Acīmredzot Latvijas valsts šobrīd ir pubertātes vecumā, kad parādās dažādas sāpīgas "pumpas" – sabiedrībai nav pārliecības par valsts ilgtspēju un vērtībām, paši kontrolētākie cilvēki valstī ieslodzījumu vietās regulāri izdara pašnāvības utt. Tomēr demokrātija bez grūtiem un neērtiem jautājumiem nevar pilnveidoties, ja vien pēc tam tiek izdarīti pareizi secinājumi.
Pat ja varbūt nepiekrītam pēdējā laikā iniciēto referendumu mērķiem, saturam un lietderībai, tie tomēr stiprina Latvijas valstisko briedumu. Līdzīgi, ja administratīvajā tiesā regulāri un šķietami bezjēdzīgi nevērstos dažas "apmātas" personas, vēl līdz šim nebūtu uzdoti un atbildēti vairāki būtiski teorētiski un praktiski administratīvā procesa jautājumi. Katrs sarežģīts un neērts jautājums ir cēlonis diskusijai un zināšanu pilnveidošanai. Tāpēc uz konkrētajiem gadījumiem jāskatās racionāli. Demokrātiskas valsts iekārtas vērtība jāmēra pēc tās gatavības nekavējoties uzklausīt iebildumus un formulēt tiesisku un taisnīgu atbildi.
Arī es, protams, gribu piedalīties valstij un sabiedrībai svarīgu jautājumu izlemšanā, tomēr vēlos to darīt kvalitatīvā procesā, kad esmu pārliecināts, ka manas līdzdalības rezultātam būs politiska vai juridiska nozīme. Jāatzīst, ka likumprojekts par pilsonības piešķiršanu nepilsoņiem nav loģisks un ir nepilnīgi izstrādāts. Lēmumam par pilsonības pieņemšanu un piešķiršanu jābūt nepilsoņa un valsts abpusējam un individuālam cieņas apliecinājumam.
No otras puses, nevar piekrist viedoklim, ka lielais nepilsoņu skaits Latvijā nav valsts problēma. Kā var nebūt problēma fakts, ka apmēram 300 000 cilvēku dažādu iemeslu dēļ nevēlas apliecināt savu lojalitāti valstij, kurā viņi ilgstoši dzīvo?
Marks Tullijs Cicerons darbā "Par valsti" izvirza jautājumu: kāpēc "debess telpas visi pētī, kas zem kājām – neviens neskatās"? Cicerons uzsver, ka nav jācenšas noskaidrot, kādā veidā var būt redzamas divas saules, bet gan – kādēļ vienā valstī ir divi senāti un jau gandrīz divas tautas?
Arī Latvijā "debess telpā" šobrīd tiek meklēta parlamenta deputāta zvēresta pārkāpšanas atbildība, referenduma regulējuma grozījumi, iniciēti referendumi, apzinoties to neizdošanos, bet šim nolūkam patērētie resursi un enerģija tiek atrauti acīmredzamu problēmu risināšanai.
Nepilsoņiem ir jāapgūst latviešu valoda, jo valstij un indivīdam ir vienam otru jāsaprot, un pārliecinoši jāpasaka "jā" pilsoniskajām attiecībām. Diemžēl šobrīd nepilsoņa statuss ir priekšrocība salīdzinājumā ar pilsonību. Un cilvēkam jābūt ļoti spēcīgai motivācijai, lai atteiktos no jau iegūta labuma.
Cicerons trāpīgi norāda, ka tauta nav jebkuri kaut kādā veidā savākti cilvēki, bet daudzskaitlīga kopa, ko apvieno vienprātība tiesībās un kopējs izdevīgums. Valsts jāvada tieši ar tādu apziņu.
Nekas nav stiprāks par pārliecinātu valsts varu un vienprātīgu tautu, kas visu velta savai labklājībai un brīvībai. Tāpēc grozījumi Pilsonības likumā jāveido tā, lai nākamajām paaudzēm netiktu nodots gaisā virmojošais aizvainojums par pilsonības nepiešķiršanu.