Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

9. Oktobris 2012 /Nr.41 (740)

Ar krimināllikumu aizsargātās intereses un tiesības informācijas tehnoloģiju jomā
5 komentāri
Dr.iur.
Uldis Ķinis
Satversmes tiesas tiesnesis

"Jurista Vārdā" šogad publicēti divi krimināltiesību doktrīnai ļoti svarīgi raksti, kas saistīti ar vērtējamo kritēriju noteikšanas problēmu krimināltiesībās. Pirmā raksta "Būtiska kaitējuma izpratne: likums, teorija, prakse" ("JV" Nr. 2, 10.01.2012.) autores ir LU Juridiskās fakultātes Krimināltiesību katedras profesores Dr.iur. V. Liholaja un Dr.iur. D. Hamkova. Turpinot diskusiju, profesors U. Krastiņš publicēja rakstu "Vērtējuma jēdzieni Krimināllikuma normās" ("JV" Nr. 24, 12.06.2012.). Pētot noziedzīgos nodarījumus, kas saistīti ar apdraudējumiem informācijas tehnoloģiju jomā un tiekoties ar informācijas tehnoloģiju (turpmāk – IT) sektora darbiniekiem, nereti jāsaņem pārmetumi, ka mūsu likumi pietiekami neaizsargā elektronisko vidi, ka bieži vien policija atsaka ierosināt krimināllietas, jo nav iespējams pierādīt "būtiska kaitējuma" faktu.

šis raksts ir maksas saturs
ATVĒRT AR KODU
1
0
VĒL PAR ŠO TĒMU
komentāri (5)
5 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
dr.iur.
11. Oktobris 2012 / 09:54
0
ATBILDĒT
Kibertiesneša rakstu nebūtu lasījis, ja nebūtu izlasījis komentārus. Kad izlasīju komentārus, sapratu, ka ir vērts izlasīt rakstu. Kad izlasīju rakstu, sapratu, ka ar vērtējuma jēdziniem Krimināllikumā esam tur pat, kur bijām raksta sākumā- lielā neskaidrībā. Loti jau gribētos no tā paša Krastiņa vai kāda cita Latvijas krimināltiesību korifeja izlasīt nevis vispārējas frāzes, bet konkrētas atbildes kaut vai par tādiem elementāriem jautājumiem: 1) vai tās \"citas intereses\" ir citas Krimināllikumā aizsargātas intereses, vai arī tās ir kādas citos likumos aizsargātas intereses? 2)Vai tās citas intereses attiecas uz to pašu noz.nodarījuma objektu, vai uz citu noz.nodarījuma objektu? 3) Ja tās citas intereses ir citas Krimināllikumā aizsargātas intereses, tad vai tad neveidojas noziedzīgu nodarījumu kopība un pie tam tāda kopība, kad atsevišķa noz.nodarījuma esamība ir atkarīga no tā, vai ir izdarīts cits Krimināllikumā paredzēts noz.nodarījums? 4) Ja tās citas interezses ir citas intereses, kuras aizsargā kāds cits likums, tad vai tad šī tādā gadījumā nav blanektā norma ? 5) Jautājums, kurš attiecas uz šī raksta autoru- No kura laika publiskās apsūdzības procesā pierādīšanas pienākums kriminālprocesā ir iesniedzējam vai cietušajam? Vai tad tas nav izmeklētāja un prokurora uzdevums un nevis citušā vai iesniedzēja?
nedaudz konkrētāk
11. Oktobris 2012 / 09:24
0
ATBILDĒT
1)Cit : Tā pamazām katrā vērtējuma jēdziena pielietojuma gadījumā nonāks pie šādiem pielikumiem

.......

Interesanti,kāpēc pielikumi KL var būt apdraudējumu meža videi, narkotikām un miesas bojājumiem,bet IT nē? Trīs,tas ir pieņemami,bet četri jau par daudz?

2)vai varētu palūgt skaidrojumu paudumam, ka \"krimināltiesībās MK noteikumus neatzīst\".
mazgudrais
11. Oktobris 2012 / 08:26
0
ATBILDĒT
par policijas nespēju pierādīt - te primārais nav p[iolicijas spēja vai nesopēja, bet prokurora un/vai tiesas tiesiskā apziņa (cik lielā mērā homo sovetikusa mentalitātes elementi piemīt konkrētai personai)

par sabiedrībā esošo vidējo izpratni - atsevišķam sistēms elementam - sabiedrības loceklim tā kardināli mainās, kad tiek aizskartas vinā personīgās intereses
Proficius Aliri
10. Oktobris 2012 / 15:13
0
ATBILDĒT
Kriminālprocesa uzsākšanas slieksnis Latvijā ir visai zems. Atteikumi uzsākt kriminālprocesu (nevis - „ierosināt krimināllietas”), jo nav iespējams „pierādīt būtiska kaitējuma faktu”, ir tāds pats tiesībsargājošo iestāžu nespējas virzīts apgalvojums, kā padomi nerakstīt iesniegumus, jo nozagto velosipēdu tāpat neatradīs. Acīmredzot policija uzskata, ka tā nespēs un nepratīs pierādīt. Tas nebūt nenozīmē, ka iesniegumā personai būtu jāpierāda „būtiska kaitējuma” esība vai zaudējumu apmērs. Tāda pienākuma nav. Vienīgi, ja vēlāk cietušais vēlēsies prasīt kompensāciju, būs jāpamato tās apmērs. Taču tajā brīdī cietušais jau var izmantot kriminālprocesa laikā iegūtās ziņas.



Autora piedāvātie kritēriji – sociālā nozīmība un veicamo funkciju izvērtējums; reāls interešu aizskārums, kas atšķiras no sabiedrībā esošās vidējās izpratnes par interešu aizskārumu un aizskāruma radītie apgrūtinājumi nav viegli novēršami parastā situācijā – domājams, ir pielietojami arī citu NN gadījumos. Noderīgas vadlīnijas būtiska kaitējuma konstatēšanā.

Nedomāju, ka atbalstāms autora priekšlikums „mantisko zaudējumu izvērtēšanai informācijas tehnoloģiju jomā būtu ieteicams izstrādāt pielikumu”. Tā pamazām katrā vērtējuma jēdziena pielietojuma gadījumā nonāks pie šādiem pielikumiem. Līdz ar to vērtējuma jēdziens daļēji zaudē savu vērtējuma funkciju, praktiski kļūstot par blanketu normu. Tā kā krimināltiesībās MK noteikumus neatzīst, tad atliek vien veidot šādus pielikumus – attiecīgās KL normas papildinājumus.
Proficius Aliri
10. Oktobris 2012 / 15:11
0
ATBILDĒT
Beidzot ir sagaidīts tas mirklis, kad tiesībzinātnieku publikācijas var atrast abstraktas vadlīnijas kā „būtisko kaitējumu” piepildīt ar saturu katrā konkrētā gadījumā. Lai arī ļoti šaurā IT sfērā, tomēr noderīgi un izmantojami arī citos gadījumos.

Runājot par jēdzienu „ar likumu aizsargātās intereses interese” netop skaidrs:

1) vai tās izpratne ir atšķirīga no NN objekta satura esošajām interesēm; ja vienāda – vai seku daļā esošajam interešu apdraudējumam ir/nav jāatšķiras no attiecīgā izdarīta NN objekta (piem., KL 241.p. objekts ir informācijas pieejamības intereses – tad būtisks kaitējums būs, ja radīts mantisks zaudējums un citu (ne-mantisko un/vai informācijas pieejamības) interešu apdraudējums vai šo interešu (arī nav saprotams – informācijas pieejamības vai obligāti citu) apdraudējums būs ievērojams);

2) vai šā jēdziena saturs atšķiras no, piemēram, CPL 1.p. 1.d. lietotā „ar likumu aizsargāto interešu” vai APL sastopamā „tiesisko interešu aizskārums” satura elementiem. Rakstā autors sniedz ārkārtīgi plašu „intereses” skaidrojumu (gandrīz vai jebkura vēlme vai vajadzība, ko likums neaizliedz), atsaucoties pamatā uz juridiskā pozitīvisma virziena pārstāvja H.Kelzena (H.Kelsen, ne – H.Kelzen kā atsaucēs) rakstīto. Būtu interesanti aplūkot kopsakarā arī V.Bukovska vai K.Dišlera viedokli par jēdziena „tiesiska (legāla, likumīga, ar likumu aizsargāta) interese” izpratni.
visi numura raksti
Jūlija Kolomijceva
Skaidrojumi. Viedokļi
Īpašuma nodošana uz atsavināšanas darījuma pamata
Šī darba mērķis ir izpētīt, vai Civillikumā (turpmāk – CL) paredzētā īpašuma nodošana ir vēl viens darījums līdztekus atsavināšanas darījumam, kā arī noteikt, vai īpašuma tiesības tiek nodotas ieguvējam uz atsavināšanas ...
79 komentāri
Laura Emse-Jambuševa
Skaidrojumi. Viedokļi
Amicus curiae institūta būtība
Amicus curiaeinstitūtam mūsdienās ir nozīmīga loma tiesas procesā angloamerikāņu tiesību sistēmā, un pēdējo gadu laikā tas arvien biežāk iesaistās arī starptautiskajā tiesvedībā. Iespēju amicus curiae iesaistīties ...
Dina Gailīte, Ilze Dubava
Notikums
Likumu kvalitāte kā tiesību sistēmas funkcionēšanas nosacījums
"Tiesības ir labā un taisnīgā māksla" (ius est ars boni et aequi) – šīs romiešu maksimas īstenošana praksē prasa nemitīgu pilnveidošanos. Arī Latvijas Universitātes rīkotā starptautiskā zinātniskā konference "Tiesību aktu ...
Inese Luste
Tiesību politika
Oficiālā publikācija – jau trīs mēnešus elektroniski
Tiesību prakse
Tiesas atzinumu pamatošana ar pierādījumiem, kas nav pārbaudīti likumā noteiktajā kārtībā
Kriminālprocesa likumā noteiktās pierādījumu pārbaudes kārtības neievērošana, tiesas atzinumu pamatošana ar pierādījumiem, kas nav pārbaudīti likumā noteiktajā kārtībā ir pretrunā ar Kriminālprocesa likuma 15. pantā ...
2 komentāri
AUTORU KATALOGS