Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

ŽURNĀLS Intervija

24. Septembris 2013 /Nr.39 (790)

Satversmes preambulā būtu jāatsedz Latvijas valsts jēga un būtība
23 komentāri
Foto: Boriss Koļesņikovs

Neskatoties uz to, ka līdz Latvijas valsts dibināšanas simtgadei atlikuši vairs tikai pieci gadi un kopš neatkarības atjaunošanas aizritējušas jau vairāk nekā divas desmitgades, tieši pēdējā laikā gan tiesībnieku lokā, gan plašākā sabiedrībā neparasti daudz tiek diskutēts par Latvijas valsts mērķi, jēgu un būtību.

Īpašu asumu šīs diskusijas ieguva gan pirms, gan pēc 2012. gada 18. februāra referenduma, kura ierosinātāji piedāvāja Latvijā ieviest krievu valodu kā otru valsts valodu, un ar jaunu spēku atsākās ikreiz, kad pēc tam parādījās līdzīga satura iniciatīvas, piemēram, par pilsonības automātisku piešķiršanu visiem nepilsoņiem utt.

Tieši šajā kontekstā Latvijas tiesību telpā nostiprinājās jauns jēdziens – neaizskaramais Satversmes kodols. To 2012. gada septembrī pamatoja Valsts prezidenta izveidotā Konstitucionālo tiesību komisija (turpmāk arī – KTK) atzinumā “Par Latvijas valsts konstitucionālajiem pamatiem un neaizskaramo Satversmes kodolu”.1 Viens no šajā atzinumā ietvertajiem priekšlikumiem bija arī iespēja papildināt Latvijas Republikas Satversmi ar paplašinātu preambulu, kurā tiktu atklātas Latvijas valsts un līdz ar to arī Satversmes pamatvērtības.

Arī “Jurista Vārds” rīkoja un rosināja gan klātienes, gan neklātienes diskusijas par valsts pamatvērtībām, neaizskaramo Satversmes kodolu un tā iespējamo atspoguļojumu Satversmes tekstā.2

Aizsāktās diskusijas par Latvijas valsts identitāti un Satversmes pamatvērtībām, tai skaitā arī par to atspoguļojumu preambulā u.c. saistītiem jautājumiem, turpinājās arī 2013. gadā. Tā februārī Latvijas Universitātes 71. zinātniskās konferences ietvaros tiesību zinātnieki šiem jautājumam pievērsās gan valststiesību, gan tiesību teorijas un vēstures apakšnozaru sēdēs. Savukārt 22. martā Melngalvju namā uz Valsts prezidenta kancelejas rīkotu diskusiju par paplašinātas Satversmes preambulas nepieciešamību pulcējās Konstitucionālo tiesību komisijas locekļi, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes mācībspēki, kā arī citi valststiesību un politikas zinātnes lietpratēji.3 Jūlijā paplašinātas preambulas jautājumam tika veltīta arī Bīriņos notiekošā ikgadējā konstitucionālās politikas semināra dalībnieku uzmanība.4

Jau vasaras sākumā izskanēja ziņas par to, ka top pirmais teksta piedāvājums jaunai, paplašinātai Satversmes preambulai un to kā savu privātu iniciatīvu izstrādā Dr.iur.h.c. Egils Levits – atzīts Latvijas valststiesību lietpratējs un Konstitucionālo tiesību komisijas priekšsēdētājs. Savu viedokli par Latvijas valsts konstitucionālajiem pamatiem un nepieciešamību tos padarīt redzamus ikvienam viņš jau iepriekš bija izklāstījis arī “Jurista Vārda” lasītājiem – īsi pēc KTK atzinuma publiskošanas.5

Jānorāda, ka līdz ar ziņām par topošo Satversmes preambulas teksta piedāvājumu parādījās arī kritiskas piezīmes par to – savu redzējumu par preambulas iespējamo saturu un optimālo izstrādes formu “Jurista Vārda” lasītājiem darīja zināmu arī Saeimas deputāts Andrejs Elksniņš.6

Šodien “Jurista Vārdam” kā lielākajam Latvijas juridiskajam izdevumam ir dota iespēja pirmajam no Latvijas medijiem publicēt E. Levita izstrādāto priekšlikumu Satversmes preambulas paplašināšanai. Autora projektu papildina arī plašs viņa paša komentārs. Kā ievadu šiem materiāliem piedāvājam sarunu ar E. Levitu par preambulas projekta nepieciešamību, saturu, pieņemšanas formu un citiem jautājumiem.

Kā intervijā norāda E. Levits, viņš nodod savu priekšlikumu sabiedrības apspriešanai. “Jurista Vārda” redakcija aicina lasītājus iesūtīt arī savus priekšlikumus iespējamajai jaunajai Satversmes preambulai. Jau oktobrī iecerēts publicēt gan ekspertu viedokļus par Satversmes preambulas nepieciešamību un E. Levita izstrādātā priekšlikuma vērtējumu, gan mūsu lasītāju viedokļu apkopojumu.

šis raksts ir maksas saturs
ATVĒRT AR KODU
7
0
VĒL PAR ŠO TĒMU
komentāri (23)
23 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
viela pārdomām
27. Septembris 2013 / 12:58
0
ATBILDĒT
Ļoti labs viedoklis. \"Labs\" nenozīmē, ka tas ir pareizs, bet tāpēc, ka liek aizdomāties par to, kas tad mēs tādi esam un kādu valsti - Latviju -gribam redzēt.

http://politika.lv/article/tris-vertibu-konflikti-sat ersmes-preambula
Baraks Osama
25. Septembris 2013 / 14:55
0
ATBILDĒT
Vēl kas. Jau pati preambula netieši demonstrē, ka sabiedrības vērtības laika gaitā mainās. To pierāda sociāli atbildīgas valsts principa pieminēšana - var jau būt, ka tādu var saskatīt mūsdienu Eiropas tiesiskuma standartā, bet noteikti ne 1922.gada Satversmē. Katrā ziņā viss, ko zinu par Satversmes vēsturi un mūsdienu atziņām par tās būtību, norāda uz to, ka Satversme bija iecerēta kā progresīvs, lakonisks, attīstīties spējīgs instruments bez preskriptīvisma elementiem, nevis konservatīvs, \"iesaldējošs\". Ja Satversmes sapulces muļķīgo iekšējo intrigu dēļ neizgāztos cilvēka tiesību nodaļas pieņemšana, tā būtu bijusi visuzskatāmākais piemineklis šai idejai. Arī profesors Dišlers (ja vien kaut ko nejaucu?), rakstot, ka viņš nevarot iedomāties tautas atteikšanos no neatkarības, nepasludināja, ka runā tautas vārdā vai ka katram gadījumam nebūtu kaut kur kaut kas jāpadara negrozāms.



Kas būtu jādara? Pavisam vienkārši. Vērtības, kas katram (vai vairākumam) ir svētas, jāsargā pašiem ikdienā un sadzīvē, nevis par katru cenu jāiespiež uz papīra, lai būtu ko turēt azotē un kaut kad aizbāzt muti oponentiem. Un, ja pienāks laiks, kad sabiedrības vairākums tām nepiekritīs - varbūt pārdomāt, ko nozīmē demokrātija un vai šajā gadījumā nebūs pienākusi tā reize, kad \"mirušie valda pār dzīvajiem\", lai kā KTK savā atzinumā par valsts pamatiem neizrādītu nepatiku pret šādu frāzi.
Kodolu dalīšanās
25. Septembris 2013 / 10:26
0
ATBILDĒT
Jurčikam ir taisnība par dažu komentētāju stilu. Tā nav argumentācija, tā ir histērija... Tie, kuri nepiekrīt izdomātai \"kodola koncepcijai\" - tie visi ir pret valsti, Latviju, Ameriku, Eiropu un sazin vēl pret ko... Jūtīgi tie komentētāji...



Viens komentārs (pieļauju, ka arī izvirzīts kā arguments) ir ļoti īpatnējs:

\"Ja vajag,tad ir jāuzraksta melns uz balta - rokas nost no Latvijas!\"



Protams, ka uzrakstīt var. Papīrs panes visu. Kas mainīsies? Latvijas nacionālā drošība no tā iegūs? Uzskatu, ka nacionālā drošība ar vārdiem vien neiegūs. Vajadzētu arī pastrādāt pie tā...



Vēl jau var preambulā visādas lietas sarakstīt. Sākt ar \"Kauju pie Knipskas\", bet no tā valstij labāk nekļūs.



Arī kristietības nozīmes ietveršana ir absolūti nevietā. Valsts ir šķirta no baznīcas - tas jau Satversmē ir pateikts.





Veiksmīgu dienu visiem!
A.Sn
25. Septembris 2013 / 10:23
0
ATBILDĒT
Vismaz divi punkti jāizņem ārā, jo tie nav preambulas līmenī



- (nekopēšu, bet punkts par rūpēšanos par tuviniekiem utt ir pilnīgi no citas operas, to nosaka Civillikums un Kriminālkodekss un galu galā - morāle)



- (pēdejais zīmējums par starptautiskām attiecībām un dalību arī ir tikai pakārtots un noteiks ar daudziem iekšējiem un starpautiskiem līgumiem, un preambulā nav rakstāms. Nav preambūlas līmenis rakstīt, kā kārtojamas attiecības ar tuviniekiem vai kā jāveido starptautiskas attiecības.)
Jurčiks
25. Septembris 2013 / 10:08
0
ATBILDĒT
OK, patin atpakaļ komentārus un paskaties. Mans pirmais komentārs ir 11:37 - par tēmu, bez personiskiem uzbraukumiem. Nākamais - 13:34, arī par tēmu - atbilde uz jautājumu. Nākamais - 17:27 citāts no Ziedoņa epifānijām. Tad 17:36 es saņemu pretargumentu no \"nopūtas\" - ka es esot mucā audzis, pa spundi barots, beigās piebilstot, ka es, iespējams, esot neapdāvināts. Jā, pēc tam 17:39 es atbildēju \"noūtai\" apmēram tādā pašā tonī, tikai īsāk. Tad 20:57 \"krista\" kommentē, ka es izliekoties par pamuļķi un irgojoties par Latvijai svētām lietām. Uz ko es atbildēju ar pieklājīgu komentāru 9:10. Ja saskaita kopā, iegūstam šādu bilanci: uz maniem 4 pieklājīgiem komentāriem pretī ir 2 nepieklājīgi, uz kuriem es pretī liku vienu tādā pašā stilā. Un, ja ievērojāt, tas nebiju es, kurš ķērās pie ad hominem metodes.



Tādi, draugi mīļie, ir FAKTI. Pirms izsakāt viedokli, iepazīstieties, lūdzu, ar faktiem, citādi kāds var pārmest, ka jums ir baļķi ABĀS acīs. Un profesionāliem juristiem nevajadzētu balstīt savu uzvedību uz emocijām, bet gan uz faktiem ;-)
skabarga otra acī
25. Septembris 2013 / 09:41
0
ATBILDĒT
Lai nu kurš būtu aizrādījis par diskusijas kultūru. Pats ko dari? Kur tavi konstruktīvie argumenti? Kā sauc,tā atskan.
Jurčiks
25. Septembris 2013 / 09:10
0
ATBILDĒT
Nu nevar nekā noturētis pie viedokļa un neklupt virsū viedokļa paudējam. Nekādīgi nevar. Līdz tam latvieši nav izauguši. Laikam tomēr būs jāieraksta Satversmes preambulā kaut kas par diskusiju kultūru ;-)
drakons
24. Septembris 2013 / 22:44
0
ATBILDĒT
Žēl, ka nav pants par to, ka Latvija nav kolonizējama, ka verdzība Latvijā ir aizliegta un ka Latvijas galvaspilsēta ir Rīga.
krista
24. Septembris 2013 / 20:57
0
ATBILDĒT
Jāpiekrīt gan Jums, gan Levitam.

Redzams, ka par pamuļķiem izliekas jurčiki un melksniņi. Vieni bļauj par valsts apvērsuma gatavošanu, citi irgojas par Latvijai svētām lietām.

Paldies Levitam par pētījumu!
nopūta
24. Septembris 2013 / 19:12
0
ATBILDĒT
Lūdzu konkrētāk - kas šajā gadījumā ir \"rīcība\".



Tas pats Barakam Osamam - dodiet konkrētās situācijas \"efektīva risinājuma\" definīciju.
Baraks Osama
24. Septembris 2013 / 18:15
0
ATBILDĒT
Šoreiz jāpiekrīt Jurčikam - šādus jautājumus risināt ar contra legem izpīpētām preambulām un kodoliem ir tikpat efektīvi kā plūdu laikā uzkārt plakātu: ūdenim ienākt aizliegts...
Jurčiks
24. Septembris 2013 / 17:39
0
ATBILDĒT
Kam nav skadrs, kas ir Latvija? Īpaši neapdāvinātajiem? Varbūt arī tev?



Preambula nepalīdzēs. Rīcība palīdzēs.
nopūta
24. Septembris 2013 / 17:36
0
ATBILDĒT
Jāpajautā,vai Jurčiks mucā audzis un pa spundi barots? Acu nav,ausu nav.Kas notiek apkārt,ne redz,ne dzird,tik maļ savu maļamo par paļaušanos pats īsti nezina uz ko.

Ja reiz Latvija atrodas tādā situācijā, ka daļai ļautiņu tepat un kaimiņos šķiet,ka tā ir vien traucēklis impērijas miroņa reanimēšanas ceļā,tad juristiem nav nekāda pamata pašapmierināti urķēt degunus un klaigāt par otro pantu,no kura tak viss esot redzams.

Ja vajag,tad ir jāuzraksta melns uz balta - rokas nost no Latvijas!Pie viena jāpaskaidro - kas ir Latvija.Īpaši neapdāvinātajiem. Varbūt arī Jurčikam.
Jurčiks
24. Septembris 2013 / 17:27
0
ATBILDĒT
Ja jau daudzām valstīm ir šāda preambula, kurā parādīta attiecīgās valsts dibināšanas jēga,vēstures mezglu punkti, nācijas un valodas aizsardzība, tad kāpēc latviešiem tādu nevajadzētu?

=======



Lēksim bedrē, lēksim bedrē, redzēs kas mūs ārā vilks...



(c) Imants Ziedonis par pūļa psihozi
arī jurists
24. Septembris 2013 / 16:42
0
ATBILDĒT
Vislabākais te ir Levita pieminētais Ģērmaņa teiktas, ka \"nekur taču nav rakstīts, ka latvietim ir jābūt VIENTIESIM\".

Izskatās, ka komentāru rakstītāji patiešām ir vientieši vai par tādiem izliekās.

Ja jau daudzām valstīm ir šāda preambula, kurā parādīta attiecīgās valsts dibināšanas jēga,vēstures mezglu punkti, nācijas un valodas aizsardzība, tad kāpēc latviešiem tādu nevajadzētu?
Paldies
24. Septembris 2013 / 16:33
0
ATBILDĒT
Paldies E.Levitam par skarbo un skaidro kometāru!
Baraks Osama
24. Septembris 2013 / 13:53
0
ATBILDĒT
Es pret preambulas ideju varbūt nebūtu tik skeptisks, ja spētu rast atbildi uz centrālo jautājumu: kāpēc? Kāpēc preambulu ar tik izsmeļošu saturu, ko par vajadzīgu neuzskatīja ne Satversmes sapulce, ne valstiskās neatkarības atjaunotāji, pēkšņi ievajadzējies 21.gadsimta otrās desmitgades ievadā? Kāpēc tajā iekļautās vērtības, no kurām lielu daļu var izteikt kā vienkāršus vēsturiskus faktus, vajag pievienot konstitūcijai, nevis, teiksim, integrēt izglītības sistēmā un standartā? Ar kādu mērķi tas tiek darīts, kāda ietekme šai preambulai varētu būt uz tiesību normu piemērošanu, interpretāciju, kas netiek sasniegta bez šādas preambulas? Mana pašreizējā interpretācija par visām preambulām, Satversmes kodoliem un citām līdzīgām jauno laiku teorijām ir pagalam vienkārša: krievu valodas un nepilsoņu referendumu iniciatori Levitam un viņa domubiedriem ir aizdevuši kārtīgas dusmas, kuru dotā enerģija izpaužas meklējot vai pašiem radot juridiskus mehānismus, kas pasludinātu šos jautājumus par tabu. Neraugoties uz to, ka tauta (jāsaka, arī gandrīz visi politiķi) viennozīmīgi pauda savu attieksmi pret piedāvātajām idejām un sen jau aizmirsusi šīs akcijas, šie aktīvisti joprojām jūtas nedroši, netic savai tautai. Tāpēc arī nonākuši līdz idejai, ka tautas vērtībām jābūt melnām uz balta uzrakstītām priekšā, un lai kāds pat nemēģina tās aiztikt. Pilnīgi normāla prakse juridiskā normatīvisma un tiesību aktu plūdu apstākļos, vai ne?
Jurčiks
24. Septembris 2013 / 13:34
0
ATBILDĒT
Un kāpēc 2.pants ir kodols, bet nekas cits nav?

===============



Ja ir spēja atšķirt cēloņus no sekām, mērķus no līdzekļiem, tad šādi jautājumi nerodas. Primārais ir TAUTA un tās GRIBA. Pārējais ir sekundārs
nu ziniet
24. Septembris 2013 / 12:43
0
ATBILDĒT
Ja jau skatāmies kā Kodolu dalīšanās un Jurčiks, tad visa Satversme ir \"iztēles auglis\".Un kāpēc 2.pants ir kodols, bet nekas cits nav? 2.pants nolaidās no debesīm,rakstīts ar zili-baltām liesmām?

Par šo tēmu JV jau bija raksti un diskusijas pirms kāda laika. Kāds varētu saiti ielikt,lai nav pa kalendāru jārakājas.

Starp citu,ir ļoti nepatīkami, ka vaimanātāji,pseidoantiamerikānisti un pseidoantieiropeisti,tāpat kā pseidoantilatvisti no Delfiem,Apollo un TVNETa pārcēlušies arī uz JV.Tam nav nekāda sakara ar \"kritisko domāšanu\" un \"politkorektumu\".
Jurčiks
24. Septembris 2013 / 11:37
0
ATBILDĒT
Nekādi kodoli nekur nav nostiprinājušies. Tā ir tikai dažu juristu izveidota koncepcija.



Vienīgais Satversmes kodols ir 2.pants. Viss pārējais izriet no tā. Punkts!
RĀDĪT VĒL KOMENTĀRUS / 3
visi numura raksti
Egils Levits
Tiesību politika
Izvērstas Satversmes preambulas iespējamā teksta piedāvājums un komentārs
Izvērstas Satversmes preambulas piedāvājums ir juridisks teksts. Lai to labāk varētu izprast, pievienoju tam sekojošu īsu komentāru. Komentārā precīzāk iezīmēta piedāvātā teksta formulējumos ietvertā jēga. Jāuzsver, ka ...
28 komentāri
Inga Vilcāne
Skaidrojumi. Viedokļi
Likumam pretēji darījumi un to tiesiskās sekas
Likumdevēji izstrādā un likumos iekļauj normas, lai noteiktu, kādi darījumi tiesiskā sabiedrībā nav pieļaujami. Studējot Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē un sākot pētīt šo tēmu, sākotnēji pārsteidza salīdzinoši ...
1 komentāri
Aptauja
Uzraksti savu Satversmes preambulu!
59 komentāri
Juridiskā literatūra
Līgumu un deliktu tiesību jautājumi monogrāfijā
Iznākusi prof., Dr.habil.iur., LZA akadēmiķa Kalvja Torgāna monogrāfija “Līgumu un deliktu tiesību problēmas” (izdevējs – Tiesu namu aģentūra), kurā viņš analizē un sniedz detalizētu apskatu par vairākām aktuālām ...
Tiesību politika
Valsts prezidents izstrādā likuma ierosinājumu pārvaldības pilnveidei
Pirms pāris nedēļām, 2013. gada 13. septembrī, tika publiskots Latvijas Valsts prezidenta Andra Bērziņa izveidotās Ekspertu grupas pārvaldības pilnveidei otrais ziņojums. Ekspertu grupa, kuras sastāvā darbojas Dr.sc.pol. Daina Bāra, ...
AUTORU KATALOGS