ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

Acīmredzot domāts Senāta 2012.gada 30.maija lēmums lietā Nr.SKK-212/2012. Izlasot viss šķiet ne tik vienkāršs, kā pirmajā mirklī varētu domāt. Rodas vesela kaudze strīdīgu jautājumu, piemēram: 1) apsūdzības saturs un tās konkrētība, 2) tiesas loma faktu vērtēšanā un NN kvalifikācijā, 3) ciktāl būtiska kaitējuma u.c. nenoteikto juridisko jēdzienu satura konkretizēšanā mijiedarbojas pierādīšana un vienkāršs vērtējums, 4) Senāta kompetences robežas, izvērtējot apelācijas instances nolēmumu u.c.

Ignorējot strīdīgo apstākli par dokumentu viltošanu un skatoties tikai būtiskā kaitējuma aspektu, redzams, ka prokurors to apsūdzībā identificējis tipiski klišejiski un visiem vienādi – „radīja būtisku kaitējumu valsts varai, pārvaldības kārtībai, kas izpaudās kā plašas negatīvas rezonanses radīšana sabiedrībā, policijas darbinieka prestiža un sabiedrības uzticības valsts pārvaldei graušana un valsts policijas darbinieka amata diskreditēšana, radot sabiedrībā uzskatu par policijas darbinieku bezatbildību un visatļautību, un radot būtisku kaitējumu ar likumu aizsargātām personas tiesībām un interesēm, kas izpaudās A.Š. mātes V.Š. kā cietušās Latvijas Republikas Satversmes 92.pantā garantēto tiesību, aizstāvēt savas tiesības un likumīgās intereses taisnīgā tiesā, apdraudējums”.

Pievēršoties tiesu nolēmumiem, pirmkārt, neticamā kārtā ir sastopamas atsauces gan uz iepriekšējiem nolēmumiem, gan uz tiesībzinātnieku pētījumiem (tas negadās bieži). Otrkārt, formāli nevar nepiekrist tam, ko Senāts norādījis (atsaucoties uz apgabaltiesas nolēmumu un tiesu prakses apkopojumu) – „apsūdzībā jābūt norādītam, kāds konkrēti kaitējums ir nodarīts un kāpēc tas ir vērtējams kā būtisks krimināltiesiskā izpratnē, jo jāņem vērā, ka šīs prasības neievērošana var būt pamats personas attaisnošanai”. Ja tiesa ir pareizi pārcitējusi apsūdzību, tad nekur nav manāms pamatojums, kāpēc šis interešu apdraudējums būtu jāuzskata par „ievērojumu” (vien kasācijas protestā tāda frāze parādās). Treškārt, Senāts norāda, ka „tas ir tikai valsts apsūdzības pieņēmums, t.i., ka apsūdzēto rīcības rezultātā kaut kad nākotnē cietušās tiesības uz taisnīgu tiesu varētu būt apdraudētas”. Prokurors domājams apsūdzībā nav arī norādījis kā šis apdraudējums izpaudies. Jāsaka gan, ka to grūti arī iedomāties (primāri, cietušās intereses varētu būt saistītas ar kaitējuma kompensāciju – par to nekādu apsvērumu nav; tāpat, piemēram, cietušajai taisnīgas tiesas ietvaros nav tiesību panākt citu indivīdu notiesāšanu – to atzinusi arī ECT).

No otras puses, frāze „izpaudās kā plašas negatīvas rezonanses radīšana sabiedrībā, policijas darbinieka prestiža un sabiedrības uzticības valsts pārvaldei graušana un valsts policijas darbinieka amata diskreditēšana, radot sabiedrībā uzskatu par policijas darbinieku bezatbildību un visatļautību” tomēr visnotaļ konkretizēta ir. Tiesas varēja ņemt vērā arī citus apstākļus, kas konstatēti procesa gaitā, piemēram, SV amata pakāpi (rajona policijas pārvaldes Kriminālpolicijas biroja priekšniece), attieksmi pret padotajai un viņu iesaistīšanu utt. Jo kā pats Senāts atzīmē, ka „jautājumu par būtiska kaitējuma esamību katrā konkrētā gadījumā izlemj tiesa”. Tāpat arī Senāts šoreiz krasi ir atturējies paust kaut kādu viedokli par pierādījumu novērtēšanas kvalitāti, lai gan citkārt ir saredzama pat visai tieša pierādījumu pārvērtēšana, atrunājoties ar KPL normu pārkāpumiem.

Kopumā izskatās, ka prokurors nav pacenties, tiesas ar nav papūlējušās, savukārt Senāts ir ieņēmis krasi formāli pozīciju.

Ļoti labi, ka pildiniet savas zināšanas un atradāt StGB paragrāfu par valsts nodevību. Tad Jums vajadzēja pamanīt, ka šis nav gluži tāds pats nekonkrēts vērtējuma jēdziens kā Krimināllikumā atrodamie \"būtisks kaitējus\" vai \"citas ar likumu aizsargātas intereses\". Šajā gadījmumā ir norāde uz konkrētu apdraudējuma objektu- VFR ērējo drošību. Krimināllikumā tādu norāžu nav. Līdz ar to šeit ir cita konkretizācijas pakāpe un nekonkēti jēdzieni Krimināllikumā un nekonkēti jēdzieni StGB ir tikai ārēji līdzīgi, jeb kā saka Odesā starp tiem ir \"dve boļšije raznici\". Nekas nav ideāls. Starpība starp VFR un Latvijas kriminālprocesu problēmām ir tāda, ka viņi savu problēmu saknes un iemeslus skaidri zina un konsekventi novērš, bet pie mums tos noklusē un negrib vai nemāk novērst pašā saknē. No Vācijas tiesību analīzes būtu laiks pāriet pie citu valstu piemēriem un paanalizēt kaut vai Latvijas tiesu kārtējo šedevru par to, ka amatpersonas izdarīta dokumentu tīša viltošana ar mērķi, lai cita valsts amatpersona izvairītos no kriminālatbildības par dzērumā sabrauktu cilvēku, nav radījusi būtisku kaitējumu ne valsts pārvaldei, ne kādam citam.

Vācu valodas prasmes līmenis nebūt nav izšķirošais. Jā, Vācijas krimināltiesības \"pilnībā nepārvaldu\", taču šāda diskusija ar Jums neglābjami manu zināšanu līmeni ir paaugstinājusi. Man arī prieks, ka vismaz nenoliedzat vērtējuma jēdzienu esību StGB (šķiet, pat pamatsastāvā alternatīvas pazīmes veidā). Justos gandarīts, ja paskaidrotu arī to, vai StGB § 94 (1) (Landesverrat) ir pamatsastāvs un tur lietais jēdziens \"und dadurch die Gefahr eines schweren Nachteils für die äußere Sicherheit der Bundesrepublik Deutschland herbeiführt\" (thereby creates a danger of serious prejudice to the external security of the Federal Republic of Germany)nav uzskatāms par \"vērtējuma\". Lai gan domāju, ka galvenais būtu konstatēt, ka nenoteikti jēdzieni krimināltiesībās vispār ir normāla valstu prakse; vai tas pamatsastāvā vai ne - normas piemērošanas aspektā nespēlē būtisku lomu.



Runājot par Vācijas tiesu sistēmu, jaunākajā German Law Journal numurā ir raksts, kur raksturotas Vācijas tiesu problēmas kriminālprocesos - Volker Krey & Oliver Windgätter \"The Untenable Situation of German Criminal Law: Against Quantitative Overloading, Qualitative Overcharging, and the Overexpansion of Criminal Justice, 13 German Law Journal 579-606 (2012), available at http://www.germanlawjournal.com/index.php?pageID=11&artID=1433

Jūs vācu valodu nepārvaldāt, bet tā vai tā strīdaties. Es nestrīdos par lietām, kuras pilnībā nepārvaldu. Vēl reizi atkārtoju- StGB pamatsatāvos tādu nenoteiktu jēdzienu kā Kriminallikumā nav. \\\"oder andere Sachen von bedeutendem Wert\\\" un \\\"oder in bedeutendem Umfang\\\" tulkojami kā \\\"VAI citas nozīmīgas lietas\\\" un \\\"VAI būtiskā apjomā\\\". Šīs pazīmes, lai būtu pamatsatāvs, StGB nav obligātas. Krimināllikumā, turpretī, lai būtu pamatsastāvs, nodaļā par nodarījumiem pret dabas vidi un arī citās nodaļās ļoti bieži tiek prasīts vai nu būtsiks kaitējums, vai samgas sekas, vai atkāroti gada laikā. Vācijā pamatsatāvs ir neatkarīgi no tā ir vai nav būstiskas kaitējums, vai smagas sekas. Tur ir tā atšķirība. Krimināllikumā ir daudz normas, kur, lai būtu pamatsatāvs, tiek parsīts būtisks kaitējums, bet būstiska kaitējuma jēdzies

kā redzams no šiet pieminētajiem piemēriem Latvijas tiesai ir visai stiepjams jēdziens. Būstisks kaitējums izrādās nav ne bankas apkrāpšana par vairākiem desmitiem tūkstošu latu, ne amatpersonas izdarīta dokumentu viltošana, lai cita amatpersona izvairītos no kriminālatbildības par cilvēka sabraukšanu dzērumā. Nenoteiktu jēdzienu pielietosanai nav sakara ar likumu kvalitāti. StGB nenoteiktu jēdzienu ir mazāk, bet tas nedod pamatu apgalvot, ka StGB būtu sliktākas kvalitātes par Krimināllikumu. Es domāju, ka Krimināllikuma kvalitāte ir zemāka. Un vēl svarīgak ir, kā tas likums \\\"der\\\" konkrētai valstij. Var būt nez cik labs likums, bet tas nedarbojas, jo piemērotāji to nesaprot. Tad nekas cits neatliek, kā rakstīt tādu likumu, kuru piemērotāji sapratīs. Jūs varat domat citādi, tikai tie piemēri, kā Krimināllikuma tiek interpretēts, neparko labu neliecina.

Senāta KLD motīvus reizēm grūtāk izprast kā orākula prātojumus. Tomēr no motīvu daļā izteiktajām frāzēm – „Apsūdzība N.Ņ. bija celta par to, ka viņa radījusi ievērojamu, nevis lielā apmērā, mantisku zaudējumu un apdraudējusi citas ar likumu aizsargātās intereses un tiesības.”; „katrā konkrētā lietā tiesa izvērtē būtiska kaitējuma esamību vai neesamību, ņemot vērā likumā noteiktos kritērijus un celto apsūdzību” – jāizdara vienkāršākais secinājums. Senāts zaudējumu apmēru nav vērtējis kā tādu, bet atzinis, ka tas ir „ievērojams”, un turpinājis skatīt interešu apdraudējumu. Vai nu nevēlēšanās, vai nezināšanas dēļ konstrukcija „lielā apmērā” - smagas sekas – būtisks kaitējums nav aplūkota, vien tā iepriekšminētā frāze.

Apsūdzētā tiesības, vērtējot mantisku kaitējumu lielā apmērā, pārkāptas nebūtu nekādi. Taču apsūdzētajam vēl labāk, ja kvalificē kā 1.daļu un izbeidz procesu.

Piekrītu, ka atsevišķus jautājumus likumos precizēt tiešām varētu. Taču, manuprāt, daudz lielāka loma ir tiesu praksei, īpaši augstāko instanču. Likums var būt pat hipertrofēti konkrēts, pat kazuistisks, bet piemērošanas prakse pavisam nelāga. Stāvokli uzlabot pavisam ātri varētu Senāta darbība. Kā piemēru var minēt Administratīvo lietu departamentu. Jo kvalitatīvāka ir Senāta prakse, jo vairāk zemāko tiesu instanču tiesas ir spiestas uzlabot nolēmumu kvalitāti.

Tulkojumu veicis Prof. Dr. Michael Bohlander (pieejams: http://www.gesetze-im-internet.de/englisch_stgb/index.html). Saturiski nozīmes ziņā atbilst Jūsu tulkotajām frāzēm. Jūsu minētie jēdzieni „citas vērtīgas lietas”, \'ar parastām metodēm un paliek ilglaicīgi” neko kazuistiski neizklausās, lai arī nav ģenerālklauzulas visticamāk, tomēr nenoteikta satura jēdzieni gan. Tāpat 324a.paragrāfā (§ 324a Bodenverunreinigung), kas izskatās kā pamatsastāvs, arī minēti - „in bedeutendem Umfang” un tās pašas „vērtīgas lietas”.

Mūsdienīgā un efektīvā likumā nav iespējams izvairīties no nenoteiktiem jēdzieniem, ģenerālklauzulām. Taču likumu kvalitātes samazināšana, novedīs vien pie dziļākas degradācijas tiesiskajā kultūrā.

Jautājumā par vērtējuma jēdzieniem Krimināllikumā un krimināltiesībās vispār, manuprāt, būtisks un šobrīd aktuāls, es pat teiktu skandalozs, ir Senāta 2012. gada 30. maija lēmums lietā SKK-212/2012, tā saucamā \\\"policistu viltojumu lieta\\\"; pieejams: http://itvnet.lv/attachment/20120606_102639.pdf



Citāts no lēmumā precīzi attiecas uz diskusiju šī raksta sakarā: \\\"„apsūdzībā jābūt norādītam, kāds konkrēti kaitējums ir nodarīts un kāpēc tas ir vērtējams kā būtisks krimināltiesiskā izpratnē, jo jāņem vērā, ka šīs prasības neievērošana var būt pamats personas attaisnošanai. Nebūtu pieļaujami, ka apsūdzībā tiek ietvertas tikai tādas vispārējas norādes kā “valsts varai”, “pārvaldības kārtībai”, “ar likumu aizsargātām personas tiesībām un interesēm”, nenorādot, kādu ietekmi aizskārums ir atstājis uz valsts varu, pārvaldības kārtību (piemēram, norādot, cik lielā mērā ir ietekmēts normāla darba process), vai kādas konkrēti un cik lielā mērā ar likumu aizsargātās intereses un tiesības ir aizskartas”.



Aicinu Jurista Vārda redakciju kādā no tuvākajiem numuriem šo lietu skatīt plašāk, vaicājot viedokli gan tiesai, gan prokuratūrai, gan tiesību zinātniekiem.

PAr ko mes te stridamies. Luk, kas patiesiba notiek: http://www.delfi.lv/news/comment/comment/aivars-ozolins-ir-augs aka-tiesa-valsts-amatpersonas-drikst-viltot-dokumentus.d?id=424 1988&com=1&no=0&s=1

1. Man liekas, tas tulkojums jums ir no google tulkotāja. 2. Vajag lasīt visu normu kopumā. StGB normas ir veidotas citādi. 324.paragrāfa pirmajā daļā (pamatsastāvā), lai iestātos kriminālatbildība, nav nepieciešama nekādu nenoteiktu jēdzienu interpretācija. \"...oder andere Sachen von bedeutendem Wert\" Jums ir iztulkots nepareizi. Tas būtu jātulko kā \"..vai citas vērtīgas lietas....\" 3. 330.paragrāfs, savukārt, ir kvalicētais sastāvs attiecībā pret 324.un 329.paragrāfiem, kuri ir pamatsastāvi. 330.paragrāfu var tulkot, kā \"noziegumu pret dabas vidi sevišķi smags gadījums\" un šajā paragrāfā ir arī dots izskaidrojums, ko konkrēti nozīmē \"sevišķi smagi gadījumi\". Ir skaidri pateikts, ka sevišķi smagi gadījumi ir tad, kad daba tiek piesārņota tā, ka šis piesārņojums nav novēršams ar parastām metodēm un paliek ilglaicīgi, kad piesārņota publiska dzeramā ūdens apgāde, kad apdraudētas aizsargājamas sugas, vai kad tas izdarīts mantkārīgā nolūkā. StGB pamatsastāvos atsķirībā no Krimināllikuma vispārināti jēdieni nav sastopami. 4.Es jums piekrītu, ka pirmā problēma nav likumos, bet galvās. Ja mūsu likumi neder mūsu galvām, tad vieglāk ir mainīt likumus, nevis cerēt, ka pati nenokā pēkšņi minīsies domāšana. Mūsu galvām pēc manām domām piemērotāka būtu StGB pielietotā juridiskā tehnika bez vispārinātiem jēdzieniem pamatsastāvos. Veiksmi Jums!

Ja tieši tā bija domāts Senāta lēmumā, kā Jūs norādījāt, rodas jautājums, vai tikai tāpēc, ka prokurors apsūdzības izklāsta daļā mantisku zaudējumu Ls20 000 apmērā nosaucis par ievērojamu mantisku zaudējumu, nevis par mantisku zaudējumu lielā apmērā, bija pamats nevērtēt šī būtiskā kaitējuma elementu, ja nodarījums kvalificēts pareizi? Kādā veidā šī neprecizitāte būtu aizskārusi apsūdzētā tiesības uz aizstāvību, kuram, neesot juristam, visticamāk, šī nianse – ievērojams mantisks zaudējums vai mantisks zaudējums lielā apmērā, neko neizsaka. Tai pat laikā apsūdzībā skaidri norādīts, kādas pozīcijas sastāda mantiskā zaudējuma summa. Manuprāt, no aizstāvības viedokļa tieši informācija par to, kā veidojas apsūdzībā norādītais mantiskais zaudējums ir krietni nozīmīgāka, lai sekmīgi aizstāvētos.

Piekrītu tam, ka arī Vācijas StGB tiek lietoti nenoteikti juridiski jēdzieni, turklāt pat tādi, kas mūsu likumā ir precizēti. Piemēram, Vācijas StgB vispārīgajā daļā nevar atrast skaidrojumu tam, ko nozīmē nozieguma izdarīšana ar nodomu vai aiz neuzmanības. Šo terminu nozīmes noskaidrošana ir pilnībā atstāta tiesu prakses un teorijas ziņā.

Tai pat laikā, acīmredzot, ir jārēķinās ar to, ka Latvijas juristiem nav tik dziļas zināšanas tiesību normu interpretācijas jautājumos, arī tiesību teorija nav attīstījusies tādā līmenī, kā Vācijā. Līdz ar to kā kompromisa variants nekas cits neatliek, kā pēc iespējas mēģināt neskaidros jautājumus atrunāt pašā likumā, jo būtiski paaugstināt tiesību normu piemērotāju kvalifikāciju uzreiz nav iespējams. Pretējā gadījumā tikai vairojas nestabilitāte tiesību normu piemērošanā.

Ja lasāt vāciski, intereses pēc varat ieskatīties Vācijas tiesību zinātņu studentu žurnāla elektroniskajos izdevumos - http://www.zjs-online.com/, kuros regulāri tiek publicēti pārbaudījumos studentiem uzdoto kāzusu atrisinājumi. Ja paraugās uz šajos kāzusos iekļautajām juridiskajām problēmām un kāzusu risināšanas metodiku, domāju, ka pie mums pie tā nav ieradināti nedz studenti, nedz praktiķi.

Paskatieties kaut vai § 324a (\"other property of significant value\" un \"to a significant extent\"). Arī Jūsu minētajā 330.paragrāfā var sastapt nenoteiktus jēdzienus (\"extraordinary expense or after a lengthy period of time\", \"permanently damages\", \"a large number of people in danger of injury\") Šajā paragrāfā ir arī \"In less serious cases\" (In minder schweren Fällen), kas sastopams visā krimināllikumā visnotaļ bieži.



Problēma nav likumos. Problēmas slēpjas galvenokārt likumu piemērotājos.

Nezinu, kādu tulkojumu Jūs esat lasījis. Es visu lasu oriģinālvalodā, vai cenšos tulkot pats. Būtu labi, ja Jūs nosauktu konkrētus StGB paragrāfus, kur Jūs atradāt tādus nenoteiktus jēdzienus. Es tur atrodu pavisam citu juridisko tehniku, kas, manuprāt, ir pārāka par Krimināllikuma liekvārdību un neskaidrību. Piemēram Krastiņa kunga tā mīlētā nodaļa par nodarījumiem pret dabas vidi- Vācijas StGB tā ir 29.nodaļa, nodaļas pirmais 324.paragrāfs Gewässerverunreinigung

(1) Wer unbefugt ein Gewässer verunreinigt oder sonst dessen Eigenschaften nachteilig verändert, wird mit Freiheitsstrafe bis zu fünf Jahren oder mit Geldstrafe bestraft.

(2) Der Versuch ist strafbar.

(3) Handelt der Täter fahrlässig, so ist die Strafe Freiheitsstrafe bis zu drei Jahren oder Geldstrafe.

330.paragrāfā ir arī izskaidrojums, ko jāsaprot ar ūdeni:

(1) Im Sinne dieses Abschnitts ist

1. ein Gewässer:

ein oberirdisches Gewässer, das Grundwasser und das Meer;

Manuprāt tur viss ir īsi, skaidri un saprotamai. Bet kas ir Krimināllikumā! Par ūdeni veseli divi panti 101.pants Jūras piesārņošana un 102.pants Zemes, mežu un ūdeņu piesārņošana un piegružošana ar bezjēdzīgu liekvārdību un visur tiek prasīts būtisks kaitējums dabas videi, mantiskajām vai saimnieciskajām interesēm vai smagas sekas. Pie tam, arī Vācijā tāpat kā Latvijā ir administratīvie pārkāpumi. Man jau liekas, ja jau Latvijā nemākam uzrakstīt normālus likumus, tad varbūt ir vērts atmest patmīlību, aizsūtīt tādus kā Krastiņš pensijā un vārds vārdā pārrakstīt kaut vai Vācijas StGB.

Drīzāk izskaidrojums Senāta viedoklis ir pavisam triviāls. Šķiet, atslēgas frāzes ir šīs - \"Kasācijas instances tiesai nav pamata apšaubīt apelācijas instances tiesas atzinumu, jo katrā konkrētā lietā tiesa izvērtē būtiska kaitējuma esamību vai neesamību, ņemot vērā likumā noteiktos kritērijus un celto apsūdzību.\" un \"Apsūdzība N.Ņ. bija celta par to, ka viņa radījusi ievērojamu, nevis lielā apmērā, mantisku zaudējumu un apdraudējusi citas ar likumu aizsargātās intereses un tiesības. Kā norādīts apsūdzībā, šīs citas intereses un tiesības izriet no Kredītiestāžu likuma 73.panta un Civillikuma 1278., 1281., 1286., 1319.panta.\"



Senāts ir unikāli formālu pieeju ievērojis - vērtējis tikai formulu :ievērojams zaudējums + citu interešu apdraudējums.



Zaudējumu apmēru Senāts neko daudz vērtējis nav [Nav pat aplūkots tas, ka lielā apmērā ir smagas sekas, kas ir apmēram hiperbūtisks kaitējums]. Senāts ķēries uzreiz klāt citu interešu apdraudējuma vērtējumam, kur arī parādās šis subjektīvais elements - bankas statuss, mantiskais stāvoklis. Proti, mantiskais stāvoklis vērtēts otrā elementa - interešu apdraudējums - ietvaros. Zaudējumu apmērs - ievērojams vai lielā apmērā - ar bankas mantisko stāvokli nekādīgi netiek saistīts, vien interešu apdraudējums.

1. Apskatīju Vācijas StGB (angļu tulkojumā). Vismaz pirmšķietami skatoties, nenoteikta satura jēdzieni tur ir sastopami. Piemēram, \"significant value\", \"substantial importance\", \"especially serious or less serious cases\",\"property of significant value\", \"substantial damage\", \"to a significant extent\", \"major benefit\"... Vai tad visiem kaut kur ir konkrēti un kazuistiski skaidrojumi?



2. Piekrītu tam, ka izskatās tieši tā kā dr.iur. apgalvo - \"kas īsti ir tās \"citas inteseres\" neviens konrēti nezina\". Krastiņa kungs šīs tipiskās formulas atkārto jau mūžseni, citi ar pievienojas. Senāts skaidrību nevieš, vien īpatnējā izlases veidā secina, ka kaitējuma būtiska nav, bet citur - atkal ir.



3. Nevajag glorificēt Vācijas, Francijas u.tml. tiesas vai kādas citas noniecināt. Domājams, ka ikvienai var atrast savus trūkumus. Vietējie viedie prāti gan jau katrā valstī kādus darvas pleķus uz šķīstajām mantijām atrod.

1. Bezjēdzīgi salīdzināt Francijas tiesu ar Latvijas. Tas ir tas pats, kas iekāpt Francijā TGV ātrvilcienā, kurš brauc ar 350km stundā, un iekāpt Rīgā RVR pirms 40 gadiem ražotā elektrovilcienā un braukt ar to uz Saulkrastiem. Eiropas tiesnšiem ir cita izglītība, cita domāšana, cita juridiskā kultūra. Mūsu tiesu labāk salīdzināt ar Krievijas, Ukrainas, Kazahijas vai Tadžikijas tiesu.

2. Par Francijas kodeksu nezinu, bet Vācijas StGB es tādus nenoteiktus jēdzienus neatrodu. Tur viss ir pat ļoti skaidri un saprotami. Tur ir atbildība arī par viena koka neatļautu nociršanu un vienas zivs neatļautu nozvejošanu (maluzvejniecību) un vienkāšu dzeramā ūdens un gaisa piesārņošanu. Būtiska kaitējums un smagas sekas, lai iestātos kriminālatbildība, tur prasīti netiek.

3. Lejas kunga piemērs ir diezgan tipisks. Tiesa no prokuroriem prasa, lai būtu ne tikai būtisks mantiks kitējums, bet būtu aizskartas arī \"citas ar likumu aizsargātas intereses\", bet kas īsti ir tās \"citas inteseres\" neviens konrēti nezina. Vai tās citas intereses attiecas uz to pašu nozieguma priekšmetu, vai uz to pašu objektu, vai uz grupas objektu, vai arī uz citu objektu? Ar kādu likumu tām \"citām interesēm\" jābūt aizsargātām? Kādam nodomam jābūt un t.t., un t.t. Būtu ļoti labi, ja Krastiņa kungs šo jautājumu vienu reizi saliktu \"pa plautiņiem\", bet te izsktās, ka viņš pats par šo jautājumu \"peld\". No Lejas kunga piemēra sanāk, ka būstiks kaitējums Latvijas tiesas prāt ir atkarīgs no cietušās personas. Ja tā ir banka, tad vairāki desmiti tūktoši latu tiesasprāt nemaz nav būtisks kitējums un šo kaitējumu ir jāsedz citiem bankas klientiem. Grūti iedomāties, ka kaut ko tādu būtu atļāvusies Francijas vai Vācijas tiesa. Tur aprēķinātu katru santīmu, bet pie mums var iesniegt bankai viltotus dokumentus un uzmest banku par vairākiem desmitiem tūkstošiem un tas nav būtisks kaitējums, jo tā ir Latvija. Man liekas, ka te jēdziena \"būtisks kaitējums\" nenoteiktība acīm redzama.

Komentārā es nebiju domājis īpaši apstrīdēt to, ka nav nav pierādīts cits interešu un tiesību apdraudējums. Gribēju uzvērt tikai to, ka apsūdzībā norādītais mantiskā zaudējuma apmērs bija lieli apmēri KL izpratnē, kas atbilst smagām sekām, neatkarīgi no tā, vai apdraudētas citas ar likumu aizsargātās tiesības vai intereses.

Pamanīju arī to, ka apsūdzībā norādītais mantiskais zaudējums Ls 20 120,04 bija nosaukts par ievērojamu mantisku zaudējumu, nevis mantisku zaudējumu lielos apmēros. Tomēr diezin vai tikai tāpēc, ka šo summu prokurors nosaucis par ievērojamu mantisku zaudējumu, lai gan faktiski tā sasniedza lielus apmēru un šī summa skaitļos bija konkrēti ierakstīta apsūdzībā, varēja būt iemesls atzīt, ka nav KL 210.panta trešās daļas pazīmes “būtiska kaitējuma” (faktiski smagas sekas, kas ir kas vairāk nekā būtisks kaitējums).

Tā kā tiesa nolēmumā KL 210.panta trešās daļas sastāva neesamību bija pamatojusi tikai atsaucoties uz to, ka nav pierādīts būtisks kaitējums, es apzināti nevērtēju citus iespējamos apsūdzības “vājos punktus” - cēloniskā sakara esamību un subjektīvo pusi attiecībā pret radītā mantiskā zaudējuma apmēru, jo arī pareizam attaisnošanas pamatojumam ir liela praktiska nozīme turpmākajā tiesu praksē. Katrā ziņā \"faktoloģiskais materiāls\" lēmumā nebija pietiekošs, lai varētu apgalvot, ka attaisnošana bija iespējama arī citu iemeslu dēļ.

Kā norādīju iepriekšējā komentārā, tiesas motīvi, manuprāt, rada nepareizu priekšstatu, ka to, vai mantisks zaudējums ir ievērojams (liels), atkarīgs no cietušā mantiskā stāvokļa.

Izlasot minēto spriedumu, bija redzams, ka apsūdzība bija celta vadoties pēc konstrukcijas – ievērojams zaudējums + citu interešu apdraudējums (nevis zaudējums lielā apmērā = smagas sekas = būtisks kaitējums).

Runājot par citu interešu apdraudējumu, jāapdomā, vai „apdraudētas ar likumu aizsargātās intereses” un „aizskartas intereses” ir identiski jēdzieni? Nevar noliegt, ka sniedzot nepatiesas ziņas kreditora intereses tiek skartas. Taču, vai tās tiek arī „apdraudētas”, tas būtu apdomājams. Pat pavērtējot bankas rīcību vien, secināms, ka tas kredīts kopumā (ne tikai neatdotie nepilnie 14 tūkstoši plus procenti) neko nozīmīgs nav šķitis (pārliek vecos papīrus, neapskata zemesgrāmatu, lai gan tur dāvinājums jau ierakstīts utt.). Protams, prokurora apgalvojumi, ka gandrīz jau banku krīze tā izraisīta, izklausās smuki. Reāli, visdrīzāk Banka to neatdoto summu pat nepamanītu, ja speciāli nelūkotos.

Novērtēt to pašu zaudējumu apmēru, ar nebūt nav viegli. Kad tie radušies un cik lielā apmērā, vai pastāv cēloņsakarība starp apsūdzētā rīcību un zaudējumu apmēru. Pat ja ķīlas objekts nebūtu atsavināts (pie tam tiesiski, ar ierakstu zemesgrāmatā – te jādomā, kā aizlieguma atzīmi ierakstīja vēlāk?), civillikums neaizliedz īpašumu atsavināt, jo hipotēka iet līdzi lietai (šeit, cik noprotams, ir atsavināšanas aizliegums – vai pat jau pēc atsavināšanas?). Te jautājums par hipotēkas spēkā esību. No otras puses, pat ja hipotēkas nebūtu, parādu piedzīt no parādnieka tāpat var. Jautājums tikai, vai reāli sprieduma izpildes rezultātā ko iegūtu. Taču, arī pastāvot tai hipotēkai, nav teikts, cik daudz banka no tā iegūtu. Vai tad vienkārši var neatdoto parāda summu ar procentiem uzskatīt par zaudējumiem un pieņemt, ka pastāv cēloņsakarība starp nepatiesām ziņām un zaudējumu apmēru?

Par normas noteiktības kritērijiem var palasīt kaut ECT lietā Lavents v. Latvija: „papildus ir nepieciešams, lai tā būtu pieejama personai, kuras tiesības tā ietekmē, un lai tā būtu pietiekami skaidri formulēta, lai atļautu šai personai - nepieciešamības gadījumā vēršoties pēc izskaidrojoša padoma - paredzēt, saprātīgās robežās, ņemot vērā lietas apstākļus, sekas, kas varētu rasties no šādas rīcības. Likums, kurš piešķir izvērtēšanas tiesības, pats par sevi nenonāk pretrunā ar šo prasību, ar nosacījumu, ja šādas tiesības izmantošanas robežas un noteikumi ir definēti pietiekami skaidri, ņemot vērā attiecīgo leģitīmo mērķi, lai paredzētu atbilstošu indivīda aizsardzību pret patvaļību (skat., piemēram, augstāk minēto spriedumu lietā Kruslin pret Franciju, 20.lpp., 27.-30.punkti, un 1992.gada 25.februāra spriedumu lietā M. un R. Andersson pret Zviedriju, A sērija, nr.226-A, 75.punkts). Prasītais precizitātes līmenis ir atkarīgs tomēr no attiecīgā jautājuma; ja runa ir par tiesībām, kuras garantē Konvencijas 8.pants, likumam jāsatur skaidri noteikumi, lai visiem norādītu, kādos apstākļos un pamatojoties uz kādiem nosacījumiem valsts vara ir tiesīga rīkoties, aizskarot šīs tiesības (skat., mutatis mutandis, 1984.gada 2.augusta spriedumu lietā Malone pret Apvienoto Karalisti, A sērija, nr.82, 31.lpp., 67.punkts).”

Arī citu valstu krimināllikumos ir sastopami šādi nenoteikti jēdzieni (piem., Francijas, Vācijas), common law zemēs arī netrūkst (piem, serious harm u.tml). Protams, problēmas un sarežģījumi piemērošanā ir, bet no tā neizbēgt.

Attiecīgā personas rīcība jau pati par sevi nav gluži tiesiska un vēlama, bet kaitīgās sekas, ja tādas iestājas, pakļaut šādam novērtējumam nav nekas ārkārtējs.

Nerakstīju, ka ir jaunas un vērtīgas idejas, bet tikai to, ka \"dažas idejas vai to apkopojums sastopamas ir\". Līdz ar to nevar teikt, ka bezsaturīgs raksts.