ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

18. Oktobris 2011 /Nr.42 (689)

Valsts valoda kā konstitucionāla vērtība
37 komentāri
Prof. Dr.iur.
Sanita Osipova
Satversmes tiesas tiesnese 

Vērtības ir atskaites punkti jeb orientieri, kas satur kopā visu sabiedrību, padara iespējamu savstarpēju sapratni un nodrošina sabiedrības pastāvēšanu laikā jeb sabiedrības ilgtspēju. Ogists Konts XIX gs., liekot pamatu jaunai zinātnei – socioloģijai, rakstīja, ka sabiedrība ir gan statiska, gan dinamiska. Dinamika ir sabiedrības attīstības pamatā, bet statiskā puse, piemēram, kultūra, valoda, satur sabiedrību kopā kā vienotu veselumu.1 Es vēlos uzsvērt, ka tieši vērtības vieno sabiedrību, nodrošinot tās statiskumu.

Vērtības ir cilvēces attīstības pamatā. Tas atspoguļots jau klasiskos antīkos sižetos, piemēram, par vērtībām stāsta Bībele. Ādams un Ieva Paradīzes dārzā izvēlas un kož aizliegtajā auglī.2 No tā brīža cilvēks atšķir labu no ļauna un tiek nošķirts no dievišķās nezināšanas, kurā dzīvo pārējā dzīvā daba. Aizliegtais auglis dod cilvēka saprātam pamatu attīstībai – vērtību izpratni, kas ir pamatā visai cilvēces pastāvēšanai un attīstībai. Aizliegtā augļa baudīšana jeb vērtību nošķiršana ir cilvēces vēstures atskaites punkts gan reliģiskā nozīmē, jo cilvēks tiek nošķirts no dieva valstības, gan laicīgā zinātnē, jo saprātīgo cilvēku Homo sapiens mēs nošķiram no citām dzīvajām radībām. Lai kam jūs ticat, labā un ļaunā nošķiršana jeb vērtību apzināšanās liek pamatu civilizācijai uz zemes.

Konstitūcija ietver sabiedrības kopējo gribu un izpratni par pareizu valsts pārvaldi un cilvēka dzīvi sabiedrībā. Konstitūcija ir sabiedrības kopējās gribas nesēja un vērtību krātuve.

Mana referāta tēma ir valoda kā konstitucionāla vērtība. "Iesākumā bija Vārds, un Vārds bija pie Dieva, un Vārds bija Dievs," saka Bībele3, un mēs varam teikt, ka valoda ir bībeliska vērtība, bet vai valoda ir vērtība laicīgā valstī? Vai valoda ir konstitucionāla vērtība?

Vārds jeb valoda, doma, ideja ir viens no atskaites punktiem sabiedrības izveidei un pastāvēšanai.

komentāri (37)
37 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Livux
23. Oktobris 2011 / 20:09
0
ATBILDĒT
Labi, ka ir tādas Elīnas... savādāk letiņi tā arī nekad nepamostos ;)
Andris
23. Oktobris 2011 / 20:05
0
ATBILDĒT
Atgriežoties pie raksta, paldies autorei. Jāpiekrīt, ka valoda attīstās, to lietojot, un ka jurisprudenci grūti attīstīt, ja nav atbilstošu terminu, kas ļauj būt lakoniskiem. Diemžēl ir novērojama tendence, kad juristu aprindās jēdzieni tiek izvēlēti pavirši, angļu valodas vārdiem pielāgojot latviskas galotnes. Šeit daži piemēri, kuri laika gaitā pamanīti: korespondēt (Poga); koeksistence (Bitāns); koherents (Ziemele); relevants (Vainovskis); biljons (nezin.); juvenāls (Judins); distinktīvs (Fortūna); defamācija (Bitāns); determinēt (Grūtups); verbalizēt (Sat.tiesa); iritēt (nejurists Rungainis); signatūra (nezin.).

Skaidrs, ka valoda arī attīstās un tiek veidoti jauni vārdi, ja kādam vārdam nav latvisks tulkojums. Taču augstāk minētie vārdi ir citādi, tiem ir iespējams atrast atbilstošu vārdu latviešu valodā. Tādēļ šādu anglicismu lietošana apdraud latviešu valodas tīrību un arīdzan valodas konstitucionālo vērtību.
Latviete
21. Oktobris 2011 / 10:46
0
ATBILDĒT
Esmu latviete. Man ir mana tēvu zeme! Es sapņoju un mīlu savā mātes valodā un tajā runā mani bērni, un runās manu bērnu bērnu bērni. Es tam ticu un zinu, ka tās būs. Es cienu sevi un citus Latvijas pilsoņus un iedzīvotājus, tai skaitā tos, kas nav latvieši, bet kas atzīst Latviju par savu valsti. Mums kopā izdosies šeit dzīvot mierā un pieaugošā labklājībā. Neviens manī šo pārliecību nesatricinās.

Pret latviešiem neko daudz nespēja vācu krustneši, lielkrievu šovinisti un caurbikšu boļševiki. Ar smaidu sejā mēs pārlaidīsim arī globalizācijas procesu un tā pabiras, tādas kā dažu šeit lasāmo komentāru autorus.
sm.
21. Oktobris 2011 / 09:33
0
ATBILDĒT
Nauda, nauda, nauda. Kuras lietas katrs ir gatavs no sevis izpārdot par naudu. Elīna T ir gatava izpārdot valodu, ok. Es laikam valodu nē ;)
Sandra
20. Oktobris 2011 / 19:00
0
ATBILDĒT
Piekrītu IJ un citiem, ka Elīnai nav nekādu argumentu, vienīgi (negatīvas) emocijas (pret latviešiem). Uz to grūti atbildēt ar racionāliem argumentiem. Tomēr šādas Elīnas ir simptomātiskas, tādēļ šīs emocijas nedrīkst vienkārši ignorēt, bet tām ir jāliek kas pretīm - tā kā argumenti tur nelīdz, tad atliek demonstrēt, ka ir arī cilvēki ar pozitīvām emocijām pret savu valsti, savu tautu, savu valodu.
IJ
20. Oktobris 2011 / 14:31
0
ATBILDĒT
Lai būtu pretargumenti, ir jābūt vismaz argumentiem, kāds jau iepriekš uz to jums norādīja. Izņemot sakāpinātu emocinalitāti un nicinājumu pret latviešu valodu (latviešiem?), jūsu komentāros absolūti nekā nav. Neviena argumenta, kas pamato \\\"labumu\\\". Citiem vārdiem, tukša muldēšana.
Elina T.
20. Oktobris 2011 / 14:16
0
ATBILDĒT
Tā, tā, tā. Dzirdu tikai lamas. Es esot muļķe, es esot klauns un sazin vēl kas.

Pretargumentācijas – nulle.

Viens pazīstams krievs man tā arī teica: \"Vi, latiši, raznosiļisj so svoim jazikom kak dureņ s pisanoj torboj!\" Daļēji tāpēc arī mums nekas neveicas, un nekas laikam arī neveiksies šai valstī.

Es pat brīnos, kāpēc no vienas puses visi tik ļoti trīc par latviešu valodu, bet kad ir iespēja aizlaisties uz treknākām zemēm, ar skubu sāk pakot čemodānus un lido tur, kur visi buldurē angliski.

Vēl jo vairāk, es domāju, ka to starpā, kas atklāti vai vismaz savās domās mani nozākā, lamā, apspļauda un tēlo baigos latviešu valodas patriotus, ir arī jaunas sievietes. Bet varu saderēt: tiklīdz uz apvāršņa parādīsies ārzemnieks (varbūt jau nolietots un neglīts, bet no Rietumiem!), tad daudzas no jums, mīļās, nedomājot metīsies viņa skavās (jo viņš taču ir Ārzemnieks!). Un šajā brīdī latviešu valoda būs aizmirsta un pamesta pagultē. Un nebūs nekāda runāšana latviski publiskajā telpā, nekāds latvju tautas pašlepnums.

Liekulība!
Kurzemnieks
20. Oktobris 2011 / 13:38
0
ATBILDĒT
Latvieši izceļas starp citām Eiropas tautām ar savu zemo pašnovērtējumu; dalēji tas jau ir slimīgs. Uz to, cita starpā, pirms nedēļas norādīja arī Igaunijas prezidents Ilvess. Šis simptoms ļoti labi atklājas Elīnas argumentācijā. Šaubos, vai Igaunijā, Lietuvā, Dānijā, Holandē, Islandē atrastos kāds, kurš šādi argumentētu. Varbūt kāds politisks klauns, tas jā, bet nevis kāds, kuru sabiedrība uztvertu nopietni.



Pagaidām šādi \\\"latvieši\\\" vēl nav vairākums. Tomēr tiem latviešiem (un arī nelatviešiem), kam šī valsts svarīga, būtu stingrāk jāparāda sava nostāja publiskā telpā (starp citu, konsekventi runājot tikai latviski). Citādi Latvijas valstij patiešām var zust pamats, un latvieši kļūtu par pirmo nāciju Eiropā, kuri paši atsakās no savas identitātes.



Bet Osipovas raksts patiešām ir vērtīgs un labi argumentēts. Jācer, ka tur aprakstītais domu gājiens atspoguļosies arī ST judikatūrā. Tad droši vien tādi spriedumi kā Robežlīguma lietā vai TV lietā (attiecībā uz valodas kvotām) vairs nebūtu iespējami.
Musfira
20. Oktobris 2011 / 12:59
0
ATBILDĒT
Lasiet uzmanīgi iepriekš rakstīto, savukārt piezīme par sapni ir nevietā.
IJ
20. Oktobris 2011 / 11:35
0
ATBILDĒT
Abstrahējoties no Osipovas k-dzes raksta.

Ja Elīna T, jūs stažējāties Luksemburgā jurisprudences jomā, tad teorētiski tā kā saprātam būtu jābūt. Diemžēl tikai teorētiski.

Vai Jūs maz saprotat Elīna, kas notiktu ar dzīviem cilvēkiem šādā gadījumā, ja tagad un nekavējoties krievu valoda tiktu ieviesta par oficiālo saziņas? Ir vesela cilvēku paaudze, kas krievu valodu vienkārši nesaprot. Interesanti, kā Jūs komentētu šo problēmu?
VA
20. Oktobris 2011 / 00:56
0
ATBILDĒT
Paldies profesorei Osipovai par izcilo rakstu. Un zel par mulkigajam un berniskajam diskusijam te, kam nav sakara ar raksta saturu, bet gan ar dalas latviesu mazvertibas (tadu ka Elina) kompleksiem. Bet vairumam ta tomer vel turas kaut cik normala, Eiropa pienemta limeni :)
Elina T.
19. Oktobris 2011 / 19:39
0
ATBILDĒT
Labi, minēšu vienu citu, Latvijai lieliski piemērotu modeli. Tā ir Luksemburga. Es pati tur pagājušgad stažējos. Lūdzu: oficiālā saziņas un dokumentācijas valoda ir franču, otrā valoda ir vācu, bet mājās un privātajā valodā lieto luksemburdziešu izloksni. Tāpat vajadzētu arī Latvijā: franču > krievu, vācu > angļu, luksemburdziešu > latviešu. Lai valsts būtu reāli trīsvalodīga.

Vēl labs piemērs ir angļu un īru valodu kopsakarība Īrijā. Ir no kā pamācities.

(Un paldies vismaz vienam, kas atcerējās, ka man šodien ir vārdadiena.)
riebeklis
19. Oktobris 2011 / 19:17
0
ATBILDĒT
Daily Mail:

Kompānija \"Waterstone\'s\" aizliegusi darba laikā saviem darbiniekiem runāt jebkādā citā valodā, izņemot angļu - http://bit.ly/pxlJBq



Uzskatāms noraidošas attieksmes piemērs.



Ja tā padomā - par ko Anglijai ar tās vairāk nekā 50 miljoniem iedzīvotāju uztraukties? Taču vietējie sāk justies \"izolēti\" un \"marginalizēti\".
Baraks Osama
19. Oktobris 2011 / 19:02
0
ATBILDĒT
Kas gan cits, ja ne USSR? Es no tā teksta sapratu, ka autores sapnis ir atgriešanās Latvijas PSR - oficiālā lietvedības un likumu valoda galvaspilsētā un valstī krievu, tai arī PSRS laikos radītais \"starpnāciju saziņas\" statuss. Augstākā izglītība krievu valodā, acīmredzot lai gatavotu speciālistus konkurētspējai Austrumu tirgū. Latviešu valodai atvēlētas būtībā minoritātes valodas tiesības - kultūras un tradīciju joma, kā arī reģionu tiesvedība \"tā, lai vietējie saprastu\" (kaut kā ļoti līdzīgi to raksturoja A.Liede savā kriminālprocesa grāmatā). Nu un, protams, Saeimā divvalodība kā Augstākajā Padomē.
Baraks
19. Oktobris 2011 / 18:54
0
ATBILDĒT
Krievija, ASV, Ķīna, Saūda Arābija... Visas nosauktās ir pasaules lielvalstis un/vai runā pasaules lielākajās daudzmiljonu valodās. Daļa piedevām ir arī federatīvas valstis, kur atsevišķos štatos un teritorijās valodu izplatība jūtami atšķiras. Pārliecinošāk būtu, ja jūs nosauktu vienu Latvijas lieluma valsti (patiesībā 5x un pat 10x lielākas, t.i. ar 20 miljoniem cilvēku, arī pieņemšu) ar izteikti noraidošu attieksmi pret svešvalodām. Nedomāju, ka jūs manu komentāru pārpratāt.



Turklāt mēs atkal aizvirzāmies no jautājuma, jo es nejautāju, vai valstī \"var iztikt\" ar vienu valodu - ja vien vēlas, Latvijā var iztikt\" gan ar latviešu, gan krievu, uzdrošinos apgalvot, ka it sevišķi pilsētās jaunatnes vidē - pat ar angļu valodu, spriežot pēc atsevišķu ārzemnieku izteikumiem.



Kas attiecas uz ASV (kur, starp citu, vienas valsts valodas nav)- pasen (ap gadsimtu miju) kādā aptaujā noskaidrojās, ka vismaz vienu svešvalodu prot ceturtā daļa amerikāņu. Ņemot vērā, ka imigrācija turpinās un jaunieši valodas apgūst vairāk, mazāks šis rādītājs noteikti nav palicis.
Paga paga
19. Oktobris 2011 / 18:28
0
ATBILDĒT
Lūk, tieši no konstitucionālā aspekta valodas jautājumos nu nekādi nevar abstrahēties. Jo valodas jautājums vienkārši ir konstitucionāls jautājums, kā to arī prof. Osipova pamatoti norāda.
Anonīms lietotājs
19. Oktobris 2011 / 18:27
0
ATBILDĒT
Zviedrijā nav divvalodība, tā ir Somijā, kur oficiālā valodas ir zviedru un somu. Zviedri ir minoritāte Somijā. Savukārt Zviedrijā, kad sākās diskusijas par ES oficiālo valodu vai valodām, bija vienīgā valsts, kas piedāvāja nevis savu nacionālo valodu - zviedru valodu kā ofciālo, bet angļu valodu.
Anonīms lietotājs
19. Oktobris 2011 / 18:24
0
ATBILDĒT
Šveice tāpat kā Latvija nav liela Eiropas valsts un tajā ir četras oficiālās valodas, ja abstrahējamies no konstitucionālā aspekta.
Paga paga
19. Oktobris 2011 / 18:05
0
ATBILDĒT
Nu, nevajag konstitucionālu ķīseli taisīt lūdzu - salīdzināt Latviju un Šveici no valsts uzbūves un valodu lietojuma viedokļa ir pilnīgi nevietā. Tas nav nekāds arguments.

Un kas tad ir Zviedrijā?
Interesanti
19. Oktobris 2011 / 18:02
0
ATBILDĒT
Kādas Jums zināmas izmaiņas JV redakcijā ir notikušas? Painformējiet taču zinātkāro sabiedrību arī!

Un kas tas par autortiesību pārkāpumu?
RĀDĪT VĒL KOMENTĀRUS / 17
visi numura raksti
Baiba Rudevska
Skaidrojumi. Viedokļi
Ko iesākt ar Anglijas tiesas izdotu aktīvu iesaldēšanas rīkojumu
Pēdējā laikā Latvijas informatīvajā telpā diezgan bieži ir sastopamas dažādas ziņas par Anglijas Augstās tiesas Londonas Komerctiesas (turpmāk – Londonas Komerctiesa)1 2011. gada 20. aprīļa aktīvu iesaldēšanas jeb Mareva ...
43 komentāri
Dita Amoliņa
Skaidrojumi. Viedokļi
Pirmdiena pēc 11. Saeimas vēlēšanām
Katras Saeimas vēlēšanas daudzējādā ziņā ir savdabīgas. 11. Saeimas vēlēšanas bija īpašas ar to, ka gandrīz katra politiskā partija piedāvājās īstenot būtiskas reformas tieslietu jomā. Tomēr, lai arī cik aizraujošs būtu ...
10 komentāri
Edīte Knēgere
Nedēļas jurists
Edīte Knēgere
Ieva Kraukle
Domu mantojums
Lasītājus gaida reta un vērtīga tieslietu literatūra  
LU Bibliotēkas Daudznozaru bibliotēkas: datorika, juridiskās zinātnes, teoloģija (turpmāk – LU Bibliotēkas Daudznozaru bibliotēka) krājumā ir vēsturiska kolekcija – LU Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultātes bibliotēkas ...
Notikums
Tiesneši apspriež profesionālās darbības novērtēšanas sistēmu
Aizvadītajā nedēļā, 14. oktobrī, Latvijas Tiesnešu biedrības pilnsapulcē tika apspriesta iecerētā tiesnešu profesionālās darbības novērtēšanas sistēma, kā arī pārvēlēta biedrības vadība. Latvijas Tiesnešu biedrības ...
1 komentāri
AUTORU KATALOGS