Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

10. Maijs 2011 /Nr.19 (666)

Galvojums kā akcesoriska saistība
9 komentāri
Dr.iur.
Erlens Kalniņš
zvērināts advokāts

I. Ievads 1. Galvojuma jēdziens un mērķis. Kā noteikts Civillikuma (turpmāk – CL) 1692. pantā, galvojums ir līgumiski uzņemts pienākums atbildēt kreditoram par trešās personas (galvenā parādnieka) saistību, neatbrīvojot pēdējo no viņas saistības pret kreditoru. Tādējādi galvojums ir galvinieka uzņemta saistība, kas pret galveno parādnieka kreditoru nodrošina galvenās saistības izpildīšanu. a) Galvojuma akcesoritāte. Galvojums ir akcesoriska jeb papildu ...

šis raksts ir maksas saturs
ATVĒRT AR KODU
10
0
VĒL PAR ŠO TĒMU
komentāri (9)
9 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
jeeuTsernjH
9. Augusts 2012 / 03:36
0
ATBILDĒT
43yvvL bsuobcebqpxk
oCMwqrrdAb
8. Augusts 2012 / 15:26
0
ATBILDĒT
gjUfJz uzklrrnwjigs
DBQrHILy
8. Augusts 2012 / 00:43
0
ATBILDĒT
Damn, I wish I could think of smoething smart like that!
J.Āboliņš
17. Maijs 2011 / 18:33
0
ATBILDĒT
Labs zvērināta advokāta viedoklis, bet visu šinī valstī izšķir tiesa (galavārds būs Augstākajai tiesai). Jau tuvākajā laikā viedokli no tiesām varēsim uzzināt un atbilde nebūs ilgi jāgaida.
Armands
16. Maijs 2011 / 18:54
0
ATBILDĒT
Otrkārt, nepiekrītu autora tēzei, ka atsevišķos gadījumos (galvenā parādnieka maksātnespējas rezultātā tas tiek likvidēts un izslēgts no komercreģistra) galvojums paliek spēkā arī pēc tam, kad beigusi pastāvēt galvenā saistība. Atbilstoši Civillikuma 1694. pantam galvojuma kā tiesiska darījuma būtiska sastāvdaļa ir spēkā esošs galvenais parāds. Attiecīgi galvojuma spēkā esamība, nepastāvot spēkā esošam galvenajam parādam, būtu pretrunā galvojuma līguma būtībai. Vēl jo vairāk, arī no sistēmiskās iztulkošanas viedokļa galvojums pats par sevi nevar pastāvēt bez galvenās saistības. Proti, galvojuma noteikumi Civillikumā iekļauti nodaļā par saistību pastiprināšanu, tādējādi galvojums mērķis ir pastiprināt kādu esošu/pastāvošu saistību, un, ja šī saistība vairs nepastāv, attiecīgi nepastāv arī galvojums, jo nav saistības, ko šis galvojums varētu pastiprināt. Civillikuma 1710. pantā noteikts, ka galvojums izbeidzas ar katru darbību, kas dzēš galveno saistību, atsvabinot no tās parādnieku. Tādējādi, ja galvenais parādnieks juridiskā persona beidz pastāvēt un tiek izslēgts no komercreģistra, tad tiek dzēsta galvenā saistība un sekojoši tiek izbeigts arī galvojums. Minētā Civillikuma norma neparedz nekādus izņēmumus, tādējādi tā attiecināma arī uz gadījumiem, kad galvenais parādnieks juridiska persona beidz pastāvēt līdz ar izslēgšanu no komercreģistra.
Armands
15. Maijs 2011 / 19:25
0
ATBILDĒT
Pirmkārt, visu cieņu autoram, kurš ir viena no lielākajām autoritātēm Latvijā civiltiesību jomā, tomēr viņa viedoklis ir pretrunā citai, varbūt pat vēl lielākai, autoritātei - senatoram un profesoram K.Torgānam. Vēlos vērst uzmanību, ka K.Torgāns 09.11.2010. \"Jurista Vārda\" savā rakstā izvirzījis tēzi: \"Ja prasītājs, atsaucoties uz dispozitivitātes principu, prasa pieņemt un izskatīt prasību tikai pret galvinieku, tad tiek ignorēts iepriekš gari un plaši skaidrotais par galvojuma saistības akcesoro dabu, no kuras izriet, ka atkarībā no galvojuma veida un prasītāja izvēles vai nu galvinieks, vai galvenais parādnieks ir subsidiāri atbildīgs. Līdz ar to trūkumu nenovēršanas gadījumā šāda prasība tikai pret galvinieku uzskatāma par neiesniegtu un ir jāatdod atpakaļ.\"



Ja mēs pieturamies pie K.Torgāna tēzes, ka prasību pret galvinieku var celt, vienlaikus ceļot prasību arī pret galveno parādnieku, tad gadījumā, ja galvenais parādnieks - maksātnespējīgā SIA - līdz ar izslēgšanu no komercreģistra beidz pastāvēt, prasību celt nav iespējams, jo vairs neeksistē viens no obligātajiem atbildētājiem (galvenais parādnieks).



Diemžēl autors rakstā K.Torgāna tēzes nav atspēkojis, tāpēc labprāt uzzinātu autora viedokli par minētajām K.Torgāna tēzēm un K.Torgāna viedokli par autora šajā rakstā izvirzītajām tēzēm.
k
14. Maijs 2011 / 14:25
0
ATBILDĒT
Jums lieliski izdodas kreditoru lobija loma!!! Vēl Jūs varētu papētīt sekojošo: ja reiz abi ar kalniņa kungu paužat, ka "galvojuma mērķis (kā Kalniņa kungs ir norādījis) ir nodrošināties tieši pret parādnieka maksātnespēju", - kāda ir kreditora atbildība, ja viņš, lai nodrošinātos tieši pret parādnieka maksātnespēju, IR IZVĒLĒJIES JAU MAKSĀTNESPĒJĪGU GALVINIEKU? Aha, teiksiet: tā nav kreditora daļa un intereses, bet kur tad paliek galvenā jēga, ka galviniekam ir jābūt spējīgam stāties parādnieka vietā?

Bankas vispār neinteresē, kurš un cik var maksāt, un tām ir svarīgi vien tas, lai būtu vismaz kāds, ko piežmiegt. Kāpēc gudrie juristi nerunā arī par kreditora atbildību darījumpartnera izvēlē? kādēļ nerunā par uzņēmējdarbības risku; ja esi tik neprasmīgs izvēlēties, kam aizdod naudu, tad jārēķinās ar iespējamiem zaudējumiem. Bet, nē, aizdošanas gadījumā Latvijā atbildība ir tikai aizņēmējam, bet ne kreditoram, kurš ļoti bieži aizdod naudu cilvēkiem, kuri jau aizdevuma izsniegšanas brīdī nav spējīgi nokārtot saistības.







R. Neilands
14. Maijs 2011 / 00:09
0
ATBILDĒT
Ļoti labs raksts! Īpaši uzteicama ir argumentācija par galvojuma saistības pastāvēšanu arī pēc maksātnespējīgas juridiskās personas izslēgšanas no KR un pēc maksātnespējīgas fiziskās personas saistību dzēšanas procedūras termiņa beigām. Līdz šim neviens no tiesībzinātniekiem par šo problēmu publiski nav runājis, taču tā ir problēma, jo likumos nav precīzs formulējums, kas notiek ar galvojuma saistību pēc minēto apstākļu iestāšanās. Oponenti, protams, iebildīs, ka galvojums izbeidzas ar katru darbību, kas dzēš galveno saistību, atsvabinot no tās parādnieku, kā arī ar to, ka katrā tiesiskā darījumā ir jāņem vērā dalībnieki un, ja viens dalībnieks vairs nepastāv (maksātnespējīga juridiskā persona ir izslēgta no KR), tad nepastāv arī galvenā saistība un galvojums līdz ar to arī, jo galvojums ir pakārtota saistība. Vēl kāds runās par regresa prasības īstenojamību. Šādi iespējamie argumenti formāli nebūtu aplami, ja tiktu izmantota tikai gramatiskā iztulkošanas metode. Taču tiklīdz mēs sākam skatīties vēsturiski, tad jāsaprot, ka maksātnespējas tiesības to modernajā izpratnē ir izveidojošās pavisam nesen, bet galvojums ir pastāvējis gadu tūkstošiem - kopš Senās Romas laikiem. Savukārt, teleoloģiski skatoties, galvojuma mērķis (kā Kalniņa kungs ir norādījis) ir nodrošināties tieši pret parādnieka maksātnespēju. Tādēļ būtu aplami ignorēt šo mērķi un likt kreditoram ciest zaudējumus, tādēļ, ka likumdevējs nav precīzi atrunājis, kas notiek šādā situācijā.

Esmu dzirdējis, ka Kredītņēmēju apvienība mēģināja panākt, ka jaunajā Maksātnespējas likumā ir iekļauta norma, ka šādā situācijā galvinieks tiek atbrīvots no galvojuma saistībām, bet par laimi šāda norma nekur tālāk par Kredītņēmēju apvienības sireālistiskajiem sapņiem nav tikusi.

Lai arī kā man patiktu autora domu grauds (kam pilnībā pievienojos), jāatzīst, ka tiesām to būs grūti sagremot un baidos, ka šis būs viens no jautājumiem, kurā būs ļoti pretrunīga tiesu prakse.

Jebkurā gadījumā paldies autoram par kārtējo kvalitatīvo rakstu!
Livux
13. Maijs 2011 / 16:33
0
ATBILDĒT
Bet, piemēram, ja arī galvinieks piesaka maksātnespēju? Vai viņs tad varēs pieprasīt no parādnieka samaksāto naudu, kas jāmaksā būs maksātnespējas procesa ietvaros kreditoram n-tos gadus saskaņā ar CL1705p par regresa prasību? Vai sanāk, ka ar maksātnespēju parādnieks no šā pienākuma ir atbrīvojies un galviniekam tad jāzuņemas šie izdevumi?
visi numura raksti
Gvido Zemribo
Skaidrojumi. Viedokļi
Kāds ir zvērināta advokāta statuss
1921. gada 19. martā Latvijas Tiesu palātas uzdevumā palātas loceklis H. Lazdiņš sasauca un atklāja zvērinātu advokātu kopsapulci, kurā bija ieradušies 63 zvērināti advokāti un kura ievēlēja pirmo Latvijas Zvērinātu advokātu ...
Rada Matjušina
Skaidrojumi. Viedokļi
Tiesneša objektivitāte un neitralitāte lietas iztiesāšanā
Ir svarīgi, lai sabiedrībai būtu pārliecība, ka tiesa, taisot spriedumu, ir objektīva un neitrāla.1 Demokrātiskā sabiedrībā ir būtiski, lai tiesnesis un visa tiesu sistēma ir objektīva, neitrāla un arī neatkarīga no jebkāda ...
3 komentāri
Jānis Pleps
Nedēļas jurists
Jānis Pleps
22 komentāri
Notikums
Pasniegtas Tieslietu sistēmas Goda zīmes
Piektdien, 6. maijā, valsts svētku noskaņās kārtējo reizi tika pasniegtas Tieslietu sistēmas Goda zīmes. Apbalvojumu saņēma 16 tieslietu sistēmas darbinieki. Tieslietu sistēmas Goda zīmju pasniegšanas svinīgais pasākums notika Rīgas ...
1 komentāri
Juridiskā literatūra
Latvijas kriminālpolitikas pagātne un nākotne
Ar Daugavpils Universitātes akadēmiskā apgāda "Saule" gādību klajā nākusi Dr.iur. Vitolda Zahara monogrāfija "Latvijas kriminālpolitika: retrospekcija un nākotnes vīzija", kas sniedz autora skatījumu uz mūsu valsts kriminālpolitikas ...
AUTORU KATALOGS