Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

1. Novembris 2011 /Nr.44 (691)

Mantas aresta pamats un apjoma noteikšanas kritēriji
12 komentāri
Mg.iur.
Jekaterina Lapina
LU Juridiskās fakultātes doktorante,
Rīgas apgabaltiesas tiesneša palīdze

Rakstā izvērtēts jautājums gan par to, kas var būt par pamatu aresta uzlikšanai mantai, gan arī formulēti daži arestējamās mantas apjoma noteikšanas kritēriji pašlaik spēkā esošo normatīvo aktu kontekstā, sniedzot, iespējams, specifisku skatījumu.

šis raksts ir maksas saturs
ATVĒRT AR KODU
5
0
komentāri (12)
12 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Jūlija
7. Novembris 2011 / 12:03
0
ATBILDĒT
Attiecībā uz cietušo un piedziņu, tad man nav īsti skaidrs, kāds pamats būtu cietušajam iejaukties divu citu personu līgumiskajās attiecībās, prasot atzīt darījumu par spēkā neesošu. Kuru CL pantu Jūs domājat?
Jūlija
7. Novembris 2011 / 11:48
0
ATBILDĒT
Ja es pareizi saprotu Jūsu domu, tad Jūs piedāvājiet argumentēt šādi: tiklīdz personai draud konfiskācija kā sods (CL 1033.pants 3.punkts), personai tiek ierobežotas tiesības rīkoties ar lietu, respektīvi, tiesības mantu atsavināt (sal. CL 1076.pants), līdz ar to jebkurš atsavinājums nav spēkā (CL 988.pants, 996.panta pirmā daļa), tāpēc Ģenerālprokuratūras Personu un valsts tiesību aizsardzības departamenta prokurors var celt prasību par iepriekšējā stāvokļa atjaunošanu jeb restitūciju.

Manā ieskatā, Jūsu norādītās normas nemaz neattiecas uz restitūciju, bet uz īpašuma tiesību pāreju: īpašuma iegūšanu un zaudēšanu. Lietas atgriešanu atpakaļ neregulē minētie panti, bet regulē, piemēram, panti par īpašuma prasību.

Turklāt apstāklis, ka mantu varētu konfiscēt, parasti nerada īpašnieka tiesību ierobežojumu atsavināt lietu (CL 1076.pants), tāpēc dažkārt, kad nonāk līdz sprieduma par konfiskāciju izpildei, notiesātajam mantas nav. Savukārt, Jūsu rakstā iztirzātais mantas arests ir tiesību rīkoties ar lietu ierobežojums jeb aizliegums, kad īpašnieks nevarētu pārnest īpašuma tiesības uz citu personu.

Vienīgais, kur, manuprāt, varētu diskutēt par Jūsu piedāvāto pieeju, ir noziedzīgi iegūtas mantas tālāk atsavināšana, jo Satversmes tiesa ir izdarījusi vienu interesantu secinājumu, ka, atzīstot mantu par noziedzīgi iegūtu KP-ā, „tās prettiesiskajam ieguvējam nav īpašuma tiesību, un līdz ar to šāda manta neietilpst Satversmes 105. panta tvērumā.” Šo atzinumu var dažādi iztulkot, tostarp arī tādējādi, ka jebkurš mantas ieguvējs, vienalga pirmais vai desmitais, ir prettiesisks un tam nerodas īpašuma tiesības. Ja īpašuma tiesības nerodas, tad tās arī nevar ierobežot, bet var maldīties par „nodevēja īpašuma tiesību uz to”. Starp citu, paturpinot šo domu tālāk Jūsu tēmas kontekstā, sanāk arī, ka aresta uzlikšanai noziedzīgi iegūtai mantai nav cilvēktiesību ierobežojums, jo „šāda manta neietilpst Satversmes 105. panta tvērumā.”
Autore
7. Novembris 2011 / 09:32
0
ATBILDĒT
Ja persona notiesāta ar mantas konfiskāciju, prasību tiesā var celt Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūras Personu un valsts tiesību aizsardzības departamenta prokurors, kas darbojas Valsts interesēs Finanšu ministrijas personā, pamatojoties uz Civillikuma 1033.panta 3.punktu, 996.panta 1.daļu, 988.pantu, un, lūdzot atzīt darījumu par spēkā neesošu, dzēst jaunā īpašnieka īpašuma tiesības un atzīt īpašuma tiesības Latvijas valstij Finanšu ministrijas personā. Ja ar kriminālspriedumu ir uzlikts par pienākumu atlīdzināt zaudējumus utt., bet manta, uz ko varētu vērst piedziņu ir atsavināta procesā, prasību var celt cietušais, lūdzot atjaunot iepriekšējo stāvokli (atzīt darījumu par spēkā neesošu un atjaunot īpašuma tiesības iepriekšējam īpašniekam), izņemot dāvinājuma līguma gadījumā – tad darījumu var neapstrīdēt, bet lūgt tiesu atļaut vērst piedziņu uz atdāvināto mantu.
Jūlija
4. Novembris 2011 / 16:20
0
ATBILDĒT
Kopumā es piekrītu Jūsu viedoklim. Principā KPL 361.pants nav vienīgā norma sadaļā par mantiskajiem jautājumiem KPL-ā, kad diskutēt par tās raksturu, ņemot vērā formulējumu un ievērojot praksi, un kā citu piemēru var nosaukt KPL 355.panta pirmo daļu.

Ja arests netiek uzlikts mantai un „persona ar tiesībām uz aizstāvību procesa laikā atsavinājusi sev piederošo mantu”, kuras tieši iestādes un uz kāda pamata var celt civiltiesiskajā kārtībā prasību?
Autore
4. Novembris 2011 / 11:55
0
ATBILDĒT
Jūsu izvirzītā teorija par KPL 361.panta interpretāciju manā ieskatā ir konstruktīva un atsevišķa pētījuma vērta.

Tomēr, īsti nevaru pievienoties komentāram daļā, kur rakstāt „Turpinot domu, ja runa ir par personu ar tiesībām uz aizstāvību, ir jāierobežo personas īpašuma tiesības ar mantas arestu, lai nodrošinātu mantisko jautājumu risinājumu kriminālprocesā, kā arī iespējamo mantas konfiskāciju.” Šāds apgalvojums varētu tapt, tulkojot KPL 361.panta pirmās daļas pirmo teikumu gramatiski, proti, ka arests attiecībā uz personas ar tiesībām uz aizstāvību piederošo mantu jāuzliek ex officio, ja kriminālprocesā pastāv kāds mantisks jautājums jeb tiek paredzēta turpmākā mantas konfiskācija.

Pieļaujot, ka minētajā tiesību normā ir apzināti iekļauts vārdu savienojums „arestu uzliek”, tad uzreiz jāatzīst, ka normai ir imperatīvs raksturs. Vadoties no šādas pieejas, jāsecina, ka, ja arests mantai iepriekš norādītajā gadījumā tomēr netika uzlikts, prezumējams, ka procesa virzītājs nav izpildījis KPL normas, kurai ir imperatīvs raksturs, prasības?... Prakse pastāv virkne gadījumu, kad iestājoties Jūsu norādītajiem nosacījumiem (mantiskā jautājuma esamība kriminālprocesā, persona ar tiesībām uz aizstāvību), arests mantai tomēr netiek uzlikts, kas nav atzīstams par procesuālās normas pārkāpumu pat tad, ja procesa virzītāja bezdarbības rezultātā persona ar tiesībām uz aizstāvību procesa laikā atsavinājusi sev piederošo mantu un tiesībsargājošās iestādes ir spiestas vērsties tiesā ar prasību par iepriekšējā stāvokļa atjaunošanu.

Ņemot vērā minēto, uzskatu, ka KPL tomēr nevienā gadījumā neparedz obligātu aresta uzlikšanu mantai un katrs gadījums ir atsevišķi izvērtējams, vadoties no procesa virzītājam pieejamajam ziņām, neatkarīgi no personu grupas un fakultatīvās pazīmes esamības vai neesamības.

Analizējot KPL 163.panta otro daļu, jāpievienojas Jūsu izteiktajam viedoklim. Par noziedzīgu nodarījumu juridiskās personas lietā jebkurā gadījumā atbildēs persona, kas nodarījumu ir izdarījusi. Par šo personu varētu būt juridiskās personas amatpersona, pārstāvis utt. Savukārt, lietās par medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu noteikšanu, nepieskaitāmā vai ierobežoti pieskaitāmā persona nevar būt noziedzīgā nodarījuma subjekts. Abos gadījumos pašas personas (juridiskā persona un nepieskaitāmā/daļēji pieskaitāma persona) nenes atbildību par noziegumu, tām ir pārstāvji/aizgādņi, ar kuriem atsevišķos gadījumos risināmi mantiskie jautājumi.
Jūlija
3. Novembris 2011 / 12:29
0
ATBILDĒT
Raksts ir interesants un argumentēts, taču nav apskatīti visi gadījumi, kad uzliek mantai arestu, kas ir norādīti raksta sākumā. pamatā runa ir par arestu sakarā ar kompensāciju un sodu, pārējie mērķi/gadījumi ir analizēti maz, laikam tie tiks apskatīti citās autores publikācijās.
Jūlija
3. Novembris 2011 / 11:02
0
ATBILDĒT
Pievienojos iepriekšējiem komentāriem un vēlos vērst autores uzmanību tam, ka KPL paredz mantas aresta uzlikšanu divām dažādām personu grupām, kā arī nošķir tādus gadījumus, kad konfiskācijai vai piedziņai var būt fakultatīvs raksturs, lietojot attiecīgi „uzliek arestu” un „var uzlikt arestu”:



Vienā grupā ietilpst personas ar tiesībām uz aizstāvību un par tām mantiski atbildīgas personas, šajos gadījumos saskaņā ar KPL arestu uzliek. Turpinot domu, ja runa ir par personu ar tiesībām uz aizstāvību, ir jāierobežo personas īpašuma tiesības ar mantas arestu, lai nodrošinātu mantisko jautājumu risinājumu kriminālprocesā, kā arī iespējamo mantas konfiskāciju.



Citā grupā ietilpst trešo personu manta, kurai var uzlikt arestu (KPL 361.panta pirmās daļas otrais teikums: „ja šis rīks pieder citai personai”; KPL 361.panta pirmās daļas trešais teikums: „mantai, kas atrodas pie citām personām.”)



Skatoties KPL 361.panta pirmo daļu kopsakarā, manta, kas atrodas pie trešajām personām var būt tāda, kas pienākas personai ar tiesībām uz aizstāvību no citām personām (1.teikums), un tāda, kas ir noziedzīgi iegūta vai saistīta ar KP, bet nepienākas personai ar tiesībām uz aizstāvību (3.teikums). Līdz ar to gadījumos, kad tiek ierobežotas vai aizskartās trešo personu īpašuma tiesības KP-ā(sal. KPL 111.1.pants), aresta uzlikšana ir fakultatīva.



Attiecībā uz pirmo prim pantu, kad var uzlikt un nevis uzliek arestu mantai noziedzīgi iegūtās mantas vērtībā, tad saskaņā ar KPL 358.panta otro daļu noz.iegūtas mantas konfiskācija nav obligāta, jo ir norādīts, ka “konfiskācijai vai piedziņai var pakļaut citu mantu, arī finanšu līdzekļus, konfiscējamās mantas vērtībā.” Turklāt šajos gadījumos varētu konfiscēt trešo personu mantu noziedzīgi iegūtas mantas vērtībā (KPL 358.panta trešo daļu).



Runājot par KPL 361.panta otro daļu, uzliekot arestu juridiskās personas mantai procesos par piespiedu līdzekļu piemērošanu juridiskajai personai, var tikt apdraudētas juridiskās personas kreditoru tiesības un ar likumu aizsargātās intereses. Man nav visai skaidra doma par to, kāpēc nepieskaitāmas personas ir minētas kopā ar juridiskajām personām, bet laikam tas ir saistīts ar to, ka saskaņā ar CL, no vienas puses, “par tiesību aizskārumu nav vainojami… garā slimie”, t.i., nepieskaitāmie, bet, no citas puses, par tiesību aizskārumu varētu būt mantiski atbildīgs aizgādnis.



Būtu interesanti uzzināt autores domas par norādītajiem jautājumiem.
Irēna
2. Novembris 2011 / 10:29
0
ATBILDĒT
Veiksmi, Jekaterina. Paldies par rakstu.



Bijusī kolēģe.
V
1. Novembris 2011 / 20:43
0
ATBILDĒT
Pārņem sajūta, ka krimināltiesībnieki harmoniski funkcionē tikai KPL un KL sistēmā un par pārējiem tiesību sistēmas fragmentiem ir pilnīga vienaldzība.

Pārsteidzoša pašpietiekamība. Tomēr varētu sagaidīt mantas aresta analīzi plašākā kontekstā, ne tikai likumiski aprakstošā un praktiskā stāstā.
Edgars
1. Novembris 2011 / 14:47
1
ATBILDĒT
Rakstā norādītā problēma tiešām aktuāla, raksts saturīgs. Gaidu autores turpmākos pētījumus.
Solvita
1. Novembris 2011 / 14:43
0
ATBILDĒT
Ļoti labs un aktuāls raksts.
Kristīne
1. Novembris 2011 / 11:03
0
ATBILDĒT
Liels paldies par rakstu!!!!!
visi numura raksti
Loreta Skaburska
Skaidrojumi. Viedokļi
Privātās dzīves neaizskaramības krimināltiesiskie aspekti
Privātās dzīves neaizskaramība, personu privātums un tiesības mūsdienās kļūst arvien aktuālākas. Tiesību nezināšana un neievērošana rada situācijas, kad netiek nodrošinātas personas tiesības netraucēti un brīvi baudīt ikdienu ...
19 komentāri
Aleksandrs Berjozkins
Skaidrojumi. Viedokļi
Neprivileģēto prasītāju tiesības apstrīdēt Eiropas Savienības tiesību aktus
Jautājums par neprivileģēto prasītāju locus standi Eiropas Savienības (turpmāk – ES) tiesību aktu apstrīdēšanā tradicionāli ir bijis ļoti aktuāls kā viena no jomām, kur ES tiesām ir tikusi veltīta pamatīga kritika.1 Kopš ...
Filips Kļaviņš
Nedēļas jurists
Filips Kļaviņš
2 komentāri
Dina Gailīte, Jānis Pleps
Akadēmiskā dzīve
Juristi piedalās Pasaules latviešu zinātnieku kongresā  
Pagājušajā nedēļā, no 24. līdz 27. oktobrim, Rīgā, Jelgavā, Daugavpilī un Liepājā noritēja Apvienotais pasaules latviešu zinātnieku III kongress un Letonikas IV kongress. Tā darbs ritēja paralēli 45 dažādu zinātņu sekcijās, ...
Notikums
Darbu sākusi jaunā valdība
Jaunā Ministru kabineta pilnvaru laiks ir trīs gadi, kas attiecīgi ir arī jaunā parlamenta mandāta laiks. V. Dombrovskis kā premjerministrs vada jau trešo valdību pēc kārtas. Ministru kabineta sastāvā ir aizsardzības ministrs ...
AUTORU KATALOGS