ŽURNĀLS Redaktora sleja

25. Oktobris 2011 /Nr.43 (690)

Neatkarīgais deputāts
Doc. Dr.iur.
Jānis Pleps
 

Aizvadītajā nedēļā atkal kļuvis aktuāls jautājums par Saeimas deputāta partijiskās piederības maiņu. Proti, pēc sešu Saeimas deputātu, kas ievēlēti no Zatlera Reformu partijas saraksta, kļūšanas par neatkarīgajiem deputātiem, ticis debatēts gan par viņu iespējām piedalīties koalīcijas veidošanā, gan arī iespējamais pienākums šādā gadījumā arī nolikt Saeimas deputāta mandātu, ja ir pamesta partija.

Jāsaka, ka atsevišķu deputātu politiskās piederības maiņa Latvijas parlamentārismam ir raksturīgs fenomens. Protams, jau iepriekš ir bijuši arī mēģinājumi to ierobežot, piemēram, aizliedzot neatkarīgajiem deputātiem veidot jaunas frakcijas Saeimā. Tāpat jau iepriekš izskanējis šādas prakses nosodījums un aicinājumi paredzēt automātisku mandāta zaudēšanu, ja deputāts izstājas no savas frakcijas.

Šeit gan jānorāda, ka kopš Satversmes sapulces vēlēšanām pilsoņu kopums balso par konkrētiem priekšstāvjiem, kas īstenos viņam piešķirto mandātu. Lai arī šos priekšstāvjus pilsoņu kopums izvēl no politisko partiju listēm, tajā pašā laikā balsošana notiek par konkrētām personām. Tikai Latvijas Tautas padomē mandāti bija dalīti pa politiskajām partijām, tām teju ļaujot atsūtīt jebkuru priekšstāvi uz sēdi, kas ar šo mandātu rīkotos.

Tāpat būtu apsverams, vai normatīvs pienākums nolikt deputāta mandātu būtu īsti savienojams ar brīvo mandātu, kāds atbilstoši Satversmes 14. panta otrajai daļai tiek piešķirts Saeimas deputātiem. Teorijā ir atzīts, ka brīvais mandāts ļauj deputātam darboties visas valsts interesēs saskaņā ar savu sirdsapziņu un pārliecību.

Satversmes tēvi savulaik nepievērsa lielu uzmanību politiskās piederības maiņai. Satversmes sapulces laikā LSDSP frakcija sašķēlās, no tās izstājoties virknei Satversmes sapulces locekļu, kas izveidoja sociāldemokrātu-mazinieku frakciju. Šajā frakcijā citastarp darbojās arī tādi redzami Satversmes tēvi kā Marģers Skujenieks un Andrejs Petrevics. Tāpat politisko piederību mainīja arī pirmais Valsts prezidents Jānis Čakste, pēc konflikta ar Kārli Ulmani atstājot Latviešu Zemnieku savienību un pārejot uz Demokrātisko centru.

Tomēr, iespējams, jaunās Saeimas darbības laikā mēs vērosim jaunu politisko standartu un parlamentāro paražu veidošanos par to, kā īstenojams deputāta mandāts, ja viņš izstājas no frakcijas.

komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Egils Levits
Numura tēma
Par latviešu valodu Satversmes 4. pantā nacionālas valsts kontekstā
2 komentāri
Numura tēma
Vai Saeimas deputāts var dot svinīgo solījumu latgaliski
Plašu sabiedrības rezonansi guva 11. Saeimas pirmā sēde, jo radīja dažādu izjūtu gammu: izbrīnu – deputātu grūtības nolasīt Saeimas deputāta amata svinīgo solījumu; neizpratni – nevis deputātu dotais solījums, bet zvērests; ...
5 komentāri
Dina Gailīte, Gunārs Kusiņš
Numura tēma
Oficiālajā saziņā, arī Saeimas debatēs, jālieto latviešu literārā valoda
3 komentāri
Iveta Andžāne
Nedēļas jurists
Iveta Andžāne
5 komentāri
Juris Viļums, Gunārs Igaunis
Numura tēma
Voi latvīši poši zyna, kas ir latvīšu volūda?
7 komentāri
AUTORU KATALOGS