ŽURNĀLS Tiesību prakse

2. Augusts 2011 /Nr.31 (678)

Vai un kā izpildāms ārvalsts tiesas nolēmums
Ekspertu viedokļi par Uzņēmumu reģistra kompetenci
6 komentāri

Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra Konsultatīvās padomes sēdes
PROTOKOLS Nr. 4
05.07.2011

Sanāksmi vada:
Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra galvenais valsts notārs Ringolds Balodis

Piedalās:
Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra
Konsultatīvās padomes locekļi:
Aigars Strupišs
Jānis Kārkliņš
Aivars Lošmanis
Brigita Tērauda
Silvija Līce
Santa Glāzniece
Lauris Rasnačs
Ketija Tola
Jānis Grasis
Ingus Gailums
Aigars Kaupe

Ārvalstu investoru padome - Latvijā Liene Rubene

Latvijas Komercbanku asociācija
- Ketija Tola

Pieaicinātie eksperti:
Lauris Liepa
Viktors Šadinovs
Uģis Grūbe
Kārlis Tračums


Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāre - Karīna Korna

Noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta priekšnieks - Viesturs Burkāns

Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra Juridiskās nodaļas vadītājs - Aivars Paegle

Protokolē:
Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra Juridiskās nodaļas juriskonsulte - Madara Stūrīte

Sanāksmi sāk plkst.

VĒL PAR ŠO TĒMU
komentāri (6)
6 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Verotajs
25. Oktobris 2011 / 17:23
0
ATBILDĒT
Visticamāk, JA VISPĀR, UR bija jāreģistrē vienīgi sekojošs aizliegums, ko 2011.gada 13.jūnija lēmumā noteikusi Latvijas tiesa (visticamāk saskaņā ar CPL 138(1)(5).p.) – „aizliegums AL Latvijas Republikā veikt ar Anglijas tiesas lēmumu aizliegtās darbības minētajā lēmumā noteiktajā apjomā”. No otras puses, ievērojot, ka šis Latvijas tiesas noteiktais aizliegums nerada liettiesiskas sekas, šādai UR atzīmei nemaz nevarētu būt juridiskas nozīmes/sekas attiecībā uz konkrētām kapitāldaļām, līdz ar ko būtu jāapsver vai UR vispār CPL 138(1)(5).p. aizliegumi vispār ir jāreģistrē savos reģistros, jo CPL 142(6).p. nosaka, ka šādu līdzekli izpilda, vienīgi nosūtot atbildētājam attiecīgu paziņojumu. Pārsteidz daudzo ekspertu un paša UR nespēja nonākt pie šiem tik ļoti vienkāršiem secinājumiem, kas principā ir vienārš CPL 138(1)(5).p. un 142(6).p. jautājums!
B.Rudevska
30. Augusts 2011 / 14:53
0
ATBILDĒT
No Latvijas tiesas lēmuma rezolutīvās daļas viennozīmīgi izriet CPL 138.p. 1.d. 5.pkt. piemērošana. Patiesībā šeit vienam no lietas dalībniekiem (bet ne UR) vienkārši vajadzēja iesniegt Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā pieteikumu grozīt ārvalsts tiesas nolēmuma (konkrētāk, Vidzemes pr.-p.tiesas lēmuma) izpildes veidu vai kārtību, to attiecīgi pamatojot (sk. CPL 644.-1.pantu). Tad viss būtu bijis kārtībā. Tagad situācija tiešām izveidojusies bīstama pašam UR.
A.Strupišs
9. Augusts 2011 / 19:34
0
ATBILDĒT
Pilnīgi piekrītu kolēģes Baibas Rudevskas iepriekšējam komentāram. Līdzīgus argumentus mēs ar kolēģiem minējām arī UR Konsultatīvās padomes sēdē, kurā tika skatīts šis jautājums. Plus - UK tiesas spriedumā kā adresāts, kuram spriedums ir jāpilda, ir norādīts tikai Lembergs, kuram ir pienākums darīt zināmu spriedumu tajā minēto komerscabiedrību vadībai, kurai savukārt ir jārūpējas par tiesas noteikto aktīvu saglabāšanu. Tas Latvijas tiesību sistēmā atbilst CPL 138.p.1.d.5.pkt. noteiktajam līdzeklim, bet UR piemēroja 138.p.1.d.2.pkt. noteikto līdzekli, lai gan tā piemērošana neizrietēja ne no UK, ne no LV tiesas nolēmuma. Diemžēl UR paklausīja Tieslietu ministrijai. Rezultātā rodas absurda situācija, kad UR ir reģistrējis komercreģistrā tādu prasības nodrošinājumu (aktīvu nesamazināšanu), kura izpildi tas nemaz nespēj kontrolēt. Tā vietā šādi ierakstīti aizliegumi var radīt problēmas šīm komercsabiedrībām, kā arī trešajām personām. Tā rezutātā UR var gaidīt prasības pieteikumus par zaudējumu piedziņu.
IJ
8. Augusts 2011 / 10:36
0
ATBILDĒT
Iepriekšējais komentārs izskatās visloģiskākais no visas diskusijas :)
B.Rudevska
5. Augusts 2011 / 21:06
0
ATBILDĒT
Pakavēšos tikai pie teorētiskā jautājuma par ārvalsts tiesas nolēmuma izpildes atļaušanu (eksekvatūru), kā arī tā izpildi. Vispirms diskusijas dalībniekiem būtu bijis jāņem vērā, ka Latvijā ar Latvijas tiesas tiesneša lēmumu tiek atļauts izpildīt ārvalsts tiesas nolēmumu. CPL lietotais terminu salikums „atzīt un izpildīt” nozīmē atļaut izpildīt (t.s. eksekvatūra, kas nav tas pats, kas nolēmuma piespiedu izpilde). Protams, CPL 539.p.1.d. 6.pkt. no teorētiskā viedokļa ir nepareizi noteikts, ka Latvijā izpilda ārvalsts tiesas nolēmumus. Latvijā patiesībā piespiedu kārtā izpilda Latvijas tiesu lēmumus par ārvalsts tiesas nolēmuma izpildes atļaušanu. Līdz ar to no starptautiskā civilprocesa teorijas raugoties, galva nav jālauza par to, kā izpildīt „ārvalsts tiesas nolēmumu”. Izpildu tiesībām viemēr (ar ļoti retiem izņēmumiem) būs piemērojams tās valsts likums, kurā notiek piespiedu izpilde. Šajā gadījumā izpilde UR var notikt saskaņā ar Latvijas likumu un nevis Apv.Karalistes likumu. Rīgas pilsētas Vidzemes tiesas tiesnesim savā eksekvatūras piešķiršanas lēmumā ir jākonkretizē Apv.Karalistes tiesas nolēmuma izpildes veidi, izvēloties tos, kuri Latvijas tiesībās pēc savas jēgas ir vislīdzīgākie AK tiesas nolēmumā noteiktajiem. Kā redzams, Apv.Karalistes tiesai nebūt nav savā nolēmumā jānorāda, ka tas izpildāms Latvijas UR. Absurds! AK tiesām taču nav nekādas jurisdikcijas pār Latvijas iestādēm! Tās savos nolēmumos nevar Latvijas iestādēm neko uzlikt darīt! Rezultātā, atbildot uz izvirzīto jautājumu „ vai un kā izpildāms ārvalsts tiesas nolēmums”, atbildes ir šādas: „Vai izpildāms?” Jā, tas ir izpildāms, bet kā „Latvijas tiesas lēmums par AK tiesas nolēmuma izpildes atļaušanu Latvijas Republikā”. „ Kā izpildāms?” Saskaņā ar Latvijas likumu un to savā eksekvatūras lēmumā konkretizē tikai un vienīgi Latvijas tiesa, nevis kāds cits (UR, TM utt.).
DNS
4. Augusts 2011 / 07:10
0
ATBILDĒT
Nu ja, daļa mūsu juristu uzskata, ka ārvalsts tiesas nolēmumu var pabāzt zem galda un nepildīt. Nav jau pirmā reize... Anglijas tiesa bez vilcināšanās pieprasa uzlikt aizliegumu strīdus mantai, Latvijas tiesas šķobās un gorās un vilcinās gadiem ilgi. Un neba tikai Lemberga lietā vien...
visi numura raksti
Ēriks Kalnmeiers
Intervija
Ģenerālprokurors: spēlītes ar savu sirdsapziņu nespēlēju
Atskatoties uz aizvadīto pirmo darba gadu ģenerālprokurora amatā, Ē. Kalnmeieram ir ko sacīt – gan par padarīto, gan vēl iecerēto. Arī viņa kolēģiem un līdzbiedriem, kā tas izriet no šai intervijai pievienotajiem viedokļiem, savs ...
6 komentāri
Gatis Litvins
Notikums
Tiesu vara ir vislabāk organizētais varas atzars  
Katru gadu vienā vietā un laikā – Bīriņos jūlija beigās – juristi un citu profesiju pārstāvji tradicionāli pulcējas Publisko tiesību institūta organizētajā konstitucionālās politikas seminārā. Šogad divas dienas dalībnieki ...
Aigars Štokenbergs
Skaidrojumi. Viedokļi
Komerclikuma grozījumu par patiesajiem labuma guvējiem būtība
Šā gada 8. jūlijā Saeima akceptēja Tieslietu ministrijas virzītos grozījumus Komerclikumā, kas paredz atklāt patiesos labuma guvējus jeb ofšoru īpašniekus, un 13. jūlijā šie grozījumi stājās spēkā. Uzskatu, ka veiktās izmaiņas ...
Zane Pētersone
Nedēļas jurists
Zane Pētersone
1 komentāri
Baiba Rudevska
Skaidrojumi. Viedokļi
Kreditora un parādnieka procesuālo tiesību līdzsvars saistību bezstrīdus piespiedu izpildē
AUTORU KATALOGS