Pirms divām nedēļām, 17. septembrī, Valsts prezidenta Konstitucionālo tiesību komisija (KTK) nāca klajā ar Viedokļa par Latvijas valsts konstitucionālajiem pamatiem un neaizskaramo Satversmes kodolu gala secinājumiem. Savukārt atzinuma pilnais teksts Valsts prezidenta kancelejas mājaslapā tika publiskots 28. septembrī (skat.: www.president.lv).
KTK atzinuma centrālais jautājums – kādi ir Latvijas valsts konstitucionālie pamati un vai eksistē neaizskarams Satversmes kodols. Neskatoties uz to, ka Latvijas Republikas Satversmē expressis verbis konstitūcijas kodols nav definēts, KTK secinājusi, ka Satversmes kodols ir no Latvijas valsts dibināšanas apstākļiem un rakstura, Satversmes pieņemšanas gaitas un citiem faktoriem skaidri izsecināms. Tāpat KTK ierosinājusi Satversmes kodolu vārdiskot, paplašinot konstitūcijas preambulu.
Gan par KTK secinājumiem, gan ierosinājumiem jau aizsākusies plaša diskusija, turklāt tā ievērojami pārsniegusi ierastās juridiskās vides robežas.
Jāatgādina, ka jēdziens "Satversmes kodols" Latvijas sabiedrības dienaskārtībā nonāca 2011. gada nogalē kā pretsvars ierosinājumam rīkot tautas nobalsošanu par otru valsts valodu. Jautājums par valsts pamatiem aktuāls ir vēl joprojām – šobrīd kontekstā ar iniciatīvu automātiski piešķirt Latvijas Republikas pilsonību personām ar nepilsoņa statusu.
Viens no pirmajiem, vēl pirms vairākiem gadiem, gluži kā prognozējot juridisko un politisko dienaskārtību, par Satversmes kodolu un Latviju kā nacionālu valsti juristu vidē sāka diskutēt Dr.iur.h.c. Egils Levits. Viņš ir arī KTK priekšsēdētājs kopš komisijas izveidošanas 2007. gadā.
Sarunā ar "Jurista Vārdu" E. Levits dalās pārdomās gan par KTK atzinuma tapšanu un secinājumiem, gan nepieciešamajiem grozījumiem tautas nobalsošanas organizēšanas procesā, gan Satversmi kā iespējamu šķērsli Latvijas ieplūšanai federālā Eiropas valstī.
Konstitucionālā kodola meklējumos
- Par ko ir šis jaunais, 17. septembrī prezentētais, Konstitucionālo tiesību komisijas atzinums?
- Šajā viedoklī tiek apskatīti valsts konstitucionālie pamati kontekstā ar Satversmes kodolu. Par to beidzamajā laikā sabiedrībā tiek daudz diskutēts. Valststiesības nevar šo jautājumu ignorēt; tām jādod izsvērta atbilde.
- Vai komisijai izdevās atrast Satversmes kodolu?
- Jā, mēs atradām.
- Kas ir konstitucionālais kodols? Vai to var saukt arī par valsts kodolu?
- Konstitūcijas kodols sastāv no divām daļām – pirmkārt, tie ir konkrētās valsts pastāvēšanas nosacījumi, otrkārt, – valsts specifiskās iekārtas raksturīgie elementi. Konstitucionālais kodols ir tas, kuru iznīcinot faktiski var iznīcināt valsti.
Kādā veidā vispār var iznīcināt kādu valsti? Var iznīcināt tās teritoriju, piemēram, appludināt. Tas parasti ir visai sarežģīti. Var nogalināt visus kādas valsts iedzīvotājus. Cerams, ka to neviens netaisās darīt. Var likvidēt valsts varu. Tomēr te gan jāatzīmē, ka tas vēl ne vienmēr nozīmē, ka valsts iet bojā. Ir ilgstošas okupācijas piemēri, tai skaitā Latvija, kad ilgu laiku pēc valsts varas likvidācijas valsts tomēr tiek atjaunota.
Taču atliek vēl viena iespēja, kā likvidēt valsti. Un tas ir – likvidēt tās konstitucionālo identitāti jeb valsts specifisko raksturu. Šis specifiskais valsts konstitucionālais raksturs parasti ir ietverts rakstītajos konstitucionālajos dokumentos, kā arī nerakstītos konstitucionālos principos.
Kodolā noteikti ietilpst mērķis un jēga, kuru dēļ valsts ir radīta. Šeit nepieciešama neliela atkāpe. Pasaulē ir nedaudzas valstis, kuras pastāv tik sen, ka nav iespējams runāt par to dibināšanu konkrētā laikā. Attiecībā uz šo valstu sākotni lieto apzīmējumu "kopš neatminamiem laikiem" (no angļu val. – since immemorial times), un tas šajā gadījumā ir juridisks, nevis poētisks jēdziens. Tādas, piemēram, ir Dānija, Anglija, Krievija, Francija u.c. valstis, kas eksistē tik sen, ka tām nav iespējams noteikt dibināšanas datumu.
Turpretī Latvija, līdzīgi Itālijai, Vācijai, Somijai, Igaunijai, visbeidzot nesen neatkarību ieguvušajai Kosovai un daudzām citām valstīm, ir apzināti "dibināta" valsts – ir zināms noteikts datums, kad valsts ir izveidota. Šis apstāklis savā ziņā atvieglo uzdevumu noskaidrot, kādēļ valsts ir izveidota. Latvijas gadījumā valsts dibinātāju mērķi bija skaidri, tie ir dokumentēti, un mēs tos izpētījām.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!
Abonentu ieguvumi:
- Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
- Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes