ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

24. Maijs 2011 /Nr.21 (668)

Par pilnīgu nāves soda atcelšanu
6 komentāri
Mg.iur.
Rūta Rācene-Bērtule
Tieslietu ministrijas Krimināltiesību departamenta juriskonsulte 

Tā kā Saeimā šobrīd aktuāls ir jautājums par nāves soda pilnīgu atcelšanu Latvijā, ir nepieciešams veikt skaidrojumu par pašreizējo situāciju un plānotajiem grozījumiem. Jānošķir jautājums par nāves soda atbalstīšanu vai atteikšanos no tā piemērošanas un jautājums par formālu atteikšanos no likumā paredzētā nāves soda kara laikā. Kāpēc starptautisku dokumentu, kuru Latvija ir parakstījusi jau 2002. gadā, tā nav ratificējusi, un kādēļ starptautiski Latvija pozicionē sevi vienā veidā, bet valsts iekšienē izturas citādi?

Vispirms nepieciešams saprast pašreizējo regulējumu normatīvajos aktos attiecībā uz nāves sodu. Krimināllikums pašreizējā redakcijā paredz nāves sodu, un tas ir visbargākais soda veids. Krimināllikuma 37. pants nosaka, ka nāves sodu – nošaušanu – var piespriest vienīgi par slepkavību sevišķi pastiprinošos apstākļos un tas piemērojams vienīgi tad, ja noziegums izdarīts kara laikā. Nāves sods nav piemērojams personām, kuras līdz nozieguma izdarīšanai nav sasniegušas astoņpadsmit gadu vecumu, un sievietēm. Tātad šobrīd Latvijā nāves sods ir paredzēts tikai īpašos gadījumos ļoti šauram personu lokam – pilngadību sasniegušiem vīriešiem, kas izdarījuši slepkavību sevišķi pastiprinošos apstākļos kara laikā. Miera laikā Latvijā nāves sods nav piemērojams un izpildāms.

Šāds regulējums Krimināllikumā ir spēkā kopš 2000. gada 15. jūnija, kad norma papildināta ar nosacījumu, ka nāves sods piemērojams vienīgi tad, ja noziegums izdarīts kara laikā. Tas izdarīts atbilstoši 1950. gada 4. novembra Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6. protokolam par nāves soda atcelšanu, kuram Latvija pievienojusies 1999. gada 1. jūnijā.

Attiecībā uz kara laiku gan jāatzīmē, ka Latvijai kā Ziemeļatlantijas līguma organizācijas (NATO) dalībvalstij ir saistošs Ziemeļatlantijas līgums.

VĒL PAR ŠO TĒMU
komentāri (6)
6 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
:)
25. Maijs 2011 / 16:08
0
ATBILDĒT
Jā, nāvessodu atcelt, bet eitaanāziju atļaut tas Eiropā ir moderni. Valstis, kur nāvessods pastāv arī miera laikā, tajā skaitā arī sievietēm un nepilngadīgajiem- Ķīna, Indija, ASV, Pakistāna, Irāna un t.t. un t.t. Valstis, kur nāvessods ir atcelts, ir nospiedošā mazākumā un to iedzīvotāji veido tikai kādus 10- 15% no kopējā pasaules iedzīvotāju skaita.
Evija
24. Maijs 2011 / 19:29
0
ATBILDĒT
Tikai padomju krimināltiesības??? Tas gan ir jaunums!



"In the aftermath of World War II, the United Nations General Assembly adopted the Universal Declaration of Human Rights. This 1948 doctrine proclaimed a "right to life" in an absolute fashion, any limitations being only implicit. Knowing that international abolition of the death penalty was not yet a realistic goal in the years following the Universal Declaration, the United Nations shifted its focus to limiting the scope of the death penalty to protect juveniles, pregnant women, and the elderly."



http://www.deathpenaltyinfo.org/part-ii-history-death-penalty
< R>

P.S. ".. skaidrojums neatbilst laika garam .." Jauki, tad mēs dzīvojam tāda Damokla zobena - Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas - ēnā. Cik drausmīgs laiks! (Es ironizēju, protams.)
%
24. Maijs 2011 / 17:52
0
ATBILDĒT
Norma, kas paredz nāves sodu tikai vīriešiem ir diskriminējoša. Tās saknes ir meklējamas laikā, kad par ģimeni ar savu galvu atbildēja vīrs, kas bija ģimenes galva, aizsargātājs un arī soģis mājās par sīkiem pārkāpumiem.

Padomju krimināltiesības paredzēja, ka nāves sodu nevar piespriest grūtniecei. Tas sargāja nevis sievieti, bet viņas nedzimušo bērnu.
Diskriminācija
24. Maijs 2011 / 17:47
0
ATBILDĒT
Štrunts ar Mozaīkas piedāvājumu. Mums jau ir diskriminējoš likums. :D



Eiropas Cilvēktiesību Konvencija expressis verbis šādu izņēmumu 2.pantā neparedz. Cik man zināma ECT prakse, tad arī tiesa šo aspektu nav skatījus. Jūsu minētais skaidrojums neatbilst laika garam un ir aizspriedumains pieņēmums. Katrā gadījumā atsevišķi vērtējami lietas faktiskie apstākļi, nevis jau likumā ietverams, kā aksioma.



Dāmas, gaidu labāku skaidrojumu ;).
Evija
24. Maijs 2011 / 16:50
0
ATBILDĒT
Tāpēc ka vīrieši, kuri pieprasa nāvessodu sievietēm, ir perversi tipi:



".. men .. were actually much more perverse than the woman they were accusing."

http://allanturner.com/article11.html



:D

=====================================

Ja nopietni, par šo tēmu Jurista Vārdā jau ir bijusi publikācija, kas visu izskaidro:



".. sieviešu noziedzības struktūra būtiski atšķiras no vīriešu noziedzības struktūras. Sievietes izdara galvenokārt mantiskos noziedzīgos nodarījumus, šo noziedzīgo nodarījumu ir aptuveni uz pusi mazāk nekā vīriešu izdarīto noziedzīgo nodarījumu. Zādzības, piesavināšanās, krāpšana un tamlīdzīgi noziedzīgi nodarījumi ir aptuveni 70% no visiem sieviešu noziedzīgajiem nodarījumiem. .. Līdz ar to lielākajā daļā gadījumu sieviešu izdarītie noziedzīgie nodarījumi nerada ļoti būtisku sabiedrības drošības apdraudējumu.."



Šileikiste L. Vai vīrieši cietumos tiek diskriminēti. Jurista Vārds, Nr.23(618), 08.06.2010.
Viesturs L
24. Maijs 2011 / 14:04
0
ATBILDĒT
Starp citu, vai kāds tiesību vēsturi labāk pārzinošs varētu paskaidrot, no kurienes "aug kājas" normai, kas aizliedz izpildīt nāvessodu sievietēm? Kur ir tā principiālā atšķirība? Man nav gluži veicies ar atbildes atrašanu.
visi numura raksti
Diskusija
Kāda ir juridiskās izglītības nākotne Latvijā
Pašlaik Saeimā top apjomīgi grozījumi Augstskolu likumā – Izglītības, kultūras un zinātnes komisija, gatavojot likumprojektu uz otro lasījumu, izskata gandrīz 130 priekšlikumus. (Paralēli šiem grozījumiem jau ilgāku laiku top arī ...
3 komentāri
Daina Ose
Skaidrojumi. Viedokļi
Pierādījumu pieļaujamības un attiecināmības problēmas civilprocesā
Civilprocesa pierādīšanas procesa teorijā kā viens no nozīmīgākajiem institūtiem tiek norādīta pierādījumu pieļaujamība un attiecināmība. Šā institūta pamatā var aplūkot vairākas pierādījumu teorijā valdošās doktrīnas ar ...
Edgars Bērziņš
Nedēļas jurists
Edgars Bērziņš
Līga Beināre
Akadēmiskā dzīve
"Turībai" promocijas tiesības juridiskajā zinātnē
Maija sākumā, dienu pirms valsts svētkiem, Biznesa augstskolas "Turība" (BAT) Juridiskā fakultāte saņēma ziņu, kas sarūpēja augstskolai dubultus svētkus: valdības pieņemtie grozījumi noteikumos paredz, ka turpmāk Juridiskajai ...
1 komentāri
Edvijs Zandars
Akadēmiskā dzīve
Par komerctiesībām un kalmāriem
No 2010. gada 1. oktobra līdz 21. aprīlim norisinājās jau astoņpadsmitās Willem C.Vis komercarbitrāžas tiesu izspēļu sacensības. Devīto reizi tajās kopā ar vēl 252 augstskolām no 62 pasaules valstīm piedalījās arī komanda no ...
4 komentāri
AUTORU KATALOGS