Esam pirmo ārkārtas parlamenta vēlēšanu gaidās. Vēl ir atlicis laiks, lai izsvērtu savu politisko nostāju un vērtības un vēlēšanās pieņemtu pareizo lēmumu. Lai arī šobrīd jādomā par 11. Saeimas sastāvu, tomēr joprojām dzirdama atbalss par Valsts prezidenta Valda Zatlera rīkojumu nr. 2 un tautas pārliecinošo lēmumu atlaist 10. Saeimu. Lēmums ieguvis ne tikai spēcīgu nacionālu, bet arī ievērojamu starptautisku rezonansi, kas plešas pat ārpus Eiropas. Vieni rīkojumu nr. 2 vērtē kā varas sagrābšanas mēģinājumu, savukārt citi – kā labu līdzdalības demokrātijas paraugu. ASV avīze “Colorado Springs Independent Newsweekly” 4. augustā publicēja Džima Haitovera (Jim Hightower) rakstu “Kas būtu, ja mēs varētu atlaist Kongresu?”. Raksta autors acīmredzot nav lasījis Latvijas Republikas Satversmi: viņš norāda, ka referendumu par korumpētās Saeimas atlaišanu ierosinājis Valsts prezidents kopā ar ministru prezidentu, jo abi vēlējušies mainīt politisko vidi, kurā valda oligarhu intereses, meli, cinisms un mantkārība. Un tomēr Dž. Haitovers atzinīgi vērtē Latvijas tautas iespēju piedalīties valstij svarīgu lēmumu pieņemšanā. Viņš uzskata, ka arī amerikāņiem jābūt tiesībām izmantot politiskās vides “dezinfekcijas līdzekli” un nav šaubu, ka arī viņu referenduma rezultāts šobrīd būtu ļoti līdzīgs Latvijas piemēram. Līdz ar to, lai arī dažkārt var šķist, ka Latvijā ir, kā teiktu Kurts Vonnegūts, “Visuma pakaļas caurums”, tomēr patiesībā tā nav. Latvija un citas valstis cieš no līdzīgām problēmām. Atšķiras tikai sabiedrības samierināšanās spējas ar konkrēto situāciju. Latvijas tautai pat ir vairāk tiesību īstenot savu suverēna gribu nekā demokrātijas citadelē – Amerikas Savienotajās Valstīs. Latvijas tauta var izdarīt un arī ir izdarījusi to, par ko citas tikai sapņo.
Saeimas atlaišana nav tikai Latvijas konstitucionālo tiesību precedents, bet, ņemot vērā tās apstākļus, šis precedents ir ieguvis arī starptautisku uzmanību. Šo notikumu vērtē un vērtēs ārvalstu tiesību zinātnieki un politologi. Svarīgi, lai arī Latvijā turpinātos kvalitatīva analīze, lai nenotiktu tāpat kā vēstures un kultūras nozarēs, kurās ārvalstu zinātnieki vairāk izpētījuši un vērtējuši, piemēram, par Livoniju (Terra Mariana) un latviešu tautasdziesmām, nekā mēs paši.