ŽURNĀLS Redaktora sleja

19. Jūlijs 2011 /Nr.29 (676)

Vēlētāja balss svars
1 komentāri
Doc. Dr.iur.
Jānis Pleps
 

Neraugoties uz atvaļinājumu, ballīšu un kāzu laiku, sestdien gaidāms notikums, kas droši vien daudziem liks meklēt savas pases un tuvāko vēlēšanu iecirkni. Beidzot sagaidīta tautas nobalsošana par Saeimas atlaišanu.

Šādas tautas nobalsošanas Latvijas vēsturē vēl nav bijis, jo pirmo reizi kopš Satversmes spēkā stāšanās Valsts prezidents ir aicinājis pilsoņu kopumu apsvērt Saeimas atlaišanas nepieciešamību. Droši vien ikviens balsotājs sestdien varēs sajust, ka piedalās vēsturiskā brīdī.

Referendumu Latvijas vēsturē bijis daudz – gan par Satversmes grozījumiem un pensijām, gan par dalību Eiropas Savienībā un pilsonības lietām. Tomēr sestdien gaidāmā tautas nobalsošana būtiski atšķiras no iepriekš rīkotajām. Šajā reizē nav nepieciešama noteikta vēlētāju skaita piedalīšanās, lai tautas nobalsošanas rezultāti radītu juridiskas sekas.

Lai atlaistu Saeimu, nav nepieciešams, lai uz vēlēšanu iecirkņiem atnāktu puse no Saeimu vēlējušajiem pilsoņiem vai jebkāds cits iepriekš konstitūcijas tekstā noteikts pilsoņu skaits. Saeimas likteni var izlemt arī viens Latvijas pilsonis, ja viņš vienīgais izlemj atnākt un nobalsot. Protams, ar nosacījumu, ka viņš nav sabojājis savu vēlēšanu zīmi.

Līdz ar to šajā tautas nobalsošanā ikviena vēlētāja balss ir svarīga. Pilsoņi, kurus apmierina Saeimas darbs un kuri labprāt redzētu to turpinām strādāt, nevar palikt mājās, jo nav kvoruma prasības, kas apgrūtinātu lēmuma pieņemšanu. Savukārt pilsoņi, kuri ir par Saeimas atlaišanu, nevar paļauties, ka gan jau kaimiņi un draugi izdarīs izvēli viņu vietā un viņi paši var palikt mājās. Un ja nu tieši viņu balss pietrūkst vēlamajam rezultātam?

Jau šobrīd mēs varam vērot Satversmes tēvu gudrību, nosakot, ka tautas nobalsošanai jānotiek ne agrāk kā mēnesi pēc Saeimas atlaišanas ierosinājuma. Kaislības ir norimušas, sajūsmas un šoka vietā atgriezusies ikdienas noskaņa, un katram bijis pietiekami ilgs laiks pārdomām. Lēmuma pieņemšana nenotiks, strebjot karstu.

Tāpat mēs varam novērtēt tiesu varas viedumu un erudīciju Satversmes sarežģītajā loģikā. Nesenais Administratīvās rajona tiesas tiesneses lēmums skaidri parāda, ka Saeimas liktenis jāizšķir pie tautas nobalsošanas urnām, nevis tiesu zālēs. Valsts prezidenta rīcības politisko un konstitucionālo pareizību varēs vērtēt, kad viss process būs noslēdzies. Šobrīd pilsoņu kopumam jālemj par vai pret Saeimas atlaišanu.

komentāri (1)
1 KOMENTĀRS
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
dana
25. Jūlijs 2011 / 18:29
0
ATBILDĒT
...vai lūdzu atlaistā saiema ir pelnījusi kādu KOMPENSĀCIJU,tad jau iznāk ,ka atalgo saiemu,kura nebija spējīga veikt savu tiešo darbu?Lai stājas BEZDARBNIEKOS,tāpat kā visi pārējie mirstīgie!Tauta ir kategoriski pret kompensācijas izmaksu,jo par nepadarītu darbu taču...nu,tiešām jābrīnās par šo idiotismu!!!!!!!!!!
visi numura raksti
Uldis Krastiņš
Skaidrojumi. Viedokļi
Vaina noziedzīgos nodarījumos ar saliktu sastāvu
Krimināllikuma grozījumu projekta izstrādes gaitā ir aktualizējušās problēmas, kas saistītas ar vairākām krimināltiesību teorētiskām nostādnēm vainas jautājumos, kurām ir visai aktuāla praktiskā nozīme. Problēmu galvenie ...
Erlens Kalniņš
Skaidrojumi. Viedokļi
Nozīmīgs Senāta spriedums par atsevišķiem galvojuma institūta problēmjautājumiem
2 komentāri
Džena Andersone
Skaidrojumi. Viedokļi
Tiesas pieejamība patvēruma meklētājiem Latvijā
Šajā rakstā ir analizēti jautājumi gan par to, cik pieejama ir tiesa patvēruma meklētājiem un cik lielā mērā ir īstenojamas viņu tiesības uz taisnīgu tiesu Latvijā, gan arī par to, kāda ir prakse un kā tā ietekmē patvēruma ...
Vilnis Vietnieks
Nedēļas jurists
Vilnis Vietnieks
Notikums
Sanita Osipova papildina tiesnešu sastāvu
Bez lielām debatēm un ar pārliecinošu deputātu atbalstu Saeima ceturtdien, 14. jūlijā, Satversmes tiesas tiesneša amatā apstiprināja Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes profesori Dr.iur. Sanitu Osipovu. Tāpat vienbalsīgi par ...
3 komentāri
AUTORU KATALOGS