010. gada 1. novembra Latvijā ir spēkā jauns Maksātnespējas likums. Publiskajā telpā līdz šim jau ir apspriesti gan atsevišķi jaunā likuma institūti, gan arī likums kopumā. Ir izskanējuši gan atzinīgi vārdi, gan arī ...
1 komentāri
Jeļena Rakova
Skaidrojumi. Viedokļi
Advokātu ētika: honorārs un personiskā reklāma
2010. gada aprīlī Latvijas Zvērinātu advokātu kopsapulce pieņēma grozījumus Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas statūtos1 (turpmāk – Statūti) un Latvijas Zvērinātu advokātu Ētikas kodeksā2 (turpmāk – arī Ētikas ...
4 komentāri
Danuta Šavdine
Nedēļas jurists
Danuta Šavdine
3 komentāri
Informācija
Valsts prezidenta atbildes vizīte
AUTORU KATALOGS