Aizvadītajā nedēļā iezīmējās jauna skandāla aprises saistībā ar Eiropas Sociālā fonda projektu “Augstākās izglītības studiju programmu izvērtēšana un priekšlikumi kvalitātes paaugstināšanai”, no kura izrietošie secinājumi bija arī viens no pamudinājumiem nesenajai “Jurista Vārda” ekspertu diskusijai par to, vai Latvijai ir nepieciešams vienots valsts juridiskais eksāmens. Pašlaik minētais projekts jeb, precīzāk, starpziņojums par studiju programmu izvērtēšanas gaitu kļuvis par nopietnu strīdus objektu, jo datus, ko vieni tur slepenībā, citi pamanās publiskot, taču, izrādās, – tie nav ticami?!
Ceturtdien, 12. jūlijā, izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis nosūtīja vēstuli Augstākās izglītības padomei (AIP) ar aicinājumu publiskot projekta “Augstākās izglītības studiju programmu izvērtēšana un priekšlikumi kvalitātes paaugstināšanai” starpziņojumu par studiju programmu izvērtēšanas gaitu. Kā norādīts ministra vēstulē, patlaban starpziņojumam par studiju programmu izvērtēšanas gaitu, rezultātiem un šā brīža secinājumiem ir atzīme “ierobežotas pieejamības informācija”. Tādēļ R. Ķīlis, uzrunājot AIP, uzsvēris: “Ņemot vērā to, ka septiņas no deviņām projekta aktivitātēm saskaņā ar projekta ieviešanas grafiku, tajā skaitā studiju programmu vērtēšana visās jomās, ir noslēgtas, kā arī to, ka sabiedrība, īpaši topošie studenti, izrāda lielu interesi par izvērtēšanas procesa starprezultātiem, aicinām izvērtēt iespēju publicēt pieejamos datus, īpaši par tām studiju programmām, kuru ilgtspēja ir neskaidra un problemātiska – programmu pastāvēšanas lietderība ir apšaubāma, pamatojot to ar faktoloģisku materiālu.”
Zīmīgi, ka tajā pašā dienā, 12. jūlijā, jaunākajā žurnāla “IR” numurā tika publicēts materiāls “Eksāmenā caurkritušie”, kura ietvaros, atsaucoties uz uzticamu informāciju, ir publiskotas arī AIP slepenībā turētās ziņas jeb dati par studiju programmām, kuras eksperti it kā ieteikuši slēgt. Jāpiebilst, ka starp tām ir atrodamas arī vairāku augstskolu piedāvātās tiesību zinātņu programmas. Taču, reaģējot uz žurnāla “IR” publikāciju, AIP jau todien izplatīja savu paziņojumu (red. piez. – publicējam saīsinātā versijā), skaidrojot gan to, kādēļ “IR” publiskotie dati nav patiesi, gan to, kādēļ šobrīd tie vispār turami slepenībā.
Sannija Matule
|
Žurnāls “IR” sniedzis nepatiesu informāciju par augstākās izglītības studiju programmu vērtējumiem Publikācija žurnālā “IR’’ Nr. 28(2012) “Eksāmenā caurkritušie’’ uzskatāma par žurnāla un tās “drošo avotu’’ versiju par studiju programmu novērtēšanas tēmu un rada nepareizu priekšstatu par patieso situāciju saistībā ar studiju programmu piedāvājumu, kvalitāti un ilgtspēju Latvijas augstskolās un koledžās 2012. gada jūlijā. ESF projekta ”Augstākās izglītības studiju programmu izvērtēšana un priekšlikumi kvalitātes paaugstināšanai” (turpmāk – Projekts) ekspertu sagatavotie Latvijas augstskolu un koledžu studiju programmu izvērtējumi atšķiras no publicētās informācijas, un publicētie dati ir nepatiesi. Tie neatspoguļo precīzus ekspertu vērtējumus, tai skaitā atsevišķos gadījumos norādītie ekspertu vērtējumi par noteiktu augstskolu studiju programmām attiecināmi uz pavisam citu augstskolu studiju programmām. Turklāt Projekta ietvaros sagatavotajos ekspertu ziņojumos netiek lietots vārds “programmas slēgšana”, bet programmas tiek iedalītas trešajā grupā kā faktoloģiski apšaubāmā grupā, kas automātiski nenozīmē programmu slēgšanu. [..] Projektā iegūtos vērtējumus AIP ir noteikusi par ierobežotas pieejamības informāciju šādu apsvērumu dēļ. 1. Ekspertu vērtējums par 854 studiju programmām tiks izmantots studiju virzienu akreditācijas procesā, kas tiks uzsākts 2012. gada 1. septembrī. Šobrīd Ministru kabineta noteikumi “Augstskolu, koledžu un studiju virzienu akreditācijas noteikumi’’ atrodas sākotnējā izstrādes fāzē [..]. 2. Augstskolu un koledžu līdzdalība Projektā [..] neuzliek par pienākumu augstākās izglītības institūcijām (AII) obligāti piedalīties Projektā. [..] Aptuveni 190 studiju programmas vērtēšanai Projekta ietvaros netika iesniegtas. Attiecīgi rezultātu publicēšana par Projektā vērtētajām studiju programmām un jo īpaši tām programmām, kas ierindotas trešajā grupā, radītu nevienlīdzīgu situāciju – daudzas programmas Projekta vērtēšanai netika iesniegtas tieši tādēļ, ka AII apliecināja bažas par iespējām iegūt ļoti zemus vērtējumus Projekta ietvaros. Līdz ar to ir iespējama situācija, ka Projekta ietvaros trešajā grupā novērtētās programmas būtībā ir kvalitatīvākas par tām, kas vispār netika iesniegtas, bet, saskaņā ar Augstskolu likuma pārejas noteikumiem, joprojām skaitās akreditētas līdz jaunā studiju virzienu akreditācijas procesa uzsākšanai. 3. Projektam piesaistītie eksperti studiju programmas ne tikai iedalījuši trijās grupās, bet ir snieguši arī konkrētus ieteikumus studiju programmu uzlabošanai. Ieteikumi ir nosūtīti augstskolām un koledžām, un daudzos gadījumos to vadītāji apliecinājuši interesi studiju programmu kvalitātes pilnveidošanai, balstoties uz ekspertu ieteikumiem, tai skaitā līdz šā gada septembrim. Attiecīgi sagaidāms, ka daudzās studiju programmās šā gada rudenī būs veikti uzlabojumi un to kvalitāte būs augstāka, nekā šobrīd norādīts ekspertu vērtējumā, un pašreizējo rezultātu publiskošana radītu risku neprecīzas informācijas nopludināšanai. Par konkrētu datumu, kad būtu lietderīgi publiskot Projekta ekspertu atzinumus, AIP varēs lemt, kad būs apstiprināti “Augstskolu, koledžu un studiju virzienu akreditācijas noteikumi’’. Jānis Vētra, Augstākās izglītības padomes priekšsēdētājs |