ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

Fakts, ka abi šie notikumi sakrīt vienā dienā, mudināja autori aplūkot ar valsts budžeta projekta iesniegšanu saistītās problēmas vēsturiskā perspektīvā. Atskatoties Latvijas valstiskuma vēsturē, bieži vien rodas déjà vu sajūta. Termins déjà vu burtiskā nozīmē no franču valodas tulkojams ar vārdkopu "jau redzēts" un raksturo sajūtas, kādas cilvēkam rodas, kad viņš nokļuvis jaunā situācijā, bet apjauš, ka to jau kaut kad agrāk ir piedzīvojis.

Šajā rakstā tiks norādīts uz faktiem un apstākļiem, kas liecina par déjà vu saistībā ar valsts finanšu jautājumu lemšanu, jo mūsdienās joprojām aktuāli ir jautājumi, kas risināti jau starpkaru perioda parlamentārajā praksē.

Kāzuss

Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) 66. pants expressis verbis regulē valsts budžeta pieņemšanas un izstrādāšanas procedūru. Saskaņā ar šā panta pirmo daļu Ministru kabinetam ir pienākums iesniegt Saeimai valsts budžeta projektu.

Tā kā Satversmes normas var izvērst likumdošanas ceļā³, valsts budžeta izstrādāšanas, apstiprināšanas un izpildes kārtības konstitucionālais regulējums detalizētāk noteikts Likumā par budžetu un finanšu vadību (turpmāk – Budžeta vadības likums). Minētais likums izvērš Satversmes 66. panta saturu un atklāj arī attiecīgajā Satversmes normā lietoto vārdu nozīmi.

Satversmes 66. panta pirmā daļa noteic, ka Saeima ik gadus pirms saimnieciskā gada sākšanās lemj par valsts ienākumu un izdevumu budžetu. Savukārt Budžeta vadības likuma 21. panta pirmajā daļā paredzēts: "Ministru kabinets līdz attiecīgā gada 1. oktobrim iesniedz Saeimai gads­kārtējo valsts budžeta likuma projektu (budžeta likumu projektu paketi) nākamajam saimnieciskajam gadam, priekšlikumus par grozījumiem likumos, lai tie atbilstu budžeta pieprasījumiem, un valsts budžeta likuma projekta (budžeta likumu projektu paketes) paskaidrojumus, kā arī vidējā termiņa makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas ietvaru."⁴ Vienlaikus budžeta vadības likums arī noteic, ka saimnieciskais gads sākas 1. janvārī un beidzas 31. decembrī.⁵

Līdz ar to jāsecina, ka Satversmes 66. panta pirmajā daļā lietotie vārdi "ik gadus" nozīmē, ka laika posmā no 1. oktobra līdz 31. decembrim Saeimai jālemj par valsts ienākumu un izdevumu budžetu jeb jāīsteno savas budžeta tiesības. Valsts budžeta likums tāpat kā citi likumi ir izsludināms un publicējams atbilstoši Satversmei, tādēļ laiks, kas Saeimai atvēlēts budžeta apspriešanai, ir vēl īsāks par iepriekš norādīto.

Analizējot Satversmes 66. panta tvērumu, rodas jautājums: vai Ministru kabinets, apstiprinot valsts budžeta izstrādes un pieņemšanas grafiku, kas paredz 2012. gada budžetu iesniegt izskatīšanai parlamentam līdz šā gada 6. decembrim,⁶ tas ir, pēc Budžeta vadības likumā noteiktā termiņa, ir ievērojis Satversmes normas un principus?

Atbilde uz šo jautājumu meklēta jau starpkaru perioda parlamentārajā praksē.⁷ Kontinuitātes doktrīna kā Latvijas valstiskuma pamats⁸ pieprasa Latvijas starpkaru perioda praksi un tiesību doktrīnu izmantot par interpretācijas līdzekli, konkretizējot tiesiskas valsts principa saturu.