Jau kopš 2004. gada Latvijas uzņēmējiem ir pieejams finansējums no dažādiem Eiropas Savienības struktūrfondiem, piemēram, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības fonda (ERAF), Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda (ELVGF) un Kohēzijas fonda. Minēto fondu tiesiskais regulējums līdz ar iestāšanos Eiropas Savienībā ir būtiski papildinājis Latvijas tiesību sistēmu gan ar neskaitāmiem Eiropas Savienības, gan ar daudziem Latvijas Republikas normatīvajiem tiesību aktiem. Līdz ar fondu pieejamību veidojas jaunas tiesiskās attiecības uzņēmēju un valsts iestāžu starpā. Sakarā ar to, ka šīs tiesiskās attiecības ir nosacīti jaunas, arī juridiskā prakse vēl nav pilnībā attīstījusies un nostabilizējusies.
Pašlaik ne tiesību zinātnē, ne praksē juristu starpā nav vienprātības par to, vai līgums par ES struktūrfondu finansējuma saņemšanu, ja tas noslēgts ar privātpersonu, pieskaitāms publisko tiesību vai privāto tiesību līgumiem. Lai arī Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadības likums nosaka, ka minētais līgums ir civiltiesisks līgums, jaunākā tiesu prakse par publisko tiesību līgumiem liek kritiski vērtēt minētā līguma piederību civiltiesisko līgumu saimei. Šajā līgumā saskatāmi gan atsevišķi publisko, gan privāto tiesību elementi. Latvijas tiesību zinātnē nav izstrādātas publisko tiesību līgumu doktrīnas un teju vienīgais pieejamais plašākais pētījums par publisko tiesību līgumiem ir vācu profesora F.J. Paines grāmatas "Vācijas Vispārējās administratīvās tiesības" tulkojums latviešu valodā. Publisko tiesību līgums Latvijas tiesību sistēmā ir relatīvi jauns un vēl pilnībā neapgūts tiesību institūts.
Autors nolēma izpētīt un noskaidrot, vai līgums par ES struktūrfondu finansējuma saņemšanu ar privātpersonu ir privāto tiesību vai publisko tiesību līgums. Rakstā tiks analizēta tiesību teorija attiecībā uz publisko tiesību līgumiem, kā arī tiesu prakse saistībā ar publisko tiesību un privāto tiesību līgumu nošķiršanu. Tāpat arī normatīvais regulējums attiecībā uz Eiropas Savienības struktūrfondiem un Kohēzijas fondu, kā arī Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas kārtība. Autors analizēs arī valsts pārvaldes iestāžu slēgto finansējuma piešķiršanas līgumu statusu, balstoties uz tiesību teorijā un tiesu praksē noteiktajiem kritērijiem, un noslēgumā tēžu veidā piedāvās secinājumus.
1. Tiesiskais regulējums 2007.–2013. gada plānošanas periodam
Pirms apskatīt tematu par struktūrfondu atbalsta piešķiršanas līguma statusu, būtu lietderīgi zināt, kāds tiesiskais regulējums ir pašlaik attiecībā uz ES fondu finansējumu 2007.–2013. gada plānošanas periodam.
Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadību un ar to citus pakārtotos jautājumus regulē Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadības likums1 (turpmāk – ES fondu vadības likums). Ja vadās no ES fondu vadības likuma 15. panta otrās daļas 1. punkta, kur ir minēts jēdziens "civiltiesisks līgums", tad acīmredzot likuma mērķis ir pakļaut strīdus par ES atbalsta līgumiem vispārējās jurisdikcijas tiesām.
ES fondu vadības likuma 23. pants paredz, ka strīdu par piešķirto ES fondu finansējumu var risināt gan Administratīvā procesa likuma, gan Civilprocesa likuma noteiktajā kārtībā. Savukārt ES fondu vadības likuma 24. pants nosaka, ka piešķirtais finansējums tiek atgūts ar administratīvā akta starpniecību, t.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!
Abonentu ieguvumi:
- Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
- Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes