ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

3. Jūlijs 2012 /Nr.27 (726)

Pārmaiņas, kas izriet no Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma
18 komentāri
Mg.iur.
Kristīne Kuprijanova
Tieslietu ministrijas Normatīvo aktu kvalitātes nodrošināšanas nodaļas vadītāja 

Kā “Jurista Vārda” lasītāji jau informēti iepriekš, 2012. gada 1. jūlijā ir stājies spēkā Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likums1 (OPTIL), kas tagad aizstājis ikvienam juristam tik pazīstamo un svarīgo likumu “Par likumu un citu Saeimas, Valsts prezidenta un Ministru kabineta pieņemto aktu izsludināšanas, publicēšanas, spēkā stāšanās kārtību un spēkā esamību”2 (tautas valodā to mēdz dēvēt arī par “likumu ar garo nosaukumu”, tādēļ šis apzīmējums ērtības labad tiks izmantots arī turpmāk rakstā). Šajā rakstā vērsta uzmanība uz dažiem būtiskiem juridiskiem aspektiem, kas izriet no izmaiņām līdzšinējā kārtībā.

Kā “Jurista Vārda” lasītāji jau informēti iepriekš, 2012. gada 1. jūlijā ir stājies spēkā Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likums1 (OPTIL), kas tagad aizstājis ikvienam juristam tik pazīstamo un svarīgo likumu “Par likumu un citu Saeimas, Valsts prezidenta un Ministru kabineta pieņemto aktu izsludināšanas, publicēšanas, spēkā stāšanās kārtību un spēkā esamību”2 (tautas valodā to mēdz dēvēt arī par “likumu ar garo nosaukumu”, tādēļ šis apzīmējums ērtības labad tiks izmantots arī turpmāk rakstā). Šajā rakstā vērsta uzmanība uz dažiem būtiskiem juridiskiem aspektiem, kas izriet no izmaiņām līdzšinējā kārtībā.

Jaunais likums tika izstrādāts, pamatojoties uz Valsts oficiālo elektronisko publikāciju pieejamības veicināšanas koncepciju3, kā arī ņemot vērā citu Eiropas Savienības valstu pieredzi oficiālo publikāciju nodrošināšanā4 un noskaidrojot vairāku Latvijas tiesībzinātnieku viedokli par oficiālo publikāciju nodrošināšanu5, un iedzīvotāju paradumus normatīvo aktu meklēšanā6.

Pārņemot regulējumu no “likuma ar garo nosaukumu”, OPTIL paredz arī nelielas atšķirības no iepriekšējā tiesiskā regulējuma.

Tātad kaut arī OPTIL expressis verbis nav noteikts, ka vienīgi publikācija oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” ir oficiāla, ar jauno likumu nav bijis paredzēts mainīt līdzšinējo “Latvijas Vēstneša” kā vienīgā Latvijas Republikas oficiālā izdevuma statusu. OPTIL expressis verbis arī neparedz, ka likumi un citi Saeimas, Valsts prezidenta un Ministru kabineta pieņemtie akti tiek izsludināti, tos publicējot valsts valodā, jo tas faktiski izriet jau no Satversmes 4. panta un Valsts valodas likuma 3. panta pirmās daļas.

Atšķirībā no “likuma ar garo nosaukumu” 7. panta OPTIL 2. panta otrā daļa paredz saistošu raksturu ne tikai spēkā esošajiem likumiem un Ministru kabineta noteikumiem, bet arī citiem oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” publicētiem tiesību aktiem un oficiālajiem paziņojumiem.

Formulējot OPTIL 2. panta otro daļu, ņemts vērā, ka daudzos spēkā esošajos normatīvajos aktos līdz šim jau de facto bija ietverta prezumpcija, ka “Latvijas Vēstnesī” publicētā informācija ir vispārzināma un saistoša, tomēr expressis verbis tas nav bijis normatīvi noteikts. Piemēram, Paziņošanas likuma7 11. pants paredz iespēju paziņot dokumentu publiski laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”, uzskatot, ka dokuments ir paziņots adresātam nākamajā darba dienā pēc tā publiskas paziņošanas. Ņemot vērā OPTIL 2. panta otrajā daļā paredzēto saistošo raksturu publikācijai oficiālajā izdevumā, šā likuma 3. panta pirmajā daļā vienlaikus atrunāts, ka oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” publicē tikai tādus paziņojumus, kuru publicēšanu šajā izdevumā paredz ārējie normatīvie akti.

Tāpat OPTIL 4. panta trešajā daļā ir precizēts “likuma ar garo nosaukumu” 4. pantā ietvertais regulējums par likumu spēkā stāšanās termiņu, novēršot Satversmes 69. panta pārrakstīšanu, kā arī vienlaikus konkretizējot kārtību, kādā skaita šajā Satversmes pantā paredzēto likumu izsludināšanas un spēkā stāšanās termiņu. Tādējādi tika aizpildīts līdz šim pastāvējušais robs tiesiskajā regulējumā par likumu izsludināšanas termiņa skaitīšanas kārtību.

OPTIL 7. panta trešajā daļā ir precizēts “likuma ar garo nosaukumu” 6. panta ceturtajā daļā ietvertais regulējums par Ministru kabineta un Ministru prezidenta rīkojumu spēkā stāšanās kārtību, ietverot skaidru atrunu, ka šis regulējums neattiecas uz to Ministru kabineta un Ministru prezidenta rīkojumu spēkā stāšanās kārtību, kuriem ir administratīvā akta raksturs, jo šādi Ministru kabineta un Ministru prezidenta rīkojumi stājas spēkā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

OPTIL 9. pantā ir precizēti tiesību normu kolīziju risināšanas principi atbilstoši tiesību teorijas atziņām un Administratīvā procesa likuma 15. pantā ietvertajam regulējumam. Vienlaikus salīdzinājumā ar “likumu ar garo nosaukumu” jaunais likums papildināts ar regulējumu par normatīvo aktu juridiskā spēka hierarhiju, kas pārņemts no Administratīvā procesa likuma 15. panta otrās daļas un Administratīvā procesa likuma spēkā stāšanās likuma 17. panta pirmās daļas. OPTIL tapšanas procesā iesaistītajām pusēm bija atšķirīgi viedokļi par nepieciešamību pārrakstīt šajā likumā tiesību teorijas atziņas un Administratīvā procesa likumā ietverto regulējumu par ārējo normatīvo aktu piemērošanu. Tomēr likumprojekta izskatīšanas gaitā Saeimā šo regulējumu pēc Saeimas Juridiskā biroja priekšlikuma iekļāva likumā, lai nodrošinātu ērtu atsauču veidošanu uz ārējo normatīvo aktu piemērošanas principiem jebkurā procesā, ne tikai administratīvajā. Vienlaikus jāatzīmē, ka OPTIL 9. panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā ietvertais regulējums pārņemts no Administratīvā procesa likuma un Administratīvā procesa likuma spēkā stāšanās likuma, ja tā var sacīt, mehāniski, neizvēršot plašas diskusijas par normatīvo aktu juridiskā spēka hierarhiju pēc būtības (piemēram, par autonomo publisko tiesību subjektu izdoto normatīvo aktu vietu juridiskā spēka hierarhijā).

Tāpat OPTIL 9. panta piektā daļa paredz: gadījumā, ja spēku zaudē normatīvā akta izdošanas tiesiskais pamats (augstāka juridiska spēka tiesību norma, uz kuras pamata izdots cits normatīvais akts), tad spēku zaudē arī uz šā pamata izdotais normatīvais akts vai tā daļa. Tādējādi OPTIL 9. panta piektā daļa paplašina “likuma ar garo nosaukumu” 10. pantā ietverto principu, to attiecinot ne tikai uz Ministru kabineta noteikumiem, bet arī uz citu deleģētās likumdošanas kārtībā izdoto normatīvo aktu juridisko spēku. Šis regulējums likumdevējam neliedz, tāpat kā līdz šim, grozot pilnvarojošās tiesību normas, katrā konkrētajā gadījumā lemt par iepriekš uz attiecīgo normu pamata izdoto normatīvo aktu piemērošanas pagarināšanu līdz jaunu normatīvo aktu izdošanai. Tas netieši izriet arī no OPTIL pārejas noteikumu 2. punkta, kas paredz pagarināt uz “likuma ar garo nosaukumu” pamata izdoto Ministru kabineta 2004. gada 13. aprīļa noteikumu Nr. 279 “Noteikumi par normatīvo aktu sistematizāciju” piemērošanu līdz jaunu Ministru kabineta noteikumu izdošanai saskaņā ar OPTIL 16. panta pirmo daļu.

Tāpat atšķirībā no “likuma ar garo nosaukumu” OPTIL paredz arī daudzus līdz šim normatīvi neatrunātus jautājumus (piemēram, par oficiālā izdevuma “Latvijas Vēstnesis” izdevēja tiesisko statusu, par normatīvo aktu sistematizācijas rezultātā radītās informācijas tiesisko statusu utt.).

Kā liecina sociālo pētījumu aģentūras FIELDEX veiktā aptauja par iedzīvotāju paradumiem normatīvo aktu meklēšanā8, 83% respondentu normatīvos aktus meklējuši globālajā tīmeklī, no tiem 55,5% – tīmekļa vietnē www.likumi.lv. Tomēr, iespējams, ne ikviens līdz šim ir apzinājies, ka globālajā tīmeklī atrastajiem normatīvo aktu tekstiem nav juridiski saistoša rakstura, jo līdz šim tāds bija tikai normatīvā akta publikācijai oficiālajā laikrakstā. OPTIL šis jautājums tika risināts, skaidrāk nodalot oficiālo publikāciju (tā ir pieejama tīmekļa vietnē www.vestnesis.lv kā periodisks elektronisks oficiālais izdevums “Latvijas Vēstnesis” un ir juridiski saistoša) no normatīvo aktu sistematizācijas rezultātā radītās informācijas, kurai ir tikai informatīvs raksturs. Piemēram, tīmekļa vietnē www.likumi.lv sistematizētie normatīvo aktu teksti ir paredzēti tikai informatīviem nolūkiem, lai palīdzētu sabiedrībai labāk orientēties spēkā esošajā tiesiskajā regulējumā. Līdz ar to, atsaucoties juridiskajos dokumentos uz tiesību normām, vienmēr būtu jāpārbauda attiecīgā normatīvā akta oficiālā publikācija, kā to parasti māca topošajiem juristiem jau pirmajos studiju kursos.


1 Latvijas Vēstnesis, 20.06.2012., Nr. 96.

2 Likums “Par likumu un citu Saeimas, Valsts prezidenta un Ministru kabineta pieņemto aktu izsludināšanas, publicēšanas, spēkā stāšanās kārtību un spēkā esamību”. Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, Nr. 13; 2003, Nr. 8; Latvijas Vēstnesis, 2009, Nr. 205.

3 Apstiprināta ar Ministru kabineta 2010. gada 13. aprīļa rīkojumu Nr. 206 “Par Valsts oficiālo elektronisko publikāciju pieejamības veicināšanas koncepciju”. Latvijas Vēstnesis, 2010, Nr. 59.

4 Sk. informācijas apkopojumu par oficiālo publikāciju elektroniskā formā Eiropas Savienības un Eiropas Brīvās Tirdzniecības Asociācijas valstīs (situācija uz 2011. gada 1. novembri). Pieejams: http://circa.europa.eu/irc/opoce/ojf/info/data/prod/data/pdf/Authentic_electronic_publication-EU-EFTA-20111101.pdf [skatīts 28.06.2012.].

5 Skat. žurnāla “Jurista Vārds” 2009. gada 21. aprīļa 16. numuru. Pieejams: http://juristavards.lv/index.php?laidiens_id=7428&year=2009&month=4&day=21 [skatīts 28.06.2012.].

6 Aptauju “Sabiedrības viedoklis par likumu pieejamību” 2010. gada martā veica sociālo pētījumu aģentūra FIELDEX. Pieejams: http://www.lv.lv/wwwraksti/LVLV/PETIJUMI/2010_1.PDF [skatīts 28.06.2012.].

7 Latvijas Vēstnesis, 2010, Nr. 102.

8 Aptauja “Sabiedrības viedoklis par likumu pieejamību”. Pieejama: http://www.lv.lv/wwwraksti/LVLV/PETIJUMI/2010_1.PDF [skatīts 28.06.2012.].

VĒL PAR ŠO TĒMU
komentāri (18)
18 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
BB
9. Jūlijs 2012 / 09:44
0
ATBILDĒT
.. ja TM pastāv Tāda Normatīvo aktu kvalitātes nodrošināšanas nodaļa, tad viss būs pilnībā sajāts arī turpmāk..kā rakstā norādīts expressis verbis : )..pārāk īss nešķiet arī jaunā likuma nosaukums.
Magone
5. Jūlijs 2012 / 12:15
0
ATBILDĒT
Savu komentāru rakstīju, kad S.Matules komentārs vēl nebija ievietots, tādēļ jūtos mazliet neērti par viedokļu līdzību ar iepriekšējo komentētāju:)
Magone
5. Jūlijs 2012 / 12:12
0
ATBILDĒT
Manuprāt, galvenais ir raksta saturs un aktualitāte, nevis izrādīšanās ar gudrām frāzēm ārvalstu valodās, kur tas nav nepieciešams, vai arī, lai izskatītos pēc nopietnas publikācijas, lietot visu nesaīsināti vai ļoti pareizi saīsināti. Tas jau juristiem ļoti patīk, neskatīties lietas kopumā ar perspektīvu nākotnē, bet skaldīt matus ar kaut kādiem nebūtiskiem sīkumiem, lai tik pierādītu, kurš ir smalkāks, nopietnāks un līdz ar to arī pārāks.
Sannija Matule
5. Jūlijs 2012 / 12:02
0
ATBILDĒT
Lai minētā raksta autore nesaņemtu nepelnītu kritiku par to, par ko viņa nav vainojama, visiem interesentiem varu darīt zināmu, ka es biju tā persona JV redakcijā, kura, rediģējot šo rakstu, autorei ierosināja izmantot šādu saīsinājumu \"likums ar garo nosaukumu\". Jo pretējā gadījumā daudzviet, lasot šo tekstu, tas trīs rindu nosaukums apgrūtināja katra teikuma uztveri, jo atsevišķos gadījumos teikums pat bija rindkopu garš.



Protams, tika apsvērts, vai šāds risinājums iederas juristiem adresētā publikācijā. Un teikšu godīgi - neatradu nevienu dzelžainu pretargumentu, kādēļ izņēmuma kārtā šāds saīsinājums nebūtu pieļaujams. Jo (un tas ir mans personīgs, ne redakcijas viedoklis), manuprāt, ikviena raksta galvenā vērtība ir šī raksta aktualitāte un loģisks domas izklāsts.

Komentāros izskan, ka šādu saīsinājumu drīkstētu izmantot novada avīzē, nevis nopietnā publikācijā... Ja cītīgi pasekotu līdzi vairāku ļoti autoritatīvu juristu publikācijām JV, nevarētu nepamanīt, ka arī viņu rakstības stils ir apbrīnojami vienkāršs - ar kolosālu domas skaidrību un vienkāršu latviešu valodu, nevis juristiem tik ļoti iecienīto \"juridisko valodu\" (tas, saprotams, neizslēdz juridisku terminu lietojumu). Vai tādēļ šī publikācija ir nenopietna? Ja tā ir sasniegusi galveno mērķi - nodevusi skaidru un saprotamu vēstījumu lasītājiem...



Rezumējot: no sirds un pazemīgi atvainojos visiem JV lasītājiem, kuriem, lasot K. Kuprijanovas rakstu, dziļas pārdomas un sirdsdēstus ir sagādājis \"likums ar garo nosaukumu\".



Jauku visiem dienu! :-)



S. Matule
mja
5. Jūlijs 2012 / 09:53
0
ATBILDĒT
Nav jau aizliegts izdomāt un lietot kādus likuma nosaukuma saīsinājumus vien vēlas. Vienkārši tādus tautā lietotus žargonnosaukumus kvalitatīvās publikācijās nemēdz lietot. Garus likuma nosaukumus saīsina, izmantojot apzīmējumus, kas liecina par konkrētā likuma saturu vai tā daļu, ņemot vērā rakstā aplūkoto aspektu. Tādus saīsinājumus var lietot mierīgi kāda novada avīzē, rakstot par \"juridiskajiem jaunumiem\", ne nopietnā publikācijā.
jurists
5. Jūlijs 2012 / 09:03
0
ATBILDĒT
Šoreiz nav runa ne par pareizi, ne nepareizi. Jo, pēc būtības, protams, ka katram likumam ir savs nosaukums, un tā tas arī būtu saucams. Taču, ja reiz vienā konkrētā rakstā ir atrunāts tā saīsināts apzīmējums konkrēta raksta ietvaros, tad paust par to dziļu sašutumu, manā skatījumā, ir pārspīlēti...





Jūsu minētais ierosinājums - par oficiāliem nosaukumu saīsinājumiem - lai kalpo par jaunu ideju Jv redakcijai vai kādam autoram sagatavot par to rakstu!
dr.iur.
5. Jūlijs 2012 / 08:04
0
ATBILDĒT
tas, ka kāda grupa tā iesakumsi kādu likumu, nebūt nenozīmē, ka tikai viņi ir tie vienīgie pareizei un īstie juristi. vajadzētu beidzot padomāt par to, ka citās valstīs, pieņemot jaunu likumu, ja tam ir garš nosaukums, visai bieži tiek pieņemts arī oficiāls likuma nosaukuma satīsinājums. tad nebūs tādi \"likumi ar garo nosaukumu.\"
jurists
4. Jūlijs 2012 / 17:19
0
ATBILDĒT
Mazliet atsilstiet! :-)



Pirmkārt, no Jūsu komentāra vistiešākā mērā izriet tas, ka neesat jurists, jo neviens jurists līdz tādai tēzei kā Jūs vienkārši neaizdomātos:D



Otrkārt, tā kā diezgan pārspīlēti ir salīdzināt publikāciju žurnālā ar tiesas spriedumu. :-) Un tas, ka žurnāls ir juridisks, norāda vienīgi uz tā specializāciju, nevis īpašo statusu. Lai gan, protams, JV man kā juristam ir īpašs žurnāls!!





Treškārt, es nesaprotu, par ko vispār ir topiks, ja tā var sacīt... Ko nebrēcat, piemēram, par OPTIL? Tas jau arī nav pilnais nosaukums?! Ņemot vērā garā likuma nosaukumu “Par likumu un citu Saeimas, Valsts prezidenta un Ministru kabineta pieņemto aktu izsludināšanas, publicēšanas, spēkā stāšanās kārtību un spēkā esamību” abreviatūras pielietojamība ir visnotaļ apšaubāma, bet tādu kalamburu lasīt vismaz padsmit reizes pāris lapu īsā tekstā..



Nekā personīga, bet patiesi Jūsu sašutuma pilnais satraukums ir diezgan uzjautrinošs.:-)



p.s. Vai varat, lūdzu, precizēt, kāds tieši tam visam stāstam ir sakars ar Jūsu piesauktajiem \"loģikas pamatlikumiem\"? Kurš tieši loģikas pamatlikums te ticis noziedzīgi ignorēts?
ojē
4. Jūlijs 2012 / 15:54
0
ATBILDĒT
No mana komentāra nevar secināt ne to, ka esmu jurists, ne to, ka neesmu. Taču no Jūsu ieraksta gan izriet, ka neko nezināt par loģikas pamatlikumiem.



Man tas škiet pilnīgi neatbilstoši publikācijā juridiskā žurnālā likumu dēvēt par “likumu ar garo nosaukumu”, pat ja šāds apzīmējums ir iegājies sarunvalodā. Vai tā rakstīsiet arī pieteikumā tiesai? Vai tiesnesis tā varētu rakstīt spriedumā? Katrai vietai un kontekstam savs.
jurists
3. Jūlijs 2012 / 22:09
0
ATBILDĒT
Jūs noteikti neesat jurists, jo faktiski visi juristi šo likumu tā arī sauc \"likums ar garo nosaukumu\":D, un, ja kādu tas izbrīna vai liek smīkņāt, tad tikai tāpēc, ka konkrētajam cilvēkam šī lieta ir sveša. Tā, lūk!
ojē
3. Jūlijs 2012 / 16:52
0
ATBILDĒT
...tautas valodā to mēdz dēvēt arī par “likumu ar garo nosaukumu”, tādēļ šis apzīmējums ērtības labad tiks izmantots arī turpmāk rakstā...



Tautas valodā visādi mēdz izrunāties, bet vai tas viss arī jāliek uz papīra?



Atbalstu komentārus izteikto ierosinājumu par oficiālajām konsolidētajām likumu versijām!
dr.iur.
3. Jūlijs 2012 / 16:13
0
ATBILDĒT
ņemot vērā Latvijas specifiku, kautu pus gadu mainīt vienu un to pašu likuma pantu, nepiešķirt konsolidētiem aktu tekstiem oficiālu statusu ir kārtējā vietējo prātvēderu muļķība vai vienkāršs slinkums.
rob
3. Jūlijs 2012 / 12:45
0
ATBILDĒT
Vienā lapas pusē trīs reizes \\\"expressis verbis\\\" vārda \\\"tieši\\\" vietā. Dažiem laikam liekas, ka tas paaugstina raksta kvalitāti un autora zināšanu līmeni.



P.S.

In parte tribus temporibus \\\"expressis verbis\\\" usus verbum \\\"directe\\\" pro. Interdum id sentire autores quale auget scientiam et auctor volutpat.
TT
3. Jūlijs 2012 / 12:44
0
ATBILDĒT
Igaunijā arī konsolidetiem tekstiem ir oficiālais statuss! Priekš tam pastāv speciālas regulējumu kā ir jaformulē un jānoformē likumu grozījumi, lai tie būtu viegli iekonsoldējami.

Latvijā atkal kā rūpju bērns, nedz pašai izdomāt, nedz pat piepulēties un noskaidrot kā tas notiek pie kaimiņiem un nokopēt.

Līdz ar to atkal atpalikam no Igaunijas par gadiem desmitiem šajā jomā.

Skumji un pretīgi!
Proficius Aliri
3. Jūlijs 2012 / 12:19
0
ATBILDĒT
„www.likumi.lv sistematizētie normatīvo aktu teksti ir paredzēti tikai informatīviem nolūkiem, lai palīdzētu sabiedrībai labāk orientēties spēkā esošajā tiesiskajā regulējumā.” Ņemot vērā biežo grozījumu skaitu, dažkārt pat viena panta izsekošanai līdz pašreizējam saturam, apskatot LV visus grozījumus un aizvietojot mainītos vārdiņus, prasītu lielum lielas pūles. Varbūt likumdevējam būtu prātīgāk mainīt grozījumu izstrādāšanas tehniku un katru reizi attiecīgo pantu izteikt jaunā redakcijā? Vai arī piešķirt saistošu raksturu sistematizētajiem normatīvajiem aktiem...
Proicius Aliri
3. Jūlijs 2012 / 12:18
0
ATBILDĒT
„OPTIL 9. panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā ietvertais regulējums pārņemts no Administratīvā procesa likuma un Administratīvā procesa likuma spēkā stāšanās likuma, ja tā var sacīt, mehāniski, neizvēršot plašas diskusijas par normatīvo aktu juridiskā spēka hierarhiju pēc būtības [..].” Tā gluži tomēr nav. Piemēram, attiecībā uz starptautiskajām un ES tiesību normām mehāniska pārņemšana gluži nav notikusi. APL 15.p. 3.d. paredz, ka starptautisko tiesību normas neatkarīgi no to avota piemēro atbilstoši to vietai ārējo normatīvo aktu juridiskā spēka hierarhijā. Savukārt, OPTIL 9.p. 3.d. nosaka, ka Latvijai saistošu starptautisko tiesību normu un Eiropas Savienības tiesību normu piemērošanu nosaka starptautiskie līgumi un citi tiesību akti. Jaunais regulējums nekādu skaidrību neievieš, kaut vai paturot prātā nereti sastopamo pārākuma principu starptautiskajās tiesībās. Tāpat nav normatīvi atrisināts jautājums par precīzu starpvalstu, starpvaldību un starpresoru līgumu vietu hierarhijā. Būtībā OPTIL 9.p. 3.d. ir bezjēdzīga, jo līgumi un citi tiesību akti tāpat ir jāievēro, arī bez šādas norādes.
hihi
3. Jūlijs 2012 / 11:52
0
ATBILDĒT
Viss ir pareizi! Ka nesaprati. Jo tas ir raksts, kas domāts juristiem. :D
ne-jurists
3. Jūlijs 2012 / 11:02
0
ATBILDĒT
Pārāk daudz no uzrakstītā nesapratu.

Un kā paliek ar LR Satversmes 91.pantu: Visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā?
visi numura raksti
Sandijs Statkus, Dita Amoliņa
Skaidrojumi. Viedokļi
Piezīmes par "Satversmes lasīšanu Satversmes tiesā"
2012. gadā aprit 90 gadi kopš Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) pieņemšanas un spēkā stāšanās. Par godu šai gadskārtai 13. jūnijā atvēršanas svētkus svinēja arī grāmata “Latvijas ...
5 komentāri
Sandis Bērtaitis, Dace Cīrule
Skaidrojumi. Viedokļi
Komentārs Administratīvās apgabaltiesas spriedumam elektroenerģijas tarifu lietā
Administratīvās apgabaltiesas 2012. gada 25. jūnija spriedumu pieteicējs Ilmārs Poikāns un šī komentāra autori kā viņa pilnvarotie pārstāvji vērtē, vadoties no pieteikuma mērķa un sasniegtā rezultāta. Vēršoties ar pieteikumu ...
7 komentāri
Dina Gailīte
Juridiskā literatūra
Satversmes iztulkošanai veltīts pētījums
Ceļu pie lasītājiem tikko kā sākusi jauna grāmata – tiesību zinātņu doktora Jāņa Plepa darbs “Satversmes iztulkošana”. Grāmata tapusi, balstoties uz autora promocijas darbu “Satversmes iztulkošanas konstitucionāli tiesiskie un ...
Tiesību prakse
Sabiedrisko pakalpojumu regulators formāli vērtējis elektroenerģijas tarifus
Pagājušajā nedēļā, 25. jūnijā, par pārsteigumu daudziem Latvijas iedzīvotājiem un amatpersonām Administratīvā apgabaltiesa ar spriedumu lietā Nr. A43004511 (A43–0018–12/1) atcēla Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas ...
Informācija
Jaunākie normatīvie akti Latvijā
Šajā tabulā atspoguļoti pagājušajā nedēļā Latvijas Republikas oficiālajā laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” publicētie normatīvie akti – Valsts prezidenta izsludinātie likumi un Ministru kabineta pieņemtie noteikumi. ...
AUTORU KATALOGS