ŽURNĀLS Redaktora sleja

17. Maijs 2011 /Nr.20 (667)

Prezidenta loma
Doc. Dr.iur.
Jānis Pleps
 

Aizvadītajā nedēļā publiskots Valsts prezidenta Konstitucionālo tiesību komisijas viedoklis par Valsts prezidenta funkcijām Latvijas parlamentārās demokrātijas sistēmas ietvaros. Apjomīgais dokuments droši vien kļūs par jauno ceļa karti mūžīgajās diskusijās par Valsts prezidenta lomu mūsu valsts iekārtā.

Diskusijās par Valsts prezidenta lomas stiprināšanu nav lieki ielūkoties arī senākos materiālos. Valsts prezidents jau Satversmes sistēmā neienāca viegli, un Latvijas Satversmes sapulcē par atsevišķa Valsts prezidenta amata nepieciešamību un Valsts prezidentam piešķiramajām funkcijām bija gana asas diskusijas. Iespējams, Latvijas Satversmes sapulces locekļu izteiktie apsvērumi un domas var būt nozīmīgas arī šodien. Jo īpaši, ja par Valsts prezidenta amata nepieciešamību ir debatējis arī mūsu izcilākais domātājs ar jurista diplomu Rainis.

Rainis skarbi kritizēja Valsts prezidenta nepieciešamību, uzsverot, ka Satversmes sapulces vairākums “ir tādos uzskatos, ka valsts būs stipra tikai ar stipras dūres vīru. Mēs diezgan esam jutuši stipras dūres un nu vēl pēc Satversmes likuma būtu jādibina jauna vara klāt, kura atkal parādītos stiprā dūrē”. Pēc Raiņa domām, “republikā prezidents ne būt nav bijis vienmēr vajadzīgs”.

Tajā pašā laikā Rainis aicināja uzmanīgi raudzīties uz Valsts prezidentam piešķiramajām funkcijām: “viens būtu pilsonībai jāapdomā, ka ar tādu republikas prezidentu mēs varbūt ceļam tikai reprezentatīvu personu; varbūt viņš būs tikai rautu varonis un auto braucējs. Varbūt viņam būs visādas mazas funkcijas, kuras ir tīri mehāniskas. Ja prezidenta ideja tik zemu nokrīt, tad tiešām, es domāju, ka tiem, kas viņu būs ieveduši, būs par viņu jākaunas.”

Rainis arī iezīmēja tās funkcijas, kurās viņš sagaidītu nozīmīgu Valsts prezidenta lomu: “Ja būs vēlēts prezidents, tad pilsonībai ir jāzina mazākais tas, ka tai personai jābūt radošam garam. Ja viņam tāda gara nav, tad viņa funkcijas ir pilnīgi liekas un tās var izpildīt kurš katrs ierēdnis. Bet, ja tāds gars pilsonībai būs, tad viņam jābūt sevišķi kulturālam garam, tad viņam jābūt nevis tai stiprai dūrei, kas tikai apspiež tautu, bet viņam jābūt tai galvai, kas var dot kulturālas mantas. Mēs kā valsts varam pastāvēt tikai tad, ja mēs esam kulturāla valsts.”

komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Edvīns Danovskis
Skaidrojumi. Viedokļi
Administratīvās atbildības regulējuma konceptuālās problēmas
Šogad apritēs piecgade, kopš Ministru kabinets pieņēmis Administratīvo sodu likumprojekta koncepciju, ar kuru nolemts izstrādāt jaunu Administratīvo sodu likumu.1 Jauna likuma vēl nav. Tā vietā Tieslietu ministrija sākusi apsvērt ...
3 komentāri
Katrīne Pļaviņa
Skaidrojumi. Viedokļi
Kā risināt pretrunas starp Latvijas, starptautiskajām un Eiropas Savienības normām
Administratīvā procesa likuma 15. pants tiesību normas piemērotājam norāda soļus, kas jāveic, ja tiesību norma tekstuāli ietverta Eiropas Savienības (ES) vai starptautisko tiesību normā. Priekšraksti ir skaidri, un sekošana tiem, ...
Viktorija Voitešonoka
Skaidrojumi. Viedokļi
Nepilnības rīcībnespējīgo personu tiesiskajā aizsardzībā
Rakstā izklāstīts viedoklis par trūkumiem rīcībnespējīgo personu tiesiskajā aizsardzībā, pašreizējo tiesisko regulējumu un ar to saistīto problemātiku, kā arī iespējamiem risinājumiem, jo pašlaik spēkā esošās materiālās un ...
Jānis Rozenfelds
Nedēļas jurists
Jānis Rozenfelds
14 komentāri
Notikums
Godināti tieslietu nozares izcilnieki
Pirmajā rindā (no kreisās): Latvijas Zvērinātu advokātu padomes priekšsēdētāja vietniece zvērināta advokāte Guna Kaminska, bijusī Augstākās tiesas Judikatūras nodaļas vadītāja Zigrīda Mita, Augstākās tiesas Senāta ...
AUTORU KATALOGS