ŽURNĀLS Viedoklis

Juristam mācīšanās ir process, kurš iesākas studiju laikos un nekad nebeidzas. Ja jurists neapgūst neko jaunu vai vienkārši nenostiprina zināšanas, tad cik ilgi vēl viņš būs jurists? Jebkuram ir jāmācās un jebkuram ir jāpilnveidojas.

nobeigumā - augsto skolu standarti un reitingi visu to arī izskaka.

lai Jums veicas ar pašmācību un pašiedvesmu, izkopt personību un kļūta par blici, kā arī noturēties tajā!



veiksmi vēlot,



hmmm

Tukšs raksts par neko ...

cešos teikt, ka ne viss ir atkarīgs no personām, tomēr ir jāskatās reālā situācija par tēmu, kuru Jūs aizsākāt - proti - vai juristu ir par daudz? vai tiek sagatavoti kvalitatīvi? augsto skolu standarti... pēc viedokļa secinu, ka juristu ir par daudz - pelēkas masas, kas tiek izlaistas cauri augstajām skolām, skolas pie tā jau nav vainīgas un ir daži spicie, kas ir uzskatāmas par spožajām zvaigznēm. saskatu problēmu tajā, ka skolas nevēlas strādāt virzienā uz programmas veidošanu, lai apgūtu zināšanas tiešām tie, kas ir spējīgi kaut ko uzrakstīt, nevis norakstīt. lai rastos šādi domājoši prāti - ar tiem ir jāstrādā un nevis pašmācības ceļā, bet tik tiešām ir jāstrādā. arī es savulaik, kad mācījos - biju budžetā un noturējos blicē, bet tai pašā laikā ar mani kopā bija zvaigzens (ja tā mēs tās varam nosaukt), kas savus desmitniekus tikai nospieda.... un ar mani tik tiešām strādāja arī pasniedzēji, jo ne visu var atrast pašmācības, pašiedvesmas ceļā. tāpat arī palaimējās pabūt mācību iestādē aiz robežas un man patiesi bija kultūršoks no tā, ka pasniedzējs bija atvērts un vēlējas, ne tikai no manis dabūt atražoto vielu no bibliotēku apmeklējumiem, bet arī ko citu. šo ko citu, diemžēl pašmācības ceļā neiegūst.

Nē, nē, nevajag pārspīlēt - \"pašmācības ceļā\" - to var saprast dažādi. Pirmkārt, tā, ka buros cauri tiesību avotiem un visu apgūstu pats. Otrkārt, tā, ka man ir gudri un profesionāli pasniedzēji, kuri iedod to zināšanu minimumu un padomus, kur un ko meklēt, kurā virzienā lūkoties un ko izzināt.. Un es šo \"pašmācību\" saprotu kā otro variantu.

Šķiet, Jūs ne līdz galam saprotat, ko cenšos pateikt.. Proti, neviena skola pati par sevi no cilvēka nevar iztaisīt, ja tā var sacīt, lietaskoku. Jā, šī skola ir ļoti būtisks priekšnoteikums, lai par tādu kļūtu, taču, vismaz manā izpratnē, patiešām nepietiek ar to, ka aizej uz lekcijām, semināriem, dabū tur labas atzīmes (visus gadus mācījos LU budžeta grupā un noturējos labāko pieciniekā - pēc atzīmēm).. Ja tam visam klāt nepieliek arī savu ieguldījumu - gan zināšanu padziļinātā apguvē, gan savas personības attīstībā un izaugsmē, tad līdz ideālam aizsniegties ir krietni grūtāk. Tā es to saprotu un pēc tāda principa arī vados attiecībā uz sevi.

Kopumā es piekrītu iepriekšējam komentāram.

Studenti nav kuģi, kuri zināšanu jūrā peld, kā grib un kur grib, ja viņi studē universitātē. Tas, ka vienā LU kursā ir ap 250 studentu, ir diskusijas par izglītības komercializāciju priekšmets. Mierināt sevi ar to, ka varēja būt sliktāk un apgūt visu pašmācības ceļā, ja runājam par konstruktīviem problēmas risinājumu piedāvājumiem, ir tāpat kā aiztvert acis un teikt, ka, ja es problēmu neredzu, tā arī nepastāv.

man bija tas god mācīties augstajā skolā juristos, un lieliski man atmiņā ir palikuši tie pasniedzēji, kas ne tikai rāda virzienu, kur man ir jālūkojas, bet arī izskaidroja, kāpēc tieši šajā virzienā ir jālūkojas un te nu ir tas paradokss, ka tādu pasniedzēju ir retums, vairunā jums līdzīgo atnāk, atreferē likuma pantus un vēl jūtas apvainojušies, ka uzdod jautājumus un nav saprotams. tad nu te ir tas jautājums - ja man pašmācības ceļā viss ir jāapgūst, tad kāpēc ir vajadzīgas visas šīs augstās skolas, kas vairumā tik māk plēst naudu? atražot pelēko masu un tad brīnās par visādu programmu izvērtējumu, ka augstās skolas ir nelietderīgas? jo tiek pieņemti ne tikai 120 studenti, bet vēl vairāk, jo ir tak pieprasījums un maksājumi nāk griezdamies. mans vecaistēvs vienmēr ir teicis - meistari no debesīm nekrīt. bet pēc jūsu apgalvojumiem - visiem meistariem ir jākrīt no debesīm....

Un kā tad Jums šķiet, kādā vēl ceļā, ja ne pašmācības, studijās viss ir jāapgūst? ja, piemēram, tajā pašā Lu kursā ir ap 200 studentiem, lekcijās un semināros piedalās pa divām, trim grupām jeb 80 - 120 studentiem? Jūs gribat sacīt, ka tādos apstākļos kaut ko iemāca??

Nē! Mācībspēki paši vienmēr ir uzsvēruši - ka viņi dod tikai ceļazīmes jeb norāda virzienu, kurā studentam ir jālūkojas un pašām padziļināti jāapgūst. Pajautājiet, cik un kurš daudz laika velta sevis izglītošanai ārpus skolas sola? Kurš iet uz bibliotēkām, pēta un izzina, vakaros un brīvdienās studē grāmatas, nevis kroga dzērienkarti?

tendenciozi uzsvērts viedoklis, ka ne programmu izvērtējuma analīze, ne vienotu standartu izstrāde, ne programmu lietderīguma izvērtēsana nav nepieciešama - galvenais ir personība, ne augsto skolu kvalitāte (domājot - skolu saturu), līdz ar ko - jā - meditējam un esam visādi tehnologi - pārtikas, politikas, jurisprudences....

Mans secinājums pēc šī darba izlasīšanas ir tāds, kas studentam jāapgūst viss materiāls pašmācības ceļā. Tad universitāte nav vajadzīga, var nomāt telpas, kur studenti varētu kārtot eksāmenus, vienu vai divas reizes gadā, tādējādi rīkojoties atbilstoši pieprasījuma un piedāvājuma likumam.

Nocitēšu arī š.g. maijā publicētās ziņas: „EK ieteikumos secināts, ka Latvijas augstākā izglītība cieš no zemas starptautiskās konkurētspējas. Augstskolās esot nepietiekams skaits starptautisko studentu, tāpat esot maz publikāciju un starptautisko pasniedzēju. Kā būtisks mīnuss tiek minēta vājā sadarbība starp augstskolām un uzņēmumiem. Matemātikas, zinātnes un tehnoloģijas studiju programmu absolventu skaits Latvijā ir viszemākais ES, uzsvērts ziņojumā.”

Realitāte ir tāda, ka atšķirībā, piemēram, no Tartu universitātes, kurā patlaban ietilpst labāko Eiropas universitāšu reitingos, neviena Latvijas augstskola tajos nav manīta.

Nav skaidrs raksta/pārdomu mērķis. Es redzu mierinājumu, ka Latvijas augstskolām ir tālu līdz Efeju līgas augstskolām, un atsauces uz The Economist, lai raksturotu Latvijas situāciju.

Studiju procesā M. Dambergu esmu pamanījis vairākkārt, un tieši tādēļ, ka viņam piemīt šī \"cilvēciskā kvalitāte\". Tādu gudrinieku, kuri exāmenus kārto uz 9 un 10, LU netrūkst, bet tas arī ir viss. Toties M. Dambergs noteikti bija viens no sava kursa līderiem, spilgta un erudīta personība. Tāpēc viņa pārdomas lasu pavisam \"citā mērcē\", un labi saprotu, kas ar to domāts.

Bingo! Manā izpratnē, tās jau arī ir pārdomas (viedoklis), nevis raksts.. Laikam kāds JV jaunievedums?!



Labi vēl, ka turpat blakus ziņās arī nemeklējiet rakstus un atsauces:-)

Gandrīz vai gribas teikt - raksts bez sākuma un beigām, tādas absolventa domīgi filozofiskas pārdomas un nekas cits.

Tas jau tāpat bija skaidrs, nekas jauns rakstā nav pateikts, ne par juristu pārprodukciju, ne par centralizētu eksāmenu nepieciešamību. Vienkārši smuki sarindoti vārdi.

Šķiet, nebūsiet uztvēris raksta centrālo domu: ideālo kombināciju veido labas un pietiekamas zināšanas, ko nodrošina augstskola, + cilvēciskā kvalitāte, par kuras līmeni ir atbildīgs katrs pats.

pie šādiem secinājumiem vispār nav jāiet augstās skolas.... ar pašmeditāciju uz priekšu