ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

Pētītie jautājumi ir īpaši aktuāli un svarīgi finanšu tirgus dalībniekiem, kas slēdz finanšu tirgus darījumu līgumus un vēlas iekļaut nosacījumus par neto jeb izslēdzošā ieskaita piemērošanu. Darījumos ar finanšu instrumentiem ir iespējams ar samērā nelielu sākotnējo ieguldījumu veikt daudzas finanšu tirgus transakcijas (piemēram, daudzkārt pirkt un pārdot valūtu, atvasinātos finanšu instrumentus vai vērts­papīrus) par summām, kas ir nozīmīgi lielākas nekā sākotnējais ieguldījums, jo galu galā tiek veikti norēķini par trans­akcijās iegūto rezultātu.

Finanšu tirgus darījumu līgumos būtiski ir divi nosacījumi. Pirmais nosacījums nosaka izslēdzošā ieskaita (angļu valodā – Close-out Netting) piemērojamību gadījumos, kad viena no līgumslēdzējām pusēm ir kļuvusi maksātnespējīga vai ir iestājies kāds cits līguma nosacījums, pēc kura starp pusēm tiek veikts galīgais aprēķins, tai skaitā izslēdzošais ieskaits par visu savstarpējo transakciju aprēķinu vienā summā (neto saldo) un galīgā norēķina veikšana pēc iegūtā rezultāta. Savukārt otrais nosacījums paredz, ka visas līguma ietvaros noslēgtās transakcijas veido vienu darījumu.

Tā kā 2010. gada 1. novembrī stājās spēkā jaunais Maksātnespējas likums (kas maina līdzšinējos ieskaita ierobežojumus maksātnespējas procesā), kā arī no 2010. gada 1. aprīļa ir spēkā grozījumi Kredītiestāžu likumā regulējumā par ieskaita pielietojamību, rakstā tiek analizēta maksātnespējas procesus regulējošo tiesību normu vēsturiskā izcelsme un attīstība par ieskaita piemērojamību, kā arī aplūkotas atšķirīgas koncepcijas ieskaita piemērošanai.

1. Ieskaita un izslēdzošā ieskaita vispārējais regulējums tiesību normās

1.1. Latvijas tiesību normās ieskaita regulējums ir atrodams Civillikuma (Saistību tiesības) desmitās nodaļas (saistību tiesību izbeigšanās) 2. apakšnodaļā.¹ Saskaņā ar Civillikumu ieskaits ir viens no saistību tiesību izbeigšanās veidiem. 1846. pants nosaka: ar ieskaitu jāsaprot prasījuma dzēšana ar pretprasījumu. Nākamais, 1847. pants, nosaka, ka parādnieks var pret kreditora gribu izlietot savu pretprasījumu tikai tad:

1) ja abu prasījumu priekšmeti ir vienādas šķiras;

2) ja abiem prasījumiem jau iestājies termiņš.

Civillikuma 1848. pants paredz, ka, nosakot savstarpēju prasījumu šķiras vienādību, nav nozīmes to izcelšanās pamatiem.

Par ieskaita izlietošanu Civillikuma 1852. pants tālāk skaidro: parādnieka pretprasījums nedzēš viņa parādu pats no sevis, bet tikai tad, kad viņš to tieši licis priekšā šim nolūkam. Papildus tam 1853. pants nosaka, ka parādniekam ir tiesība prasīt ieskaitu katrā laikā (..).

Civillikuma komentāros par ieskaitu (1846. pantu) skaidrots, ka līgumā, kas nodibina parāda saistību, var būt īpašas norādes par ieskaita iespēju paplašināšanu vai ierobežošanu salīdzinājumā ar Civillikumu, var būt noteikts arī ieskaita aizliegums. Ieskaita skaidrojums pantā nav uzskatāms par izsmeļošu definīciju, tas uzsver tikai sasniedzamo rezultātu – viena prasījuma dzēšanu ar citu, pretēji vērstu prasījumu. Ieskaita veikšanai prasījumiem ir jābūt abpusīgiem, tas ir, pretēji vērstiem. Šim priekšnosacījumam jāpastāv ieskaita gribas izteikuma brīdī.²

Civillikuma komentāros pie 1847. panta skaidrots, kad ieskaitu var izlietot pret otras puses gribu. Tas nozīmē, ka bez otras puses piekrišanas nevar ieskaitīt prasījumus, kuriem nav iestājies termiņš, un tādus, kuru prasījumu priekšmeti ir dažādu šķiru. Naudas prasījumi vienā valūtā ir vienas šķiras, bet dažādās – nav, taču ieskaits ir iespējams, ja parādniekam ir atvietojuma tiesības. Ieskaits piemērojams arī attiecībā uz prasījumiem par vienādas šķiras atvietojamām lietām, turpretim par vienādas cenas neatvietojamām lietām vienpusējs ieskaits (bez vienošanās ar otru pusi) nav iespējams. Par vienādas šķiras, bet ar dažādu izcelšanās pamatu (piemēram, aizdevums un nomas līgums) pastāvošām saistībām arī ir pieļaujams ieskaits.³

Arī citas Latvijas tiesību normas definē dažādus ieskaita veidus, to piemērojamību. Tāpēc svarīgi apskatīt šo regulējumu, lai gūtu pilnīgāku priekšstatu par šā juridiskā jēdziena būtību.

1.2. Termins "izslēdzošais ieskaits" ir aprakstīts Finanšu nodrošinājuma likuma⁴ 9. pantā:

(1) Izslēdzošais ieskaits ir finanšu nodrošinājuma līgumā vai citā līgumā (darījuma aktā), kas paredz finanšu nodrošinājuma sniegšanu, ietvertie noteikumi, saskaņā ar kuriem, iestājoties izpildes notikumam, pēc savstarpēja pārrēķina, ieskaita vai citām tiesisko seku ziņā pielīdzināmām darbībām: