ŽURNĀLS Vēstules

>>>pajoliņš > 03.05.2011 09:52



Aizrādījums nevietā. Gluži loģiski ir sākt apspriest problēmu, kad tā ir izpaudusies. agrāk tādas situācijas vienkārši nepastāvēja.



>>>Studentiņš > 03.05.2011 13:59



Vislielākais stulbums šajā pārvēlēšanā ir tas, ka pasniedzējus fakultātes domē vēlē ne tikai akadēmiskais personāls, bet arī studenti un tehniskais personāls (apkopējas utt.). Tas tā normāli - spriest par zinātnieku no studenta un apokopējas līmeņa :D







Principā Osipovai taisnība - ir citas metodes, lai kontrolētu kvalitāti. Pārvēlēšana ir nesamērīgs risinājums

Labi, ka ir tāda pārvēlēšana. Jau ar visu pārvēlēšanu jaunos pie siles neviens īpaši negrib laist. LU Juridiskajā fakultātē ir vairāki pasniedzēji, kurus vajadzētu nomainīt pret kvalificētākiem un izglītotākiem, taču vieta ir aizsista un nekā.

to Subaru

Vai tad jābūt profesoram, lai objektīvi spriestu par piedāvātā modeļa plusiem un mīnusiem? No Jūsu teiktā izriet, lai apspriestu LR Augstākās Tiesas Senāta spriedumu, ir obligāti jābūt senatoram. Nedz kāpēc visi apspriež, publicē rakstus, izsaka viedokli, komentē utml, bet jautājumos par izglītības sistēmu un pedagoģisko kadru kvalifikāciju izteikt savu viedokli drīkst tikai profesori. Viņus apspriež un tikai viņi par sevi drīkst izteikties.

Profesors ir amats, bet vienlaikus jāatceras, ka arī zinātnieks, kas visticamāk visus savu turpmāko apzinīgo mūžu par tādu arī strādās, jo lai kļūtu par zinātnieku ir jāiegulda neprātīgs darbs, pacietība un laiks, kas ir pats svarīgākais. Drīzāk vajadzētu sistēmu, kas ir kompromiss, kas kombinē, nosakot, ka pēc 2 ievēlēšanas par šādu profesoru vai vairs nevar tikt diskutēts. Tādā veidā paliktu iespēja jauniem profesoriem.



Bet, cik saprotu no komentētājiem neviens nav profesors arī es nē, tādēļ objektīvi spriest nav iespējams par labāko vai sliktāko.



Ir arī saprotama profesores sāpe, jo daudzi ir staigātāji ir nākuši un iet, bet tie, kas nesavtīgi gulda savu darbu, vienā dienā var izrādīties mēslainē un viņu darbs kā tautā saka ir pa kājai.



Cienīsim mūsu skolotājus un viņu darbu!

Interesanti, ka šis raksts parādījies vietā, kur persona, kas ir bijusi par iemeslu šādām pārdomām, darbojas kā pa savu kabatu. Laikam profesorei un priekšniecei grūti atteikt!

Nu šādi nekad no nekvalitatīva mācībspēka vaļā netikt, nekādā gadījumā to nevar pieļaut...



Ļoti labi, ka ik pēc 6 gadiem jāpārvēl, lai neaizsēžas, bet žēl, ka to dara profesoru padomes, kur profesori cits par citu savstarpēji balso (interešu konflikts)... Vajadzētu demokrātiskāku sistēmu (fakultāšu domes, augstskolu senāti vai tam līdzīgas vadības institūcijas)...

Interesanti, kāpēc pirmā atsauce ir uz DL 44.p. pirmās daļas 8.p. (pieņemu, ka tā domāts, jo šim pantam astotās daļas nav)? Tajā ir runa par "profesionālās vai akadēmiskās izglītības iestādes IZGLĪTOJAMĀ darbu" - tātad persona, kas mācās, nevis kas šajā iestādē ir mācībspēks. Šķiet, domātas prakses un cita īstermiņa strādāšana mācību ietvaros.

1) Jautājums par priekšlikuma savlaicīgumu (pajoliņš > 03.05.2011 09:52) ir vietā. Piedodiet, konkrētais \"diskriminējošais\" likums nesen nosvinēja 15 gadu jubileju. Kur visus šos gadus skatījās universitāte, ministrija, likumdevējs, tiesas un ... profesoru asociācija?



Jāpiebilst, vienu gan profesūra ST panāca - netikt diskriminētai pēc vecuma. Svētas tiesības sagaidīt mūža novakari profesora amatā.



2) Vācija ir ļoti labs piemērs. Tomēr, tad jāsaka visu līdz galam - tur profesoram ir, kā mēs to saprotam - \"ierēdņa statuss\" ar visām garantijām. Vai LV profesori vēlētos iekļauties t.s. \"vienotajā atlīdzības sistēmā\", pret ko tik aktīvi iebilst tiesneši.



3) Cien. Osipovas kundze - bez ironijas - par jautājumu var diskutēt, ja galdā tiek likts labāks mehānisms, ar kuru tiek:

a) nodrošināta (vēl labāk - paaugstināta) akadēmiskā darba kvalitāte,

b) nodrošināta iespēja ātri, nesāpīgi un cieņpilni izbeigt darba tiesiskās attiecības, ja mācībspēka darbs tomēr ir nekvalitatīvs.

Saprotu un pieņemu, ka advokāti publicē it kā nejaušas, bet patiesībā konkrētai tiesvedībai piemērotas pārdomas. Saprotu un pieņemu, ka politiķi izsakās par likumiem, neatklājot āža kāju. Bet kāpēc to dara tiesību profesore Osipova?



Katrs, kuram ko izsaka LU JF strādājošu cilvēku vārdi, zina, ka viena nepārvēlēta lektore tiesā sūdzas par dzimumu diskrimināciju, jo izvēlēts cits lektors, un ka profesores Osipovas sirdi skārušas tieši bijušās lektores bēdas. Vai kļūdos, domādams, ka profesionālā – un arī vienkārši cilvēcīgā – ētika prasītu vēstulē atklāt, ka vēlme izteikties radusies tiešā sakarā ar fakultātes intrigām?



Viens godīgs teikums autores rakstīto liktu patērēt ar šķipsniņu sāls, bet vienlaikus nebūtu nogalināta vēlme iesaistīties sarunā par viedokļa pamatotību un apjautāties, kā profesore iztēlojas "regulāru (reizi 6 gados) darba pienākumu izpildes pārbaudi, ko veic atbilstoši nozares eksperti", ja pats pārbaudāmais – cerams – ir augstākā līmeņa eksperts, un kādas būtu negatīva vērtējuma sekas.



Varbūt, kā, citējot dižākus garus, māca pati profesore, demokrātija ir slikta, bet visas alternatīvas ir vēl sliktākas?