ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

15. Novembris 2011 /Nr.46 (693)

Grozījumi Civilprocesa likuma 141. panta pirmajā daļā: no viena grāvja otrā
3 komentāri
Mg.iur.
Jānis Vanags
Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātas tiesneša palīgs 

Ar 2011. gada 4. augusta likumu1 Saeima grozīja Civilprocesa likuma 141. panta pirmo daļu, nosakot, kādus ar prasības nodrošināšanu saistītos lēmumus lietas dalībnieki ir tiesīgi pārsūdzēt. Tādējādi ir sperti soļi, lai atrisinātu visas neskaidrības, kuras radušās sakarā ar Satversmes tiesas 2010. gada 30. marta2 un 2010. gada 4. oktobra3 spriedumiem un kurām autors pievērsās savā iepriekšējā rakstā.4 Tomēr ir lietas, kas dara uzmanīgu.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
0
VĒL PAR ŠO TĒMU
komentāri (3)
3 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Tullijs
15. Novembris 2011 / 23:02
0
ATBILDĒT
No jaunajiem spīdekļiem, kas bārstās ar skaļu kritiku un pārmetumiem gan saeimai, gan tiesai, varētu gaidīt lielāku skaidrību un saturīgumu. Vai kārtējais raksts, kas jānodrukā studiju ietvaros?

Piekrītu iepriekšējiem komentāriem - vāji!
arī jurists
15. Novembris 2011 / 12:44
0
ATBILDĒT
Diemžēl šā raksta stils nebaudāms valoda neskaidra, līdz ar to grūti uztvert izklāstītā jēgu.

Labi, ka autors vismaz atzīst savu nekompetenci konstitucionālajās tiesībās.Citādi nebūtu rakstījis par kaut kādu nesaprotamu \"neviennozīmīgu\"interpretāciju.

Ko autors ir domājis ar likumprojekta PUBLISKU IZVĒRTĒŠANU? Vai viņš būtu tas atzītais eksperts, kas būtu jāpieaicina projekta izstrādē?
susuriņš
15. Novembris 2011 / 08:55
0
ATBILDĒT
\"Tomēr problēma ar jauno likuma redakciju ir citur - tā nosaka, ka prasītājs nav tiesīgs pārsūdzēt lēmumu, ar kuru apmierināts atbildētāja pieteikums par prasības nodrošināšanu.\" -tās gan ir uzrakstītas muļķības, droši vien autors vēlējās runāt par prasības nodrošinājuma atcelšanu.

Bez tam autora argumentācija mani nepārliecināja, domāju, ka šobrīd ir rasts saprātīgs balans un nevajag likumā iestrādāt mūžīgo pārsūdzību, kas padara procesu smagnēju.
visi numura raksti
Kalvis Torgāns
Skaidrojumi. Viedokļi
Mantiskā atbildība privātajās un publiskajās tiesībās
Ilgus gadu desmitus zaudējumu atlīdzība tika uztverta vienīgi kā civiltiesiskas atbildības veids un tika uzskatīts, ka atbildību tajā var uzlikt vai nu fiziskai, vai juridiskai personai. Taču šī gadsimta sākumā Latvijā pieņemti ...
37 komentāri
Diskusija
Deputāti juristi – par tiesiskuma veicināšanu
11. Saeimā ir pārstāvēts 21 jurists: Valērijs Agešins, Solvita Āboltiņa, Inga Bite, Irina Cvetkova, Ilma Čepāne, Ingmārs Čaklais, Edmunds Demiters, Rihards Eigims, Andrejs Elksniņš, Kārlis Eņģelis, Aleksandrs Jakimovs, Andrejs ...
4 komentāri
Magda Papēde
Skaidrojumi. Viedokļi
Zaudējumu jēdziens intelektuālā īpašuma tiesībās
Intelektuālā īpašuma1 specifika prasa atšķirīgu pieeju un risinājumus daudzos materiālo un procesuālo tiesību jautājumos. Savas nemateriālās dabas dēļ intelektuālais īpašums jo īpaši ir pakļauts nesankcionētas izmantošanas ...
Sandra Jakušenoka
Nedēļas jurists
Sandra Jakušenoka
Tiesību prakse
Ieslodzītā tiesības īslaicīgi atstāt cietuma teritoriju
Saskaņā ar Latvijas Sodu izpildes kodeksa 50.5 panta 6. punktu notiesātajiem, kuri sodu izcieš daļēji slēgtā cietuma soda izciešanas režīma augstākajā pakāpē, ir tiesības ar cietuma priekšnieka atļauju īslaicīgi atstāt cietuma ...
AUTORU KATALOGS