ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

8. Marts 2011 /Nr.10 (657)

Vai civiliedzīvotāju upuri Afganistānā ir attaisnojami
Mg.iur.
Arnis Lauva
Nacionālo bruņoto spēku Apvienotā štābaJuridiskās pārvaldes priekšnieks 

"Cilvēki tajā pasaules malā ir pieraduši pie nāves." (..) "Ja jūs viņiem teiksiet: "Mums ļoti žēl, ka jūsu tēvs ir miris, bet miris kā moceklis, lai Afganistāna būtu brīva." un ja jūs piedāvāsiet viņiem kompensāciju un cienīsiet viņu nesto upuri, es domāju, ka cilvēki mūs atbalstītu pat tagad. Bet sliktākais, ko jūs varētu darīt, ir tas, ko mēs darām tagad – ignorējam cietušos. Saucot tos par netiešajiem zaudējumiem un pat necenšoties saskaitīt nogalinātos. Viņu ignorēšana ir noliegšana, ka viņi kādreiz ir eksistējuši, un nav lielāka apvainojuma islāma pasaulei. Tādēļ mums nekad nepiedos."1

Visai bieži plašsaziņas līdzekļos, īpaši starptautiskajos, ir atrodama informācija par civiliedzīvotāju upuriem Afganistānas konflikta ietvaros.2 Tiek diskutēts par minētās situācijas morālajiem apsvērumiem, atsevišķos gadījumos arī par leģitimitāti, tāpat tiek iztirzāti aspekti, kuru dēļ upuru skaits pieaug, kā arī pasākumi, kas ļautu mazināt civiliedzīvotāju ciešanas. Autors centīsies visai koncentrēti apskatīt tos tiesiskos aspektus, kas skar konflikta netiešos zaudējumus, par piemēru ņemot operāciju Afganistānā. Protams, 21. gadsimtā nav pieļaujama personas tiesisko interešu ierobežošana (tostarp tiesību uz dzīvību) bez jebkāda tiesiski izskaidrojama pamata. Ar vārdu "tiesiski" šajā gadījumā tiek domāti starptautisko cilvēktiesību un bruņoto konfliktu tiesību (BKT) standarti.

Diemžēl visai reti civiliedzīvotāju nogalināšanas kontekstā tiek runāts par šādas rīcības tiesiskajiem aspektiem. Parasti plašsaziņas līdzekļos lasām par civiliedzīvotāju upuriem, nožēlu, bet neko arī vairāk, respektīvi, kas notiks tālāk un vai vispār kaut kas tiks darīts.3 Tādējādi vairumā no šiem gadījumiem var prezumēt, ka sabiedrība notikušo akceptē kā traģisku faktu, bet uzskata to par darbību, kas ir notikusi likuma ietvaros. Nenoliedzami, atklāti izteikties par to, ka nevainīgas dzīvības atņemšana ir legāla un tai nav nekādu tiesisku seku, būs vismaz neētiski, atsevišķos gadījumos pat noziedzīgi. Tomēr jautājums par nevainīgu cilvēku dzīvības atņemšanas likumību augstāku interešu vārdā ir Afganistānas realitāte.

 

1. Netiešie zaudējumi starptautiskajās tiesībās

Bruņoti konflikti un militāras operācijas pēc savas būtības izslēdz darbības, ko veic ar ķirurģisku precizitāti, līdz ar to, ja spēka lietošana ir tiesiski akceptējama starptautisko tiesību ietvaros (ius ad bellum),4 šāda autorizācija ietver arī netiešo zaudējumu pieļaujamību.5 BKT paredz, ka netieši zaudējumi6 var tikt nodarīti gan starptautisku līgumu, gan paražu tiesību ietvaros.7 Netiešie zaudējumi šeit tiek definēti kā civilo iedzīvotāju nogalināšana vai ievainošana, vai kaitējuma nodarīšana civiliem objektiem bez tieša nodoma (pat ja to var iepriekš paredzēt), kas notiek militāru darbību vai spēka lietošanas rezultātā. Netiešie zaudējumi nekad nav apzināti, bet ir saistīti ar militāro darbību.8 Netiešo zaudējumu iespējamību ietver arī divi no četriem9 svarīgākajiem BKT tiesību principiem – proporcionalitāte un objektu un personu nošķiršana (distinction). Proporcionalitātes principa ietvaros karavīram ir pienākums ierobežot nenovēršamu kaitējumu civilpersonām, nodarot tiem netiešos zaudējumus tiktāl, cik tas neveicina militāru labumu (militāru uzdevumu izpildi). Jebkurai spēka lietošanai jābūt ierobežotai apjoma, intensitātes un ilguma ziņā, tā nedrīkst turpināties pēc mērķa sasniegšanas. Jāpiezīmē, ka proporcionalitātes princips BKT ir saikne starp nepieciešamības un humānisma principu. Tas pats attiecas uz objektu un personu nošķiršanu — kaujas darbības veicot, karavīram ir pienākums nošķirt kaujiniekus no civilpersonām un militāros objektus no civilajiem objektiem.10

Protams, jautājums, kas ne reizi vien ir nomocījis juristu prātus, ir situācijas Afganistānā juridiskā kvalifikācija. Būtiski ir rast atbildi uz jautājumu, ciktāl var piemērot BKT? Rodot skaidru atbildi uz šo jautājumu, varētu daudz vienkāršāk spriest par civiliedzīvotāju upuru leģitimitāti. Saskaņā ar vairāku autoru viedokli pašlaik notiekošo konfliktu Afganistānā var saukt par iekšēju bruņotu konfliktu.11 Tomēr iespējams, ka šāda situācijas kvalificēšana nav pats galvenais, lai spētu rīkoties saskaņā ar starptautisko tiesību un, kas ir ne mazāk svarīgi, morāles normām. Nav noslēpums, ka valstis nav ieinteresētas to jurisdikcijā notiekošus konfliktus dēvēt par bruņotiem konfliktiem. Biežāk tie tiek saukti par nestabilitāti, iekšējiem nemieriem, nekārtībām, kas prasa robustāku valsts piespiedu mehānismu (policejiskās funkcijas pildošo iestāžu) izmantošanu. Gandrīz neviena valsts negūs labumu no konfliktiem, jo tie paver iespējas kriminogēno veidojumu legālai eksistencei un teritoriālās vienotības apdraudējumam. Ja tiek atzīts, ka valstī ir bruņots konflikts, militārajā konfrontācijā iesaistītajām pusēm tiek dotas iespējas kvalificēties kā legāliem kaujiniekiem, kas aizstāv noteiktas sabiedrības daļas intereses. Kaut arī iekšējus bruņotus konfliktus regulējošie normatīvie akti neparedz kara gūstekņa privilēģijas, tomēr tie paver iespēju nākamajam leģitimitātes momentam – pašnoteikšanās realizēšanai, kas var ietvert kādas noteiktas valsts daļas vēlmi atdalīties. Šādā gadījumā varēs runāt par starptautisku bruņotu konfliktu, kurā iesaistītie ir jākvalificē kā kaujinieki, kam ir tiesības uz karagūstekņa statusu, jeb citiem vārdiem, šīs personas nekādā gadījumā nevarēs saukt par noziedzniekiem tikai tā iemesla dēļ, ka tās izmanto ieroci pretinieka iznīcināšanai, tādējādi arī savas pārliecības jeb idejas realizēšanai.

komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Gaidis Bērziņš
Skaidrojumi. Viedokļi
Fiziskās personas maksātnespējas process
Šā raksta pamattēzes 2011. gada 11. februārī tika nolasītas Latvijas Universitātes 69. konferences Civiltiesisko zinātņu sekcijas sēdē referātā "Jaunais Maksātnespējas likums – teorētiskie un praktiskie aspekti". Savukārt "Jurista ...
Vilnis Vītoliņš
Skaidrojumi. Viedokļi
Noziedzīga nodarījuma rīku konfiskācija
Īpašums ir svarīgākā un apjoma ziņā pilnīgākā lietu tiesība, kuru raksturo īpašuma tiesību subjekta – fiziskās vai juridiskās personas – tieša un tiesiska vara pār lietu. Turklāt šī attiecība starp personu un lietu ir ...
1 komentāri
Egons Rusanovs
Nedēļas jurists
Egons Rusanovs
3 komentāri
Sannija Matule
Notikums
Jaunais tiesībsargs – Juris Jansons
Ludvigs Švarcs
Akadēmiskā dzīve
Pamattiesību aizsardzība Eiropas Savienībā
Aizvadītajā nedēļā Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē notika Eiropas Parlamenta Zaļo/EBA frakcijas padomnieka pamattiesību, tieslietu un iekšlietu jomā Mg.iur. Alekseja Dimitrova vieslekcija. A. Dimitrovs Latvijas ...
AUTORU KATALOGS