ŽURNĀLS Notikums

26. Jūnijs 2012 /Nr.26 (725)

Izsludināts Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likums
3 komentāri
Foto: Valsts prezidenta kanceleja

Pagājušajā nedēļā, 20. jūnijā, Valsts prezidents Andris Bērziņš parakstīja un Latvijas Republikas oficiālajā laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” izsludināja Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likumu (OPTIL). Likums Saeimā tika pieņemts 2012. gada 31. maijā, bet spēkā stāsies 2012. gada 1. jūlijā.

Kā norādīts OPTIL pirmajā pantā, “šā likuma mērķis ir nodrošināt privātpersonu tiesības būt informētām par savām tiesībām un pienākumiem, reglamentējot tām saistošo tiesību aktu un oficiālo paziņojumu izsludināšanu, publicēšanu, spēkā esamību un pieejamību”. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē 1994. gada likums “Par likumu un citu Saeimas, Valsts prezidenta un Ministru kabineta pieņemto aktu izsludināšanas, publicēšanas, spēkā stāšanās kārtību un spēkā esamību”, kas līdz šim regulēja oficiālo publikāciju.

Saskaņā ar OPTIL arī turpmāk Latvijas Republikas oficiālais izdevums būs “Latvijas Vēstnesis”, taču tas tiks izdots nevis drukātā formā, bet tikai elektroniski – tīmekļa vietnē www.vestnesis.lv. Paredzēts, ka kopš 1993. gada iznākušais Latvijas Republikas oficiālais laikraksts “Latvijas Vēstnesis” pēc pusgadu ilga pārejas perioda (no 2012. gada 1. jūlija līdz 2012. gada 31. decembrim), kura laikā Saeimai un valdībai būs jāpārliecinās par elektroniskās publikācijas drošību, tiks slēgts.

Tādējādi VSIA “Latvijas Vēstnesis”, kas īsteno valsts oficiālo publikāciju, varēs ietaupīt ievērojamus finanšu līdzekļus un samazināt sludinājumu maksu par oficiālajiem sludinājumiem. Likums arī nosaka, ka VSIA “Latvijas Vēstnesis” līdz 2016. gada 1. janvārim jāpārveido par valsts aģentūru.

OPTIL regulē šādus jautājumus: oficiālajā izdevumā publicējamā informācija; likuma izsludināšana un spēkā stāšanās; Saeimas lēmuma spēkā stāšanās un publicēšana; Valsts prezidenta tiesību aktu spēkā stāšanās un publicēšana; Ministru kabineta un Ministru prezidenta tiesību aktu izsludināšana, publicēšana un spēkā stāšanās; tiesību aktu izsludināšana un publicēšana ārkārtējos gadījumos; ārējo normatīvo aktu juridiskā spēka hierarhija un kolīziju normas; oficiālo paziņojumu publicēšanas kārtība; publicējamās informācijas iesniegšanas un publicēšanas kārtība oficiālajā izdevumā; oficiālās publikācijas nodrošināšanas izmaksas; par oficiālo publikāciju atbildīgās institūcijas un to kompetence; oficiālo publikāciju informācijas sistēma; tiesību aktu sistematizācija tīmekļa vietnē www.likumi.lv; oficiālā izdevuma un sistematizēto tiesību aktu bezmaksas tiešsaistes pieejamība vietnēs www.vestnesis.lv un www.likumi.lv; oficiālās publikācijas un sistematizēto tiesību aktu atkalizmantošanas kārtība; oficiālo publikāciju nodošana arhīvā un nacionālā kultūras mantojuma pastāvīga saglabāšana.

Vienlaikus ar OPTIL izsludināšanu Valsts prezidents nosūtījis Rakstu Saeimas priekšsēdētājai un Ministru prezidentam, kurā izteicis apsvērumus par likuma nozīmi, oficiālās publicēšanas finansēšanas modeli un citiem.

Saeimas priekšsēdētājai Solvitai Āboltiņai
Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim

Ļoti cienījamā Āboltiņas kundze!

Augsti godājamais Dombrovska kungs!

Saeima 2012.gada 31.maijā pieņēma Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likumu. Šis likums ir būtisks solis Latvijas tiesību sistēmas attīstībā, sistēmiski sakārto vairākus tiesiskus jautājumus un likuma līmenī nosaka valsts pienākumu gādāt, lai personas tiktu iespējami plaši informētas par viņu tiesībām un pienākumiem.

Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma izstrādei veltīts daudz laika un pūļu, tai skaitā veikts situācijas izvērtējums un notikušas plašas diskusijas gan izpildvaras, gan likumdevēja līmenī. Neraugoties uz to, Valsts prezidenta kancelejā tika saņemts lūgums likumu neizsludināt un nodot otrreizējai caurlūkošanai. Šā iemesla dēļ, izsludinot likumu, vēlos atzīmēt dažus svarīgus jautājumus.

Vispirms vēlos akcentēt, ka Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 14.panta otrās daļas (nosaka valsts pienākumus likumu skaidrošanā) un 16.panta (nosaka sistematizētu normatīvo aktu pieejamību portālā www.likumi.lv) nepieciešamību nosaka Satversmes 90.pants. Šie pienākumi nav deleģējami tiešā valsts kontrolē neesošam tiesību subjektam.

Šāds secinājums izriet gan no Satversmes tiesas savulaik lemtā (sprieduma lietā Nr.2006-12-01 16.punkts), gan Valsts prezidenta Konstitucionālo tiesību komisijas priekšsēdētāja Egila Levita paustā viedokļa, gan tiesībsarga un Saeimas Juridiskā biroja nepārprotami norādītā.

Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likumā paredzēts saglabāt līdzšinējo finansēšanas modeli, saskaņā ar kuru oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas publicēšanas izmaksas galvenokārt sedz no privāto tiesību subjektu maksājumiem par normatīvajos aktos noteiktajiem obligātajiem paziņojumiem (sludinājumiem).

Šāda prakse Eiropas Savienībā ir plaši izplatīta, nav pretrunā ar Eiropas Savienības tiesību aktiem, un pats Eiropas Savienības oficiālais publikācijas izdevējs šādi tiek finansēts. Tas ir katras valsts nacionālo tiesību jautājums.

Lai arī sociālie partneri neiebilst pret iespēju, ka no maksas par normatīvajos aktos noteiktajiem obligātajiem paziņojumiem (sludinājumiem) tiktu finansētas noteiktas un nepieciešamas oficiālā izdevēja funkcijas, viņi norāda: maksa būtu jāieskaita valsts budžetā, nevis tieši jāmaksā oficiālās publikācijas nodrošinātājam. Tomēr vēlos vērst uzmanību uz to, ka maksas tehniska pārlikšana vien un citāda naudas plūsmas organizēšana būtību nemainīs, tā vienīgi var samazināt pieejamo resursu apjomu.

Valstij tik plašu publisku funkciju izpilde, kā noteikts Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likumā, būtu jāfinansē arī no publiskajiem finanšu resursiem. Valstij pakāpeniski būtu jāparedz un jāpalielina valsts budžeta finansējums likumā noteikto funkciju veikšanai, un šo jautājumu jāizlemj kontekstā ar likumā paredzēto oficiālā izdevēja reorganizāciju.

Tā kā šobrīd valsts budžeta iespējas ir ierobežotas un finanšu jautājumi ir sajaukti ar juridiska rakstura diskusijām, pašlaik nebūtu iespējams pieņemt izsvērtāko lēmumu. To apliecina arī fakts, ka Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma likumprojekta anotācijā atbilde uz juridisku jautājumu Š papīra formas saglabāšana Š aizstāta ar finansiāla rakstura atbildi Š taupīt, atsakoties no papīra formas.

Saeima savu darbu ir izdarījusi, un šis likums ir pietiekami izstrādāts, lai tiktu izsludināts un stātos spēkā, tas pamatā nemaina pastāvošo finansēšanas kārtību un paredz pat netiešu maksas par paziņojumiem (sludinājumiem) samazinājumu. Ministru kabinets likuma pārejas noteikumos atvēlētajā laikā var turpināt meklēt optimālo finansēšanas modeli un ņemt vērā sociālo partneru izteiktās bažas, taču nesamazinot likumā noteikto valsts pienākumu apjomu.

Ar cieņu,

Valsts prezidents Andris Bērziņš

Rīgā 2012.gada 20.jūnijā

VĒL PAR ŠO TĒMU
komentāri (3)
3 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
RZaNBMlw9z
10. Septembris 2013 / 11:30
0
ATBILDĒT
Real food for thought. This is eaxctly what the white man thinks about us and we in every way recapitulate their thoughts. God help us.-------------------Speech made by former South African President P.W. Botha to his Cabinet. This reprint was written by David G. Mailu for the Sunday Times, a South African newspaper, dated August 18, 1985...............We are not obliged even the least to try to prove to anybody and to the Blacks that we are superior people. We have demonstrated that to the Blacks in a thousand and one ways. The Republic of South Africa that we know of today has not been created by wishful thinking. We have created it at the expense of intelligence, sweat and blood.................................We do not pretend like other Whites that we like Blacks. The fact that, Blacks look like human beings and act like human beings do not necessarily make them sensible human beings. Hedgehogs are not porcupines and lizards are not crocodiles simply because they look alike. If God wanted us to be equal to the Blacks, he would have created> us all of a uniform colour and intellect. But he created us differently: Whites, Blacks, Yellow, Rulers and the ruled. Intellectually, we are superior to the Blacks; that has been proven beyond any reasonable doubt over the years. I believe that the Afrikaner is an honest, God fearing person, who has demonstrated practically the right way of being...................................By now every one of us has seen it practically that the Blacks cannot rule themselves. Give them guns and they will kill each other. They are good in nothing else but making noise, dancing, marrying many wives and indulging in sex. Let us all accept that the Black man is the symbol of poverty, mental inferiority, laziness and emotional incompetence. Isn\'t it plausible? therefore that the White man is created to rule the Black man.......................And here is a creature( black man) that lacks foresight..............................The average Black does not plan his life beyond a year. =-?
L8R0Ajd7z
8. Septembris 2013 / 18:11
0
ATBILDĒT
MNKY2012. gada 1. MarchSuspendisse eros massa, suscipit vitae molils eget, mattis vel elit. Nunc ultrices porttitor vehicula. Curabitur pulvinar arcu ut sapien adipiscing vel aliquam nunc venenatis.
V
28. Jūnijs 2012 / 17:35
0
ATBILDĒT
Pie likumā ietvertajām valsts funkcijām, kas izriet no Satversmes 90.pantā, pieder arī juridiskās literatūras izdošana. Pareizi!
visi numura raksti
Aldis Pundurs
Skaidrojumi. Viedokļi
Par diviem Augstākās tiesas Senāta spriedumiem
Ir jāpieņem, ka lex semper intendit quod convenit rationi1 (likums vienmēr paredz to, kas ir saprātīgs), taču, lasot atsevišķus Latvijas tiesu spriedumus, rodas iespaids, ka vai nu Latvijas likumi ir nesaprātīgi, vai arī šo likumu ...
7 komentāri
Māris Ruķers
Skaidrojumi. Viedokļi
Kā izpaužas tiesības uz personas datu aizsardzību publiski pieejamā reģistrā
Raksts varētu būt gan aizsākums turpmākām publikācijām par personas datu aizsardzības principu ievērošanu dažādu valsts reģistru darbībā,1 gan arī pamudinājums attiecīgo iestāžu amatpersonām sākt iekšējas diskusijas ...
Gatis Litvins
Eiropas telpā
Latvijas prezidentūras prioritātes tieslietās un iekšlietu jautājumos
Eiropas Savienības (ES) Padomes prezidentūras pienākumus sešus mēnešus pēc kārtas rotējošā kārtībā jāveic dalībvalstīm. Kopš 2007. gada 1. janvāra arī tika aizsākts tā sauktais prezidentūru trio princips, kā ietvaros ...
Tiesību prakse
Kooperatīva biedra statusa iegūšana
Ar Kooperatīvo sabiedrību likuma 18. panta piektās daļas normu, nosakot, ka biedra tiesības un pienākumi ir spēkā ar brīdi, kad valde pieņēmusi lēmumu par viņa uzņemšanu kooperatīvajā sabiedrībā, valdes lēmumam ir piešķirts ...
Tieslietu padome
Informācija
Tieslietu padomes aktuālie lēmumi
Tieslietu padomes 18. jūnija sēdē lemts par vairākiem jautājumiem, tostarp par tiesnešu profesionālās darbības novērtēšanu, piemaksām par kvalifikācijas klasēm u. c.
AUTORU KATALOGS