Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

2. Oktobris 2012 /Nr.40 (739)

Maksātnespējas procesa pazīmes "parādsaistības pārsniedz aktīvus" saturs un nozīme
1 komentāri
Ilze Veģe
Mg.iur. (Latvijas Universitāte), LL.M. (Ludviga Maksimiliana universitāte Minhenē), sertificēta maksātnespējas procesu administratore

2010. gada 1. novembrī stājās spēkā Maksātnespējas likums,1 kas būtiski mainīja līdz 2010. gada 31. oktobrim spēkā esošo maksātnespējas procesa tiesisko regulējumu, tai skaitā maksātnespējas procesa pasludināšanas kārtību. Lai vienkāršotu un paātrinātu maksātnespējas procesu uzsākšanu, likumdevējs atteicās no maksātnespējas procesa pazīmes "parādsaistības pārsniedz aktīvus", jo uzskatīja to par galveno bremzējošo faktoru savlaicīgai maksātnespējas procesa uzsākšanai.2

No publiskajā telpā pieejamās informācijas secināms, ka šīs pazīmes nozīme maksātnespējas tiesību sistēmā netiek viennozīmīgi vērtēta. Tāpēc raksta mērķis ir izvērtēt maksātnespējas procesa pazīmes "parādsaistības pārsniedz aktīvus" saturu un nozīmi maksātnespējas tiesībās un rosināt diskusiju par šīs pazīmes atjaunošanu Maksātnespējas likumā, lai tādējādi uzlabotu komercdarbības vidi un nodrošinātu Latvijas maksātnespējas tiesību efektivitāti.

Autore aplūkos starptautisko pieredzi un sniegs ieskatu par šīs pazīmes izpratni un piemērošanu Vācijas maksātnespējas tiesībās. Vācija ir viena no tām valstīm, kurā maksātnespējas tiesību politikas veidotāji jau vairāk nekā gadsimtu šo pazīmi saglabājuši kā patstāvīgu maksātnespējas procesa pasludināšanas pazīmi un pielāgojuši tās saturu ārējiem ekonomiskajiem apstākļiem, arī ekonomisko krīžu radītajiem apstākļiem.3

šis raksts ir maksas saturs
ATVĒRT AR KODU
0
0
VĒL PAR ŠO TĒMU
komentāri (1)
1 KOMENTĀRS
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Magone
3. Oktobris 2012 / 22:20
0
ATBILDĒT
Paldies, labs raksts!
visi numura raksti
Dina Gailīte, Egils Levits, Gatis Litvins
Intervija
Konstitucionālā identitāte atšķir valsti no valsts
Pirms divām nedēļām, 17. septembrī, Valsts prezidenta Konstitucionālo tiesību komisija (KTK) nāca klajā ar Viedokļa par Latvijas valsts konstitucionālajiem pamatiem un neaizskaramo Satversmes kodolu gala secinājumiem. Savukārt atzinuma ...
37 komentāri
Īsziņas
CVK turpina meklēt atbildi par likumprojekta pilnīgu izstrādātību
2012. gada 4. septembrī Centrālajā vēlēšanu komisijā (CVK) tika iesniegts vēlētāju parakstīts likumprojekts "Grozījumi Pilsonības likumā", ar kuru paredzēts noteikt, ka, sākot ar 2014. gada 1. janvāri, nepilsoņi, kuri līdz ...
4 komentāri
Tiesību politika
Par sadarbību Satversmes 78.panta piemērošanā
Tieslietu ministrija
Tiesību politika
Tieslietu ministrijas vēstule Nr. 02-01.7/126 Centrālajai vēlēšanu komisijai
Saeimas Juridiskais birojs
Tiesību politika
Saeimas Juridiskā biroja vēstule Centrālajai vēlēšanu komisijai
AUTORU KATALOGS