ŽURNĀLS Informācija

Šī gada 1.jūnijā Robēra Šūmaņa institūts rīkoja konferenci “Politiskās un ekonomiskās ētikas nepieciešamība Latvijā”. Tas noteikti ir pasākums, kuram pievēršama īpaša uzmanība, jo tajā tika izteiktas daudzas būtiskas atziņas. Konferencē sprieda par ētiku sabiedrībā, politikā, pārvaldē, ekonomikā. Par ētiku saistībā ar demokrātijas attīstību runāja Latvijas Kultūras akadēmijas rektors Pēteris Laķis, par politisko ētiku — Saeimas deputāte Vaira Paegle, par ētiku ekonomikā — Ekonomikas institūta direktore Raita Karnīte, bet par sabiedrisko organizāciju lomu ētisko standartu iedzīvināšanā — sabiedriskās organizācijas “Delna” priekšsēdētāja Inese Voika u.c. Tikām informēti arī par Zviedrijas pieredzi šai ziņā. Mans ziņojums bija veltīts ētikai publiskajā pārvaldē.

Kas mūsu ikdienas darbības izpratnē ir ētika? Vai konjunktūra, “modes vārds”? Vai kopīgu sabiedrībā atzītu vērtību meklējumi? Kāpēc mēs tik daudz, it īpaši pēdējos gados, runājam par ētiku publiskajā pārvaldē, politikā, tiesu sistēmā, ekonomikā, sabiedrībā kopumā? Vai tas liecina par neapmierinātību ar esošo situāciju sabiedrībā un centieniem to mainīt? Jebšu diskusijas ir līdzeklis, ar kuru tiek cerēts sasniegt pavisam citus mērķus? Kā atšķirt patiesu vēlmi uzlabot ētisko klimatu no mēģinājumiem ar biežu “runāšanos” diskreditēt ētikas nostādnes un virzību uz ētiskāku publisko pārvaldi un sabiedrību?

Ētikas jēdzienu galvenokārt lieto, lai apzīmētu filozofisku mācību par morāli un tikumību. Reizēm ētiku sauc arī par dzīves mācību, jo tā sniedz vērtību orientāciju. Tomēr šoreiz — ne tik daudz par vispārējiem teorijas jautājumiem, vairāk pievērsīšos diskusijām par ētikas normu ietekmi uz dažādām publiskās pārvaldes profesionālās darbības jomām.

Viens no mūsdienu ētikas uzdevumiem ir profesionālās ētikas normu izstrādāšana. Profesionālā ētika nepieciešama dažādās sabiedriskās darbības jomās. Latvijā ir pieņemti daudzi profesionālās ētikas kodeksi: “Zinātnieka ētikas kodekss”, “Psihologu ētikas kodekss”, “Latvijas zvērinātu advokātu ētikas kodekss”, prokuroru, ārstu, žurnālistu u.