Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

ŽURNĀLS Informācija

17. Jūlijs 2012 /Nr.29 (728)

Skandāls par slepenajiem studiju programmu vērtējumiem
Sannija Matule
"Jurista Vārda" galvenā redaktora vietniece 

Aizvadītajā nedēļā iezīmējās jauna skandāla aprises saistībā ar Eiropas Sociālā fonda projektu “Augstākās izglītības studiju programmu izvērtēšana un priekšlikumi kvalitātes paaugstināšanai”, no kura izrietošie secinājumi bija arī viens no pamudinājumiem nesenajai “Jurista Vārda” ekspertu diskusijai par to, vai Latvijai ir nepieciešams vienots valsts juridiskais eksāmens. Pašlaik minētais projekts jeb, precīzāk, starpziņojums par studiju programmu izvērtēšanas gaitu kļuvis par nopietnu strīdus objektu, jo datus, ko vieni tur slepenībā, citi pamanās publiskot, taču, izrādās, – tie nav ticami?!

Ceturtdien, 12. jūlijā, izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis nosūtīja vēstuli Augstākās izglītības padomei (AIP) ar aicinājumu publiskot projekta “Augstākās izglītības studiju programmu izvērtēšana un priekšlikumi kvalitātes paaugstināšanai” starpziņojumu par studiju programmu izvērtēšanas gaitu. Kā norādīts ministra vēstulē, patlaban starpziņojumam par studiju programmu izvērtēšanas gaitu, rezultātiem un šā brīža secinājumiem ir atzīme “ierobežotas pieejamības informācija”. Tādēļ R. Ķīlis, uzrunājot AIP, uzsvēris: “Ņemot vērā to, ka septiņas no deviņām projekta aktivitātēm saskaņā ar projekta ieviešanas grafiku, tajā skaitā studiju programmu vērtēšana visās jomās, ir noslēgtas, kā arī to, ka sabiedrība, īpaši topošie studenti, izrāda lielu interesi par izvērtēšanas procesa starprezultātiem, aicinām izvērtēt iespēju publicēt pieejamos datus, īpaši par tām studiju programmām, kuru ilgtspēja ir neskaidra un problemātiska – programmu pastāvēšanas lietderība ir apšaubāma, pamatojot to ar faktoloģisku materiālu.”

Zīmīgi, ka tajā pašā dienā, 12. jūlijā, jaunākajā žurnāla “IR” numurā tika publicēts materiāls “Eksāmenā caurkritušie”, kura ietvaros, atsaucoties uz uzticamu informāciju, ir publiskotas arī AIP slepenībā turētās ziņas jeb dati par studiju programmām, kuras eksperti it kā ieteikuši slēgt. Jāpiebilst, ka starp tām ir atrodamas arī vairāku augstskolu piedāvātās tiesību zinātņu programmas. Taču, reaģējot uz žurnāla “IR” publikāciju, AIP jau todien izplatīja savu paziņojumu (red. piez. – publicējam saīsinātā versijā), skaidrojot gan to, kādēļ “IR” publiskotie dati nav patiesi, gan to, kādēļ šobrīd tie vispār turami slepenībā.

Sannija Matule

Žurnāls “IR” sniedzis nepatiesu informāciju par augstākās izglītības studiju programmu vērtējumiem

Publikācija žurnālā “IR’’ Nr. 28(2012) “Eksāmenā caurkritušie’’ uzskatāma par žurnāla un tās “drošo avotu’’ versiju par studiju programmu novērtēšanas tēmu un rada nepareizu priekšstatu par patieso situāciju saistībā ar studiju programmu piedāvājumu, kvalitāti un ilgtspēju Latvijas augstskolās un koledžās 2012. gada jūlijā.

ESF projekta ”Augstākās izglītības studiju programmu izvērtēšana un priekšlikumi kvalitātes paaugstināšanai” (turpmāk – Projekts) ekspertu sagatavotie Latvijas augstskolu un koledžu studiju programmu izvērtējumi atšķiras no publicētās informācijas, un publicētie dati ir nepatiesi. Tie neatspoguļo precīzus ekspertu vērtējumus, tai skaitā atsevišķos gadījumos norādītie ekspertu vērtējumi par noteiktu augstskolu studiju programmām attiecināmi uz pavisam citu augstskolu studiju programmām. Turklāt Projekta ietvaros sagatavotajos ekspertu ziņojumos netiek lietots vārds “programmas slēgšana”, bet programmas tiek iedalītas trešajā grupā kā faktoloģiski apšaubāmā grupā, kas automātiski nenozīmē programmu slēgšanu. [..]

Projektā iegūtos vērtējumus AIP ir noteikusi par ierobežotas pieejamības informāciju šādu apsvērumu dēļ.

1. Ekspertu vērtējums par 854 studiju programmām tiks izmantots studiju virzienu akreditācijas procesā, kas tiks uzsākts 2012. gada 1. septembrī. Šobrīd Ministru kabineta noteikumi “Augstskolu, koledžu un studiju virzienu akreditācijas noteikumi’’ atrodas sākotnējā izstrādes fāzē [..].

2. Augstskolu un koledžu līdzdalība Projektā [..] neuzliek par pienākumu augstākās izglītības institūcijām (AII) obligāti piedalīties Projektā. [..] Aptuveni 190 studiju programmas vērtēšanai Projekta ietvaros netika iesniegtas. Attiecīgi rezultātu publicēšana par Projektā vērtētajām studiju programmām un jo īpaši tām programmām, kas ierindotas trešajā grupā, radītu nevienlīdzīgu situāciju – daudzas programmas Projekta vērtēšanai netika iesniegtas tieši tādēļ, ka AII apliecināja bažas par iespējām iegūt ļoti zemus vērtējumus Projekta ietvaros. Līdz ar to ir iespējama situācija, ka Projekta ietvaros trešajā grupā novērtētās programmas būtībā ir kvalitatīvākas par tām, kas vispār netika iesniegtas, bet, saskaņā ar Augstskolu likuma pārejas noteikumiem, joprojām skaitās akreditētas līdz jaunā studiju virzienu akreditācijas procesa uzsākšanai.

3. Projektam piesaistītie eksperti studiju programmas ne tikai iedalījuši trijās grupās, bet ir snieguši arī konkrētus ieteikumus studiju programmu uzlabošanai. Ieteikumi ir nosūtīti augstskolām un koledžām, un daudzos gadījumos to vadītāji apliecinājuši interesi studiju programmu kvalitātes pilnveidošanai, balstoties uz ekspertu ieteikumiem, tai skaitā līdz šā gada septembrim. Attiecīgi sagaidāms, ka daudzās studiju programmās šā gada rudenī būs veikti uzlabojumi un to kvalitāte būs augstāka, nekā šobrīd norādīts ekspertu vērtējumā, un pašreizējo rezultātu publiskošana radītu risku neprecīzas informācijas nopludināšanai.

Par konkrētu datumu, kad būtu lietderīgi publiskot Projekta ekspertu atzinumus, AIP varēs lemt, kad būs apstiprināti “Augstskolu, koledžu un studiju virzienu akreditācijas noteikumi’’.

Jānis Vētra, Augstākās izglītības padomes priekšsēdētājs

0
komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Zanda Dāvida
Skaidrojumi. Viedokļi
Nomas līgums ar pārsteigumu
Eiropas Parlaments un Padome 2010. gada 16. jūnijā pieņēma Direktīvu Nr. 2010/35/ES “Par pārvietojamām spiediena iekārtām un par Padomes Direktīvu 76/767/EEK, 84/525/EEK, 84/526/EEK, 84/527/EEK un 1999/36/EK ...
12 komentāri
Māris Leja
Skaidrojumi. Viedokļi
Vēlreiz par krimināltiesību normu interpretāciju
Turpinot vienā no iepriekšējiem rakstiem aizsākto tematu par krimināltiesību normu interpretāciju,1 šoreiz kontekstā ar tiesu praksē izskatītām lietām tiks analizēti šādi termini: “persona, kas vada transportlīdzekli” (KL ...
10 komentāri
Tiesību prakse
Pārskats par Satversmes tiesas darbu 2011. gadā
Nesen Satversmes tiesa ir publiskojusi pārskatu par tās darbu aizvadītajā gadā. Kā jau ierasts, šajā pārskatā bez vispārīgiem statistikas datiem tiek publicētas arī būtiskākās Satversmes tiesas atziņas, kas izriet gan no lēmumiem ...
Mārtiņš Dambergs
Viedoklis
Pieprasījuma un piedāvājuma likums
19 komentāri
Gatis Litvins, Latvijas Zvērinātu notāru padome
Informācija
Pirmais tiesību doktors notariātā
Šā gada 6. jūlijā Augstākās tiesas priekšsēdētājam Ivaram Bičkovičam zvērestu nodeva divas jaunas notāres – Linda Damane un Evija Paļuma, tādējādi pievienojoties ne tikai Latvijas, bet arī visas pasaules latīņu tipa ...
AUTORU KATALOGS