ŽURNĀLS Intervija

3. Janvāris 2012 /Nr.1 (700)

Valstsnācija nevar uzvesties kā mazākumtautība
5 komentāri
Ineta Ziemele
intervijā Gatim Litvinam 

Tiesībsarga biroja gadskārtējā konferencē, kas norisinājās pagājušā gada 7.–9. decembrī, ar prezentāciju “Valsts­nācijas un mazākumtautību tiesību aizsardzība” uzstājās Eiropas Cilvēktiesību tiesas tiesnese un Rīgas Juridiskās augstskolas profesore Dr.iur. Ineta Ziemele.

Ievērojot prezentācijas tēmas nozīmīgumu saistībā ar referendumu par Satversmes grozījumu projektu par krievu valodu kā otru valsts valodu, “Jurista Vārds”

20. decembrī aicināja I. Ziemeli uz tikšanos, lai vēlreiz apspriestu konferencē aplūkotos jautājumus.

Sarunas sākumā I. Ziemele vispārīgi raksturoja apskatāmo problēmu, norādot, ka Latvijā pēdējo desmitgažu diskusijās mazākumtautību tiesības parasti aplūkotas konkrētā priekšmetā, atrauti no plašāka konteksta, kas, iespējams, citā situācijā būtu visnotaļ pieņemami. Tomēr, kā rāda Latvijas, jo īpaši jauno laiku, vēsture, mazākumtautību un valstsnācijas tiesību jautājumi ir cieši savijušies. Mazākumtautību tiesības skatāmas kopsakarā ar Latvijas sabiedrības attīstību un vēsturisko situāciju.

Beznosacījumu atvērtība vājina valsti

Profesore atgādina, ka ikvienai Eiropas valstij ir sava valsts veidošanās vēsture. Visām ir kopīgi elementi, piemēram, vēlēšanās nostiprināt demokrātiju, tiesiskumu, cilvēktiesības, un ievērojamas atšķirības, piemēram, Latvijas valsti raksturo vairāki īpaši apstākļi – ģeopolitiskais izvietojums starp lielvalstīm, vēsturiski tās teritorijā dzīvo daudzas etniskas grupas, tas, ka latvieši izkaroja sev valsti un no kultūrnācijas izauga par valstsnāciju.

VĒL PAR ŠO TĒMU
komentāri (5)
5 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
AK
9. Janvāris 2012 / 14:03
0
ATBILDĒT
Mazākumtautības bauda savas tiesības atbilstoši Satversmes pamatnormām un ar latviešu valodas kā valsts valodas starpniecību



Personām, kas ir nonākušas Latvijā padomju kolonizācijas politikas radītās imigrācijas procesu rezultātā, ir pienākums akceptēt valsts modeli, kādu Latvijas valsts veidotāji ir izraudzījušies

---

Baidos, ka Jūs izvēlējāties visnepārliecinošākās atziņas, jo pirmā ir pretrunā gan ar Satversmes 114. p. tiešo tekstu, gan ar Latvijas ratificēto Vispārējo konvenciju par nacionālo minoritāšu aizsardzību, bet otrā noliedz 91. pantā nostiprināto pilsoņu līdztiesību.
A.S.
9. Janvāris 2012 / 10:29
0
ATBILDĒT
Paklau, antikomjaunieti, aizbrauc uz ASV un paskaties, kā indoktrinācija strādā dīķa pretējā pusē. Sovjetiem vēl būtu kur pamācīties...
Ivars
6. Janvāris 2012 / 00:17
0
ATBILDĒT
Patiesībā ir otrādi - jo stiprāki un drošāki indivīdi, jo spēcīgāka valstiskā apziņa un pati valsts. Ziemelei ir raksturīgi tādi paši psiholoģiski kompleksi kā Ādolfam Hitleram. Viņš savā grāmatā \"Mana cīņa\" aizstāv pilnīgi identiskas idejas. Īpaši grāmatas sākumā, kur viņš spriedelē par to, kā valsts varētu stiprināt indivīdu \"pareizu etnisku apziņu\". Bijusi P. Stučkas vārdā nosauktās LVU komjauniete Ziemele indoktrinē sabiedrībā totalitārisma vērtības. Varbūt vainīgs neveiksmīgais socializācijas process????
Linda
5. Janvāris 2012 / 10:23
0
ATBILDĒT
Ļoti labs raksts
Māris
5. Janvāris 2012 / 09:20
0
ATBILDĒT
Trīs spilgtākie citāti:



* Mazākumtautības bauda savas tiesības atbilstoši Satversmes pamatnormām un ar latviešu valodas kā valsts valodas starpniecību;



* Starptautiskā līmenī nepilsoņi nepamatoti tiek sajaukti ar mazākumtautībām. Atbilstoši mazākumtautības definīcijai nepilsoņi paši par sevi nav mazākumtautība un nav tieši saistīti ar mazākumtautību tiesībām;



* Personām, kas ir nonākušas Latvijā padomju kolonizācijas politikas radītās imigrācijas procesu rezultātā, ir pienākums akceptēt valsts modeli, kādu Latvijas valsts veidotāji ir izraudzījušies.



Protams, ir vēl daudz vērtīgu atziņu, tāpat kā Levita kga rakstu, iesaku izlasīt arī šo katram, ne tikai juristiem. Kopsakarā šie raksti norāda gan uz problēmām gan uz iespējamajiem to risinājumiem...
visi numura raksti
Gaidis Bērziņš
Intervija
Uz tieslietām raugos no profesionāļa, ne politiķa skatupunkta
Tieslietu ministra Gaida Bērziņa vārds "Jurista Vārda" lasītājiem nav svešs, un ne tādēļ vien, ka ar pāris gadu starplaiku viņš atkārtoti ieņēmis šo amatu. G. Bērziņš ir arī viens no žurnāla pastāvīgajiem autoriem, kura ...
18 komentāri
Egils Levits
Skaidrojumi. Viedokļi
Par nacionālo identitāti un demokrātisku atmiņu politiku
10 komentāri
Liene Eglāja
Nedēļas jurists
Liene Eglāja
5 komentāri
Tiesību prakse
Eiropas Savienības Tiesa: svarīgākie spriedumi
Šajā numurā publicējam Tieslietu ministrijas Eiropas Savienības Tiesas departamenta sagatavoto pārskatu par Eiropas Savienības Tiesas (tekstā – EST un Tiesa) svarīgākajiem un interesantākajiem spriedumiem aizvadītajā, 2011., gadā.
Tiesību prakse
Personas tiesības tiesas ceļā prasīt slēgt vienošanos starp VID un nodokļu maksātāju par nodokļu strīda izbeigšanu
Likums neparedz lietās par publisko tiesību līgumu noslēgšanu taisīt spriedumu, saskaņā ar kuru iestādei vēlreiz būtu jāizdara rīcības brīvības apsvērumi. Likums paredz, ka tiesa taisa spriedumu par iestādes pienākumu noslēgt ...
6 komentāri
AUTORU KATALOGS