Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

23. Augusts 2011 /Nr.34 (681)

Ar prasības nodrošināšanu saistīto lēmumu pārsūdzēšana
3 komentāri
Mg.iur
Jānis Vanags
Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātas tiesneša palīgs

Prasības nodrošināšanas institūts civilajā tiesvedībā ieņem būtisku vietu, jo no tā bieži ir atkarīgs, vai prasītājs no labvēlīga tiesas sprieduma iegūs arī kādu reālu labumu. Rakstā autors pievērsīsies lēmumu, kas saistīti ar prasības nodrošināšanu, pārsūdzēšanas tiesiskajiem aspektiem, problemātikai un perspektīvām. Šo jautājumu kopums sevišķi aktuāls kļuvis sakarā ar Satversmes tiesas 2010. gada 30. marta1 un 2010. gada 4. oktobra2 spriedumiem, kuros Satversmes tiesa izvērtēja Civilprocesa likuma 141. panta "Prasības nodrošinājuma jautājumos pieņemto lēmumu pārsūdzēšana" atbilstību Satversmes 92. pantam. Minētie spriedumi radījuši daudz neskaidrību un pārpratumu gan tajos lietoto neviennozīmīgo formulējumu, gan to savstarpējo pretrunu dēļ. Rakstā atsevišķi nodalīti visi likumā paredzētie lēmumi prasības nodrošināšanas institūta sakarā, analizējot lietas dalībnieku tiesības par tiem iesniegt blakus sūdzības.

šis raksts ir maksas saturs
ATVĒRT AR KODU
0
0
VĒL PAR ŠO TĒMU
komentāri (3)
3 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
UYspTPKCG
6. Septembris 2011 / 11:46
0
ATBILDĒT
i0rt9W xocwxrjvbtuk
Andris Strazds
24. Augusts 2011 / 10:48
0
ATBILDĒT
ko darīt ar negodprātīgu atbildētāju, kas vēlas novilcināt tiesas procesu - galīgā nolēmuma pieņemšanu, pieņemot, ka, piemēram, tiesa ir nodrošinājusi prasību, piemērojot atsevišķus nodrošinājuma līdzekļus, bet citus noraidījusi, tādējādi atbildētājam vēl ir iespēja atbrīvoties no aktīviem.
Andris
24. Augusts 2011 / 10:46
0
ATBILDĒT
Prieks, ka beidzot kāds ir saņēmies un uzrakstījis par šo tēmu, kas praksē, kā to jau pareizi norādījis autors, ir samērā neskaidra. Kopumā pievienojos autora atziņām ar dažām piebildēm un iebildēm.



Ar kolēģi nesen, tieši pēc jauno Civilprocesa likuma komentāru iznākšanas, t.i., jūlija vidū, diskutējām par tajā pieļauto kļūdu tieši komentārā par augstāk minēto lēmumu pārsūdzēšanas iespējamību un kārtību, un konceptuāli vienojāmies, ka būtu jāgatavo raksts par šo tēmu, tādējādi vismaz kaut kādā veidā piedaloties lasītāju izpratnes radīšanā par šo regulējumu, ko noteikusi ST ar minētajiem spriedumiem.



Pieļauju, ka uz šī raksta iesniegšanas publicēšanai brīdi jaunie CPL komentāri vēl nebija iznākuši, līdz ar to arī ir saprotams, kāpēc autors šajā rakstā nav norādījis, ka neskaidrības ir arī juridiskajā literatūrā.



Attiecībā uz šo tēzi - \\\"Lēmumu, ar kuru noraidīts pieteikums par prasības nodrošināšanu pirms prasības celšanas, šobrīd prasītājs var pārsūdzēt, tomēr tiesu praksē jautājums netiek vērtēts viennozīmīgi\\\" - prasītos kāda atsauce un pamatojums, respektīvi - kuri ir tie nolēmumi, kuros tiesa pasaka, ka var iesniedz blakussūdzību, jo manā rīcībā esošajos nolēmumos AT ir norādījusi, ka blakussūdzību iesniegt nevar, piedevām tie ir ļoti skopi ar juridisko pamatojumu, vien norādot, ka CPL neparedz tiesības iesniegt blakussūdzību par šādu lēmumu, lai gan man ir argumenti gan par, gan arī pret blakussūdzības iesniegšanas iespējamību par šādu lēmumu, tāpēc būtu interesanti uzzināt autora viedokli.



Autors norāda, ka: \\\"Uz Satversmes tiesas izdarīto piebildi aicina skatīties nevis kā uz attiecīgo normas redakciju ierobežojošu un koriģējošu, bet gan kā uz tiesiski būtisku jautājumu precizējošu norādi. Tādējādi netiek skartas 2006. gada 14. decembra redakcijā noteiktās prasītāja tiesības pārsūdzēt lēmumu, ar kuru apmierināts pieteikums par prasības nodrošinājuma atcelšanu.\\\" Manuprāt, šeit vajadzētu izvērstāku argumentāciju, jo joprojām šo jautājumu var aplūkot no abiem skatu punktiem - cits autors, piemēram, ar lielāku autoritāti - vairāk zinātniesko publikāciju utt., var uzraktīt, ka viņš aicina šo uz ST piebildi skatīties kā uz attiecīgās normas redakciju ierobežojošu (kāda pēc būtības tā arī manā skatījumā ir), ko tad?



Manuprāt, vēl viena neskaidrība, kas varētu rasties attiecībā tieši uz jau minēto kārtību par to, ka pārsūdzēt nevar lēmumu, ar kuru apmierināts pieteikums par prasības nodrošināšanu, bet var iesniegt blakussūdzību par lēmumu, ar kuru noraidīts pieteikums par prasības nodrošinājuma atcelšanu, ir tas, ka, piemēram, AT prakses apkopojumā, kā arī juridiskajā literatūrā ir norādīts, ka viens no pieteikuma par prasības nodrošinājuma atcelšanu priekšnoteikumiem ir būtiski mainījušies apstākļi, kas bijuši par pamatu prasības nodrošinājumam.



Ir skaidrs, ka augstāk minētā prakses apkopojuma atziņa nav attiecināma uz situāciju, kad nodrošinājuma atcelšana tiek izmantota, kā megānisms, ar kuru tiek pārskatīts zemākas instances nolēmums, pretējā gadījumā ST spriedumos noteiktā kārtība nevarētu tikt īstenota, taču, manuprāt, tiesai, saņemot pieteikumu, vajadzētu sākumā secināt, kurš gadījums tas ir - ir mainījušies apstākļi vai tiek prasīta zemākas instances noslēmuma pārskatīšana - šobrīd praksē tiesas šo jautājumu apskata ļoti izvairīgi.



Papildus arī jānorāda, kā tā kā nav noteikta termiņa, kurā iesniedzams pieteikums par prasības nodrošinājuma atcelšanu, t.i., to var iesniegt būtībā jebkurā stadijā, ir radusies samērā unikāla situācija - par visiem CPL lēmumiem, par kuriem var iesniegt blakussūdzību, tas ir jāizdara 10 dienu laikā, bet ir viens nolēmums, kura otrreizējai pārskatīšanai var iesniegt jebkurā laikā. Šeit rodas jautājums,
visi numura raksti
Aiga Mieriņa
Skaidrojumi. Viedokļi
Starptautisko privāttiesību attīstības tendences globalizācijas laikmetā
Mūsdienās jēdziens "globalizācija" vairs nevienam nav jāskaidro. Globalizāciju raksturo pieaugošā valstu ekonomiskā un sociālā integrācija pasaulē. Tas ir komplekss process, kas ietekmē daudzus mūsu dzīves aspektus. Vēsturnieki ...
13 komentāri
Andris Tauriņš
Skaidrojumi. Viedokļi
Interneta domēna vārdu strīdu risināšana Latvijā
Valērijs Agešins
Nedēļas jurists
Valērijs Agešins
22 komentāri
Notikums
Valsts prezidents iepazīst tiesu varu  
Pirms nedēļas, 16. augustā, Valsts prezidents Andris Bērziņš iepa­zīšanās vizītēs pieņēma Satversmes tiesas priekšsēdētāju Gunāru Kūtri, kā arī Augstākās tiesas un Ties­lietu padomes priekšsēdētāju Ivaru Bičkoviču.
Notikums
Dod zvērestu un stājas Satversmes tiesas tiesneša amatā
Pagājušajā nedēļā, 17. augustā, svinīgo tiesneša zvērestu Valsts prezidentam deva tiesību zinātņu doktore Sanita Osipova. Savukārt Valsts prezidents Andris Bērziņš viņai pasniedza amata zīmi – tiesneša ķēdi. Ceremonijā ...
7 komentāri
AUTORU KATALOGS