Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

26. Jūlijs 2011 /Nr.30 (677)

Kreditora un parādnieka procesuālo tiesību līdzsvars saistību bezstrīdus piespiedu izpildē
5 komentāri
Dr.iur.cand.
Baiba Rudevska
LU Juridiskās fakultātes doktorante 

"Jurista Vārda" lasītāji noteikti būs pamanījuši, ka pēdējā laikā šajā juridiskajā izdevumā ik pa brīdim notiek diskusijas par saistību bezstrīdus piespiedu izpildes problēmām. Šo diskusiju dalībnieki pārstāv diametrāli pretējus viedokļus par to, kas ir saistību bezstrīdus piespiedu izpildes (turpmāk – SBPI) mērķis, kādas saistības un cik lielā apmērā ir izpildāmas šajā procesā un kādas ir lietas dalībnieku tiesības. Visdelikātākais ir jautājums tieši par Civilprocesa likuma (turpmāk – CPL) 400. panta pirmās daļas 1. punkta interpretāciju.

šis raksts ir maksas saturs
ATVĒRT AR KODU
0
VĒL PAR ŠO TĒMU
komentāri (5)
5 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
B.Rudevska
1. Septembris 2011 / 15:39
0
ATBILDĒT
Tur jau tā lieta, ka SBPI procesos vainu pierādīt nav iespējams. To var tikai sacīkstes procesā:)
Māris
2. Augusts 2011 / 11:10
0
ATBILDĒT
Es tomēr gribētu pievērsties jautājuma būtībai. Vai tiešām CPL regulējams ir nepietiekams, ka tas jālabo vai jāprecizē. Pie tam problēma ir tikai ar saistībām, kuras nodrošinātas ar hipotēku. Visus iepriekšējos gadus tas strādāja un nebija problēmu. Meklējot sakni, tomēr tā ir ekonomiskās krīzes radītās sekas, kuras kādreiz beigsies, kad 1) kritās īpašumu cenas, 2) parādnieku iespējās, kad parādnieks ir negodprātīgs-godprātīgs. Šajā gadījumā tā ir parādnieka vainas pierādīšanā. Ja nav vainas nevar būt piedziņas.

Lai strādātu SBPI jābūt skaidram, ka parādnieka vaina ir pierādīta. Parādnieka vainas nav, ja ir bijuši force major apstākļi vai ar tiesneša nolēmumu citi līdzīgi apstākļi, kuri mazina vainu. Sakarā ar to, ka lielākā daļa parādnieku sevi neuzskata par vainīgiem, vismaz daļēji, līdz ar to ir tāda pretreakcija.

Atgriežoties pie izmaiņām CPL, tomēr gribētu teikt, ka nekas nebūtu jāmaina, bet gan godprātīgāk jāizmanto savas tiesības. Tā kā tiesības ir tendētas vienoties bez tiesas, tad brīdinājuma ir ļoti liela nozīme, bet galvenais ar brīdinājuma ir par maz. Vajadzētu, ka pieteicējs pirms tam ir izmantojis citus līdzekļus, ka to nosaka piemēram FKTK norādījumi saistībā ar kredītiem, kuri nodrošināti ar hipotēku, un reizē ar SBPI pieteikumu to pierādītu, pierādot parādnieka vainu.

Attiecībā uz SBPI apmēru, tas ir atkarīgs, ko uzskata par parādnieku šajā procesā. Atbilstoši apkopojumam, attiecībā uz saistībām, kuras nodrošinātas ar hipotēku, par parādnieku noteikts ķīlas devējs. šajā gadījumā protams, viņš atbild tikai ar ķīlu.
Jūlija
1. Augusts 2011 / 16:54
0
ATBILDĒT
Kļūdīties var katrs, arī Senāts laiku pa laikam maina judikatūru. Tiesneši, notāri un tiesu izpildītāji ir tiesu sistēmai piederīgas personas. Manā ieskatā, šeit jautājums ir vairāk par to, kas var izskatīt SBPI, kļūdoties pēc iespējas mazāk, un kā to varētu nodrošināt. Citādi var pateikt, ka viss SBPI veicams tiesā, jo notāri var kļūdīties, sastādot līgumu par naudas samaksu, un tiesu izpildītāji var kaut ko pārkāpt izpildes procesā.
B. Rudevska
1. Augusts 2011 / 13:25
0
ATBILDĒT
Paldies par papildinājumu Vācijas kontekstā! Mans uzdevums šajā rakstā bija apskatīt svarīgākās problēmas SBPI saitībā ar abu pušu procesuālajām tiesībām. Ieskatu Vācijas un KF civilprocesā es sniedzu vairāk ar mērķi parādīt ne tik daudz kopīgo, cik atšķirīgo. Tā kā Vācijā process notiek, aicinot abas puses uz tiesu, tad šeit līdzība ar SBPI procesu beidzas. Turklāt vācu juridiskajā literatūrā tiek runāts par šī procesa zemo popularitāti: kreditori ne visai vēlas to izmantot, jo viņiem jāiemaksā drošības nauda sprieduma izpildes gadījumā.

Kas attiecas uz notāriem un tiesu izpildītājiem, tad es gan šaubos, vai, piemēram, tiesu izpildītāji spēs izvērtēt, vai līgums nepārkāpj patērētāju tiesības. Turklāt, ja jau 2010.g. AT Senāts nolēma izdot tiesu prakses apkopojumu SBPI lietās, tad laikam jau šis process nav tik vienkāršs un kļūdas tajā pieļauj pat tiesneši. Un, ja tā ir, tad grūti pateikt, vai notāri un vēl jo mazāk tiesu izpildītāji spēs šīs lietas vest ar mazākām kļūdām.

Bet tad ir jārunā ne vairs par SBPI procesa uzlabošanas virzieniem (kuriem šis raksts ir veltīts) bet drīzāk par jauna ātrā procesa veida ieviešanu CPL.
J. Kolomijceva
27. Jūlijs 2011 / 10:12
0
ATBILDĒT
Es gribētu mazliet papildināt Jūsu rakstīto par Vācijas dokumentu un vērtspapīru procesu (Urkunden- und Wechselprozess). Šo procesu var veikt uz tādu dokumentu pamata, kurus Latvijā uzskatītu par privāto dokumentu. Šī procesa galvenā ideja ir tāda, ka puses: prasītājs un atbildētājs - var izmantot tikai un vienīgi rakstveida pierādījumus, lai pamatotu vai atspēkotu prasījumu.

Pat ja kreditors ir panācis sev labvēlīgo spriedumu dokumentu un vērtspapīru procesā, parādniekam ir tiesības uzsākt tiesvedību parastajā kārtībā, kurā jau drīkst izmantot visus pierādīšanas līdzekļus, piem., uzaicināt lieciniekus. Šādos gadījumos spriedums, kas taisīts dokumentu un vērtspapīru procesā, ir pagaidāmi izpildāms. Parasti tas nozīmē, ka prasītājam jāiemaksā drošības nauda 110% apmērā no sprieduma summas pirms izpildes. Paralēli izpildei notiek process parastajā kārtībā, ko ierosināja parādnieks. Drošības nauda jeb depozīts tiek iemaksāts, lai vēlāk varētu atlīdzināt parādniekam zaudējumus, ja pirmais spriedums izrādīsies nepamatots. Ja spriedums dokumentu un vērtspapīru procesā izrādīsies nepamatots, tad kreditora atbildības pienākums netiek ierobežots ar iemaksāto depozītu.

Vācijā pastāv vēl viena kārtība, kas varētu būt kaut kur līdzīga mūsu SBPI, un proti, izpilde, kas veikta uz notāru sastādīto dokumentu pamata (ZPO 794. paragrāfa 5.punkts un 797. paragrāfa otrā daļa). Atšķirība no pieminētā dokumentu un vērtspapīru procesa šeit var panākt izpildi, vispār nevēršoties tiesā. Šo kārtību nevar piemērot visiem prasījumiem, piem., prasījumiem no dzīvojamās telpas īres. Šajā gadījumā dokumentā jābūt ierakstītam, ka parādnieks pakļauj sevi tūlītējai izpildei. Ja šāds teikums notāra sastādītā dokumenta ir, tad kreditoram, lai veiktu izpildi, atkal jāgriežas pie notāra, kas to pārbauda un pasludina par izpildāmu. Tālāk izpilde notiek saskaņā ar vispārējiem nosacījumiem. Principā runa ir par kaut ko līdzīgu, par ko raksta A. Švemberga šajā numurā: “Tādēļ domu pavediens vērpjas tālāk līdz secinājumam, vai nebūtu lietderīgāk un efektīvāk lietas vismaz par piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā nodot nevis zemesgrāmatu tiesnešiem, bet vai nu notāriem, vai uzreiz tiesu izpildītājiem?”

visi numura raksti
Jūlija Kolomijceva
Skaidrojumi. Viedokļi
Daži apsvērumi par noziedzīgi iegūtu mantu un tās ieguvējiem
Jau diezgan ilgu laiku ir aktuāls jautājums par to, kam būtu jādod priekšroka darījumos ar nekustamo īpašumu, kad nekustamā īpašuma atsavinātājs ļaunticīgi atsavina to divām dažādām personām. Pašlaik svarīga šajā kontekstā ...
1 komentāri
Karina Korna
Notikums
Reforma tiesu sistēmā
Viens no valdības deklarācijā ietvertajiem būtiskākajiem uzdevumiem tieslietu jomā ir veicināt tiesu pieejamību un nodrošināt savlaicīgu lietu izskatīšanu tiesās. Šie mērķi iekļauti arī Tiesu iekārtas attīstības ...
6 komentāri
Signe Terihova
Nedēļas jurists
Signe Terihova
3 komentāri
Gatis Litvins
Notikums
Zemesgrāmatu tiesnesis joprojām ir tiesnesis, bet ar lielāku kompetenci
Diskusijas par zemesgrāmatu nodaļu institucionālo piederību ir noslēgušās. Zemesgrāmatu nodaļas nekļūs par valsts pārvaldes iestādēm un tiesneši nekļūs par ierēdņiem. Tā vietā likumdevējs 2011. gada 21. jūlijā trešajā ...
7 komentāri
Annija Švemberga
Notikums
Par zemesgrāmatu tiesnešu papildu kompetenci izskatīt bezstrīdus lietas
Meklējot risinājumu samilzušajai problēmai ar tiesu noslodzi, Saeimā 21. jūlijā trešajā lasījumā pieņemti grozījumi likumā "Par tiesu varu". Kā svarīgākais šajos grozījumos atzīmējama zemesgrāmatu tiesnešu kompetences ...
2 komentāri
AUTORU KATALOGS