ŽURNĀLS Redaktora sleja

13. Septembris 2011 /Nr.37 (684)

Liekam jaunu bildi iekšā
Doc. Dr.iur.
Jānis Pleps
 

Sestdien gaidāms šīs vasaras politisko satricinājumu loģisks noslēgums – vēlētāji atkal dosies pie vēlēšanu urnām, lai izdarītu savu izvēli par nākamo Saeimu. Parasti teiktu, ka vēlēšanās politiskā izvēle tiek veikta uz nākamajiem četriem gadiem. Tomēr Saeimas atlaišanas šoks liecina, ka tagad arī par to vairs neviens nevar būt drošs.

Plašsaziņas līdzekļos pirms vēlēšanām ierasti izskan daudz un dažādu ieteikumu, kā vajadzētu balsot. Tradicionāli tie bijuši gana vienkāršoti formulēti – vai nu jābalso par vieniem, vai jebkurā gadījumā jābalso pret kādiem citiem. Vai labākajā gadījumā aprobežojamies ar klasisko latviešu politikas principu – balsosim par mazāko ļaunumu. Pēdējā atziņa jau paspējusi iekļūt latviešu politiskās domas zelta fondā.

Šīs vēlēšanas mazliet atšķiras. Šobrīd grūti spriest, vai to būtu ietekmējis apstāklis, ka vēlēšanas notiek tik ātri un politiskajiem spēlētājiem negaidīti, vai arī tas, ka nevienam nav bijis laika sagatavoties jaunajām kampaņām. Tomēr plašsaziņas līdzekļos vairs neskan tik izteikti vienkārši padomi vēlētājiem.

Nesenajā intervijā “Latvijas Avīzē” arhibīskaps Zbigņevs Stankevičs aicinājis rūpīgi raudzīties uz partiju piedāvātajiem kandidātiem. Viņš atzinis, ka “jāmācās beidzot atšķirt blēžus no godīgiem cilvēkiem un jāsvītro ārā no sarakstiem blēži un tie, kuri nespēj izturēt kārdinājumus”. Savukārt septembra “Rīgas Laika” intervijā līdzīgus ieteikumus formulējis Eiropas Savienības Tiesas tiesnesis Egils Levits, kurš aicinājis vēlētājus balsot gudri.

Nez, vai Saeimas atlaišana radikāli mainīs vēlētāju noskaņojumu un politiskās preferences. Taču neapšaubāmi šajās vēlēšanās lielāks akcents ir pārdomām par to, kāpēc atkal ir jāiet balsot parlamenta vēlēšanās. Līdz ar to viedokļu autoritāšu aicinājums savu izvēli vēlēšanās rūpīgi pārdomāt un izsvērt ne vien partiju listes, bet arī tajās piedāvātos kandidātus varētu būt zīmīgs signāls, ka Latvijas vēlētājs paliek gudrāks.

Kāda tad būs Latvijas vēlētāja izvēle, redzēsim sestdien. Bet jau šobrīd pietiekami saklausāmi izskanējis viedoklis, ka arī nākamā Saeima varētu nenostrādāt pilnu pilnvaru termiņu. Kā intervijā “IR” skaidri formulējis profesors Tālis Tisenkopfs, “jāatlaiž ir divas Saeimas pēc kārtas”. Tā ka: nav izslēgts, ka 2010. gadā tika vēlēta 10. Saeima, 2011. gadā ievēlam 11. Saeimu, bet jau 2012. gadā jāsāk gatavoties 12. Saeimas vēlēšanām.

komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Artūrs Caics
Skaidrojumi. Viedokļi
Politiskā atbildība
Saistībā ar pēdējo gadu notikumiem aizvien aktuālāks kļūst jautājums, kam būtu jāuzņemas atbildība par valsts varas realizāciju un Latvijas valsts pašreizējo stāvokli. Meklējot uz to atbildi, rodas vēl daudzi citi jautājumi. ...
Notikums
Priekšvēlēšanu solījumi tieslietās
Šīs nedēļas nogalē Latvijas pilsoņi izvēlēsies 11. Saeimas sastāvu. Pēc tam, kad referendumā tika atlaists iepriekšējais parlaments, atlika vien pāris mēnešu, lai sagatavotos ārkārtas vēlēšanām. Laika trūkums acīmredzot ...
6 komentāri
Vija Brakša
Skaidrojumi. Viedokļi
Par sodu politiku kukuļošanas lietās
Sods ir kā zāles, kas paredzētas, lai izārstētu saslimušo.1 Sodu politikas veidotājiem būtu jāseko šai idejai, kuras saknes meklējamas Senekas atziņās. Neraugoties uz minēto, sodu politika Latvijā bieži veidota pēc principa, ka sodi ...
Irēna Kucina
Nedēļas jurists
Irēna Kucina
12 komentāri
Tiesību prakse
Tiesas tiesības grozīt celto apsūdzību, ievērojot kriminālprocesa pamatprincipus
No Kriminālprocesa likuma 23. panta, kas ir kriminālprocesa pamatprincips, izriet, ka tiesas spriešanā ietilpst ne tikai personas atzīšana par vainīgu vai attaisnošana celtajā apsūdzībā, bet arī personas atzīšanā par vainīgu vai ...
1 komentāri
AUTORU KATALOGS