ŽURNĀLS Vēstules

7. Augusts 2012 /Nr.32 (731)

Kad tiesnešiem likums nav rakstīts
39 komentāri

"Kritika palīdz, ja parāda, ko tieši darīt citādi. Viss troksnis ap ziņojumu* satur vairākkārtējus mudinājumus mācīties, mācīties un vēlreiz mācīties. Ir arī mudinājumi tiesnešiem nebūt bikliem, neatkarību nejaukt ar nolaidību, raisīties no bērnu autiņiem. Labi padomi!"

Kalvis Torgāns, Pāvels Gruziņš "Vai tiesnešu kļūdas ir visu nelaimju cēlonis"

("Jurista Vārds" Nr. 23, 05.06.2012.)

Piekrītu raksta autoriem, ka tas ir tikai troksnis. Šobrīd tiesu darba kritika, kas no prominentu tiesu pārstāvju puses tiek uztverta kā "noniecināšana", pa īstam nevienu neskar. Kritika tiek adresēta abstraktai "tiesai" un "tiesnešiem", lai gan ir labi zināms, ka tiesu vienmēr un visur spriež konkrēti tiesneši.

Diez vai ir pamats autoru apgalvojumam, ka tiesnešiem nepiedod to, ko dažkārt piedod citās profesijās. Kā vispār izpaužas tiesnešu atbildība? Es, piemēram, nezinu.

Toties zinu, kā izpaužas tiesnešu neatbildība.

Nevaru piekrist autoru apgalvojumam, ka tiesnešiem nepiedod to, ko dažkārt piedod citās profesijās.

komentāri (39)
39 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
autors
14. Augusts 2012 / 12:07
0
ATBILDĒT
Ja divu augstu tiesu tiesneši ir pieļāvuši elementāru nekompetenci, var domāt visu ko, arī to sliktāko. Taču šoreiz pēdējais teikums ir jālasa kopā ar attiecīgās rindkopas pirmo teikumu par AT Senātu. Bijušais ģenerālprokurors J.Maizītis vienā intervijā ir teicis, ka juristu vide ir korporatīva vide, kur cilvēki izglītību ieguvuši pārsvarā vienā juridiskā fakultātē; vieni kopā šņabi dzēruši, citi saprecējušies; vienā brīdī viņš ir izmeklētājs, prokurors, pēc tam tiesnesis. Grūti distancēties no agrākās (vai tagadējās - V.C.) draudzības vai pazīšanās, nav jau nemaz jāuzpērk, vienkārši jāaiziet un jāaprunājas...

Lūk, zinot konkrēto situāciju, man ir lielas bažas par lietas iznākumu kasācijas instancē. Var teikt, ka šī iemesla dēļ lielā mērā ar tapa pats raksts (vēstule).
autors
14. Augusts 2012 / 08:07
0
ATBILDĒT
Ja divu augstu tiesu tiesneši ir pieļāvuši elementāru neokompetenci, var domāt visu ko, arī to sliktāko. Taču šoreiz raksta pēdējais teikums ir jālasa kopā ar rindkopas pirmo teikumu par AT Senātu. Bijušais ģenerālprokurors J.Maizītis vienā intervijā ir teicis, ka juristu vide Latvijā ir korporatīva vide, kur cilvēki izglītību ieguvuši pārsvarā vienā juridiskā fakultātē; vieni kopā šņabi dzēruši, citi saprecējušies; vienā brīdī viņš ir izmeklētājs, prokurors, pēc tam tiesnesis. Grūti distancēties no agrākās (un tagadējās - V.C.) draudzības vai vienkārši pazīšanās, nav jau nemaz jāuzpērk, vienkāŗši jāaiziet pie kursa biedra un jāaprunājas...

Lūk, zinot konkrēto attiecību specifiku, man ir lielas bažas par lietas iznākumu kasācijas instancē. Var teikt, ka šī iemesla dēļ lielā mērā arī tapa pats raksts.
Baraks Osama
11. Augusts 2012 / 12:42
0
ATBILDĒT
Angliski ir teiciens, kas aptuveni tulkojams tā: nemeklējiet ļaunu nodomu tur, kur notikušo var izskaidrot ar elementāru nekompetenci. Vai tiešām raksta pēdējo teikumu, kur autors paliek pussoli no atklātas tiesnešu nosaukšanas par noziedzniekiem (kukuļņēmējiem), pēc visa aprakstītā vēl bija jāpievieno galā?
raLOVEca
10. Augusts 2012 / 16:27
0
ATBILDĒT
brižiem ir tā, ka bāzi no noliktavas norobežo kaut kāda virve nevis žogs. Jo adrese var būt viena un tā pati, kur tvertne A ir noliktava, tverte B jau ir bāze.



bet paldies par vēstuli un par to, ka vēstulēs ir publicēta.
Pēc būtības
10. Augusts 2012 / 12:20
0
ATBILDĒT
Nav nejaušība, ka starp atsauksmēm nav neviena iebilduma pēc būtības. Tas, ka tiesneši rafinētā veidā “laiduši muļķi”, ir acīm redzams. Pārvadātajam un tā darbiniekiem neesot pienākums “kontrolēt” un “apzināt” kravas nosūtītāja un saņēmēja savstarpējos līguma nosacījumus un nodokļu nomaksas jautājumus. Bet kurš tad pārvadātājam prasa tos “kontrolēt” un “apzināt”? No pārvadātāja tiek prasīts tikai viens – nogādāt kravas administratīvos pavaddokumentos norādītajā akcīzes preču noliktavā, kas netika izdarīts. Kādi vēl apstākļi oponentiem būtu jāzina, lai pārstātu tēlot aizvainotus nezinīšus?
Anonīms lietotājs
10. Augusts 2012 / 12:16
0
ATBILDĒT
Nevaru saprast šīs rubrikas jēgu. Ja JV ir brīva vieta, to var izmantot arī citā veidā, piemēram, publicējot īsu informāciju par EST vai ECT spriedumiem.
Cita Doma
10. Augusts 2012 / 10:55
0
ATBILDĒT
Mēs runājam par komunikācijas formu nevis ideoloģiju, jo ideoloģijas jēdzieniskajam saturam nav nekāda sakara ar apgalvojumu izteikšanu.

Aizskarošu pgalvojumu izteikšana bez pietiekamas analīzes nav drosmes izpausme. Drīzāk tieši pretēji, vājuma izpasme, kuras pamatā ir neapmierinātība pašam ar sevi, kuru aizskāruma izteicējs nav apzinājis. Neapmierinātības pamatā pašam ar sevi var būt daudz iemeslu, tajā skaitā zināšanu trūkums, bet tas jau ir Ainas Poišas darbības lauciņš.

Ja publikācijas mērķis būtu bijis rosināt diskusiju par motivācijas pietiekamību, noraidot šo prasību, tas būtu publicēts kopā ar spriedumu.
PS
10. Augusts 2012 / 09:11
0
ATBILDĒT
Tā ir, ka par nepareiziem spriedumiem var tikai raudāt.
Tad arī domājiet
10. Augusts 2012 / 07:20
0
ATBILDĒT
Ak, tā - redakcija raksta ko vienu, bet iesūtītas VĒSTULES autors ko citu.. Un Jums kaut kā gribējās, lai vēstule atbilst slejai???!! Es atvainojos, vai mēs runājam par ideoloģisku cenzūru? Jo atšķirībā no citiem lasītājiem pretējā puse vai tiesa savas pretenzijas Cielavam te nav izvirzījusi....



Lūdzu, kāds man paskaidrojiet, - kāpēc rakstiem, vēstulēm un viedokļiem ir jāsaskan ar JV nostāju, ja pati JV savā pirmajā lapā ir skaidri norādījusi, ka iesūtītās publikācijas neatspoguļo redakcijas viedokli?! Kāpēc tad autoriem ir jācenšas savs viedoklis saskaņot ar JV?



p.s. \"Runa ir par citu aizskaršanu gadījumos, kad tam nav nekāda pamata. Ja ir pamats, tad lūdzu konstruktīvu kritiku.\"



Hmm, un kā gan Jūs to varētu zināt??? Vai esat kāds no tiem drosmīgajiem šajā lietā iesaistītajiem cilvēkiem, kuriem nav drosmes savu viedokli paust skaidri un atklāti? Lūk, kaut vai te ir pirmā atšķirība starp citiem un Cielavu! Es nesaku, ka viņam ir taisnība, jo nezinu lietas apstākļus, taču apsveicu šo kungu par drosmi, un galu galā - satversme garantē katra indivīda tiesības uz savu viedokli.
Cita Doma
9. Augusts 2012 / 20:00
0
ATBILDĒT
Runa ir par citu aizskaršanu gadījumos, kad tam nav nekāda pamata. Ja ir pamats, tad lūdzu konstruktīvu kritiku.

Šīs publikācijas saturs ir pilnīgā pretrunā tam, uz ko sabiedrību aicina žurnāla redakcija savā slejā.

Tas ir dīvaini,nožēlojami, diemžēl.
Tad arī domājiet!
9. Augusts 2012 / 19:27
0
ATBILDĒT
Redakcijai nekas nav jāpārbauda. Par iesūtīto rakstu un savu vēstuļu saturu atbild to autori. Un punkts.

Varbūt redakcijai jāsāk pārbaudīt arī visi argumenti, tiesu nolēmumi un publikāciju autentiskums, uz kurām autori savos rakstos atsaukušies?



Nesaprotu šo sugu - juristus, pie kuras diemžēl piederu - kasās kā tādi utubungas!! Manuprāt, vienīgais, kas te var ko teikt, ir lietas dalībnieku otra puse, nevis katrs lasītājs.. Un, ja viņiem ir, ko teikt, lai sūta uz JV savu vēstuli.



Ja redakcija gatavo rakstu, tai ir pienākums uzklausīt visu pušu viedokļus. Savukārt, ja persona redakcijai uzraksta vēstuli, draugi mīļie, tā ir VĒSTULE, nevis raksts. Cik daudzi no jums katru dienu \"Latvijas Avīzē\" izgāž savu žulti, ka šamējie publicē lasītāju un citu ļaužu vēstules - bez citu pušu viedokļiem? Un, ak, vai, ko iesāksim ar atklātajām vēstulēm?? Un ko iesāksim ar dāmu vēstulēm sieviešu žurnālos, kuras \"interesantākās vēstules\" autorei dod dāvanu? Un tur sieviete uzrakstījusi, kāds vīrs ir dzērājs un nelietis, bet redakcija viņu nav uzklausījusi, šo faktu nav pārbaudījusi? ! Zinu, zinu, tūliņ atkal teiksiet, ka JV nav kaut kāds žurnālītis, bet gan JV!! Bet patiesībā tas ir tāds pats preses izdevums kā visi citi, jo neviens nekādu īpašu, izņēmuma statusu tam nav piešķīris.



Kolēģi, taču padomājiet ar galvu un pēc būtības..
Cita Doma
9. Augusts 2012 / 17:46
0
ATBILDĒT
Kā tas iet kopā ar redakcijas slejā \"Kad rezultatīvā daļa apsteidz aprakstošo un motivējošo daļu pausto\", ka: „Diskusija (..) nevar sākties un arī beigties ar apgalvojumu, ka (..) slikti strādā”.

Šīs vēstules publicēšana ar apgalvojumu ir savstarpēji izslēdzošā pretrunā ar redakcijas slejā pausto, pēc principa - neskaties manos darbos, klausies manos vārdos.

Dzeltena publikācija. Žēl, ka „JV”.

Šāda publikācija būtu attaisnojama kopā ar pašu spriedumu, kas būtu vēstules autora un redakcijas interesēs, ja publikācijas mērķis būtu bijis rosināt diskusiju par motivācijas pietiekamību, noraidot šo prasību.

Redakcija neuzskatīja par nepieciešamu pārbaudīt šo apgalvojumu atbilstību patiesībai, kas bija viegli izdarāms, bet publicēja. Tas tikai liecina par pazīšanās izmantošanu redakcijā, lai sasniegtu citu publikācijas mērķi kādu aizskart. Žēl, ka tas ir „JV”, kas analītiskās žurnālistikas vietā to atbalsta un vairo negatīvismu.

Magone piedalās diskusijā par nemotivēšanas faktu. „Diskusija (..) nevar sākties un arī beigties ar apgalvojumu (..)” (turpat redakcijas slejā)
miauu
9. Augusts 2012 / 13:52
0
ATBILDĒT
Iedomājieties, cik daudz tad Tiesu pilī būs spoku :D
Igo
9. Augusts 2012 / 12:47
0
ATBILDĒT
Tiesnešus par amatnoziegumu izdarīšanu varētu iemūrēt Tiesu pils pagrabos!
Magone
9. Augusts 2012 / 10:38
0
ATBILDĒT
Nu gan nosmējos par Jūsu komentāru! No kurienes secinājums \"sistemātiski\", \"nekompetence\", \"kvalifikācija\", \"regulāri\"? Būtu jau labi, ja tiesa protokolus sūtītu uz elektronisko pastu pārbaudīšanai. Laba ideja, starp citu. Jo īpaši, ja tiesa otrā Latvijas galā atrodas. Manuprāt, lietas dalībniekam ir tiesības paļauties uz tiesneša godīgumu.
Kanabiss
9. Augusts 2012 / 09:28
0
ATBILDĒT
Ja vēl tā būtu tikai viena reize....



Atvainojiet,bet ko tas liecina par jurista(??)kvalifikāciju,ja viņš sistemātiski izrāda savu nekompetenci un neseko līdzi tam,kas viņaprāt ir lietā svarīgi? Ja tev regulāri ir problēmas ar protokolos fiksēto,tad varbūt vajag sākt tos lasīt pirms,nevis pēc \"vilciena aiziešanas\"? I-neta komentāriem laika pietiek,bet izlasīt protokolu nepietiek?
Magone
8. Augusts 2012 / 23:07
0
ATBILDĒT
Žēl, ka KNAB nenodarbojas ar tiesnešiem gadījumos, kad spriedumā nav atsauces uz tiesību normām, kad tiesas sēdē vairākkārt uzsvērtais galvenais arguments nav minēts ne tiesas nolēmumā, ne tiesas sēdes protokolā, toties ir pierakstīti vārdi, kas nekad nav teikti... Var jau pārmest -vajadzēja pārbaudīt protokolu, bet nenāca jau prātā, ka tik klaji...Ja vēl tā būtu tikai viena reize. Tādēļ saprotu raksta autoru un atbalstu.
nu gan
8. Augusts 2012 / 19:28
0
ATBILDĒT
Tas taču ir acīmredzami, ka KNAB vēlas graut Latvijas tiesu prestižu un izrēķināties ar godīgiem, ilgus, ilgus gadus par tiesnešiem strādājošiem augstas raudzes juristiem ! Kam tas ir izdevīgi ? Kurš tagad skatīs viņu tiesvedībā esošās lietas ? Kā būs ar lietu izskatīšanas termiņiem šajās lietās ? Tur kaut kas nav tīrs ….
Pēteris
8. Augusts 2012 / 18:19
0
ATBILDĒT
Divus augsti kvalificētus un godīgus juristus šodien KNAB jau paņēma. Kārtējā provokācija pret tiesu sistēmu?
ai_bi
8. Augusts 2012 / 18:14
0
ATBILDĒT
Bet varbūt mērķis bija, ieinteresēt lasītājus, par konkrētu tiesnešu darba kvalitāti, ko publiski var redzēt tikai pēc spriedumiem.
RĀDĪT VĒL KOMENTĀRUS / 19
visi numura raksti
Andrejs Lielkalns
Skaidrojumi. Viedokļi
Dalībnieku un akcionāru reģistri – problēmas un risinājumi
Atsaucoties Tieslietu ministrijas aicinājumam, žurnāls "Jurista Vārds" 2011. gada 22. novembra numurā sāka diskusiju par iespējamām izmaiņām sabiedrību ar ierobežotu atbildību dalībnieku reģistru un akciju sabiedrību akcionāru ...
1 komentāri
Magda Papēde
Skaidrojumi. Viedokļi
Paredzēts harmonizēt kolektīvā pārvaldījuma organizāciju regulējumu
Eiropas Komisija 11. jūlijā publiskoja sen solīto direktīvas projektu par autortiesību un blakustiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijām.1 Ar saskaņotas likumdošanas palīdzību visās Eiropas Savienības dalībvalstīs Komisija ...
Baiba Mālīte
Skaidrojumi. Viedokļi
Personas tiesības uz atlīdzinājumu par iestādes tiesiski nodarītu tiesību aizskārumu
Jāvienādo atlīdzināšanas kārtība par zaudējumiem un kaitējumu, kas personai nodarīti ar valsts pārvaldes iestādes tiesisku rīcību administratīvajā procesā. Kā Latvijas Republikas Satversmē,1 tā citos normatīvajos aktos ir ...
Tiesību prakse
Krāpšana un piesavināšanās ir mantas nolaupīšanas veidi
Starp pazīmēm, kas raksturo piesavināšanās kā noziedzīga nodarījuma sastāva subjektu un subjektīvo pusi, norādāms tas, ka sveša manta atrodas vainīgās personas pārziņā vai manta tai uzticēta, t. i., manta pie šīs personas ...
1 komentāri
Sannija Matule
Informācija
Koledžu vieta juridiskās izglītības jomā
Jautājums par augstākās izglītības novērtējumu un kvalitāti Latvijā šobrīd ir guvis tādu vispārējo uzmanību, ka par to regulāri vēsta plašsaziņas līdzekļi, spriež akadēmiskajā vidē, Saeimā un nozares institūcijās, bet ...
AUTORU KATALOGS