Satversmes tiesas prakse ir apliecinājums tam, ka problēmas sociālo tiesību jomā, piemēram, sociālās drošības jautājumi vienmēr ir bijuši aktuāli. Analizējot sociālās drošības jomu, secināms, ka nozīmīga loma šā regulējuma attīstībā ir bijusi Satversmes tiesas nolēmumos paustajām atziņām.
Ievērojot īpašo sociālo tiesību statusu, proti, šo tiesību tiešo saistību ar valsts ekonomisko situāciju un pieejamajiem resursiem, sociālās drošības jautājumi ir kļuvuši nozīmīgi tieši pēdējos gados.
Satversmes tiesā gandrīz visas pēdējos gados ierosinātās un izskatītās lietas sociālo tiesību jomā varētu dēvēt par "ekonomiskās krīzes lietām". Neapšaubāmi, straujās ekonomiskās svārstības ir ietekmējušas tiesas spriedumos paustās atziņas. Tomēr tiesību uz sociālo nodrošinājumu saturs nav mainījies.
Attīstot un pilnveidojot sociālās drošības sistēmu, ir svarīgi ievērot Satversmē noteikto ietvaru – ne tikai valsts tiesības un pienākumus, bet arī katra indivīda nepieciešamību līdzdarboties un iesaistīties sociālo jautājumu risināšanā.
Rakstā autore apkopo aktuālākās Satversmes tiesas atziņas tiesību uz sociālo nodrošinājumu jomā.
1. Satversmes tiesas praksē definētā sociāli atbildīgas valsts principa ietekme uz tiesībām uz sociālo nodrošinājumu
Daudzās Eiropas valstu konstitūcijās tieši ietverts sociālas valsts princips. Dažās konstitūcijās lietota norāde uz sociālu valsti,1 dažās – uz demokrātisku un sociālu valsti2 vai uz sociālu un tiesisku valsti3 un vēl citās – ietverti valstu sociālie mērķi.4
Satversmē nav norādes uz sociālu valsti. Sociāli atbildīgas valsts princips, līdzīgi kā daudzi citi tiesiskas valsts principi, tiek atvasināti no Satversmes 1. panta. Sociāli atbildīgas valsts princips Satversmē ir nostiprināts, ietverot tajā sociālās tiesības un nevienlīdzīgas attieksmes aizliegumu jebkādu apstākļu dēļ, tostarp sociālu vai ekonomisku iemeslu dēļ. Sociālās tiesības, kas ietvertas Satversmes 8. nodaļā, kalpo kā vadlīnijas, interpretējot sociāli atbildīgas valsts principu.
Satversmes tiesa uz sociāli atbildīgas valsts principu pirmo reizi savā nolēmumā atsaucās 2006. gadā.5 Šajā spriedumā tiesa atklāj gan šā principa saturu, gan tā mērķi, norādot, ka sociāli atbildīga valsts cenšas iespējami plaši īstenot sociālo taisnīgumu gan likumdošanā, gan pārvaldē, gan tiesas spriešanā. Sociāli atbildīgas valsts mērķis ir sabiedrībā izlīdzināt būtiskākās sociālās atšķirības un katrai iedzīvotāju grupai nodrošināt atbilstošu dzīves standartu.6
Sociāli atbildīgas valsts principa saturs ir ievērojami plašāks par jebkuras konkrētas sociālās tiesības saturu. Satversmes tiesa norādījusi, ka tiesības uz sociālo nodrošinājumu ir viens no sociāli atbildīgas valsts principa raksturīgākajiem elementiem,7 līdz ar to, interpretējot tiesību normas sociālās drošības jomā, Satversmes tiesa vienmēr ņem vērā sociāli atbildīgas valsts principu.
Atbilstība sociāli atbildīgas valsts principam izmantojama kā mēraukla, pārbaudot, vai likumdevēja izraudzītie līdzekļi atzīstami par samērīgiem leģitīmā mērķa sasniegšanai.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!
Abonentu ieguvumi:
- Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
- Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes