ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

29. Janvāris 2013 /Nr.4 (755)

Līgumsoda institūta pašreizējais regulējums un piemērošana
19 komentāri
Jānis Lapsa
ZAB "Kalniņa, Lapsa un partneri" zvērināts advokāts, LU Juridiskās fakultātes Civiltiesisko zinātņu katedras pasniedzējs 

Pēdējos gados ļoti aktuāls ir kļuvis jautājums par līgumsoda piemērošanu, gan slēdzot līgumus, gan tiesvedībā, un, tā kā nepastāv arī vienveidīga tiesu prakse, rodas dažādas idejas par šī civiltiesiskā institūta regulējuma iespējamu maiņu.

Jāatzīst, ka patiesi ir risināms jautājums par strīdīgo normu modernizēšanu un piedāvājumi grozīt atsevišķas Civillikuma1 normas, kas attiecināmas uz līgumsodu, ir padziļinātas izpētes objekts. Savukārt šajā rakstā galvenokārt tiks apskatīts pašreizējais regulējums Civillikumā, analizētas dažādas problēmas un modelētas iespējamās situācijas, vienlaikus izsakot priekšlikumus par iespējamu rīcību šā brīža normatīvā regulējuma ietvaros un akcentējot nepieciešamību uz lietu izskatīšanu raudzīties radoši.

Jāpiebilst, ka vairāk vai mazāk apzināti autors rakstā nemēģinās iztirzāt konkrētus tiesas spriedumus un polemizēt ar citu autoru izteiktām atziņām.2 Ņemot vērā kopsavilkumā izteiktos secinājumus, paredzams, ka tie izsauks neviennozīmīgas diskusijas. Tas pat būtu apsveicami, jo raksta mērķis ir likt domāt par šo "sasāpējušo" līgumsoda jautājumu un taisnīgu atbilžu meklēšanu un atrašanu.

Katrai monētai ir divas puses – averss un reverss. Katrā darījumā, kur ir runa par līgumsodu, arī ir divas puses – kreditors un parādnieks. Likums aizsargā abas puses, un tiesai ar savu spriedumu ir jāpanāk taisnīgs risinājums. Vienmēr būs negodprātīgi kreditori, kas mēģinās netaisni iedzīvoties uz parādnieka rēķina, un vienmēr būs negodprātīgi parādnieki, kas uzņemsies saistības, tās nemaz nedomājot pildīt. Praksē tiek runāts par potenciāli "vājākiem" darījumu subjektiem, piemēram, patērētājiem, dzīvojamo telpu īrniekiem, darbiniekiem u.c., attiecīgi – par viņu tiesību pastiprinātu aizsardzību. Tas ir pareizi, tomēr jāskatās, vai šie "vājākie" tiešām neapzinās darījumu būtību vai arī ļaunprātīgi izmanto savu "statusu", negodprātīgi izlietojot savas tiesības un nepildot nolīgto.

 

1. Normatīvais regulējums Civillikumā

Lai labāk izprastu šī civiltiesību institūta būtību, atļaušos rakstā nocitēt attiecīgās normas:

"1716. Līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību tajā gadījumā, ja viņa šo saistību neizpildītu vai neizpildītu pienācīgi.

1717. Līgumsodu var pievienot katram līgumam, un to var noteikt ne vien naudā, bet arī citās vērtībās.

Līgumsoda apmēru noteic līdzēji, un tas nav aprobežots ar zaudējumu lielumu, kādi paredzami no līguma neizpildīšanas.

1718. Ja kādam jācieš līgumsods, tad kreditors var prasīt vai nu tā samaksu, vai līguma izpildīšanu; bet, izvēlējies samaksu, viņš vairs nevar pēc tam prasīt līguma izpildīšanu, un otrādi.

Ja līguma priekšmets bijis kaut ko nedarīt, tad var prasīt vienīgi līgumsodu.

1719. Līgumsoda cietējs nevar izvēlēties starp līguma izpildīšanu un līgumsoda samaksu.

1720. Kreditors var prasīt kā līgumsodu, tā arī līguma izpildīšanu:

1) ja tieši tā bijis norunāts;

2) ja līgumsods bijis norunāts ne tik daudz par neizpildīšanu vispār, kā par neizpildīšanu īstā laikā.

1721. Ja kāds izpilda tikai daļu no savas saistības, tad tomēr viņam jāsamaksā viss līgumsods, bet ne tikai samērīgā daļa.

1722. Līgumsoda samaksa neatsvabina šā soda cietēju ne no procentiem vai augļiem, kas no viņa pienākas, ne no zaudējumu atlīdzības, ciktāl tie pārsniedz līgumsoda apmēru, ja vien nav tieši norunāts pretējais.

1723. Tiesība prasīt līgumsodu, kā arī atbildība par tā samaksu pāriet uz attiecīgas personas mantiniekiem; bet, ja mantinieku ir vairāki, tie tomēr neatbild solidāri.

1724. Izbeidzoties galvenai saistībai, izbeidzas arī pats no sevis tai norunātais līgumsods.

1724.1 Līgumsoda cietējs var lūgt samazināt pieprasīto līgumsodu līdz saprātīgam apmēram, ja tas ir pārmērīgs, salīdzinot ar neizpildīšanas vai nepienācīgas izpildīšanas radīto zaudējumu vai ņemot vērā citus apstākļus. Ja līdzēji vienojušies, ka līgumsoda samaksa atsvabina šā soda cietēju no procentiem un augļiem, kas no viņa pienākas, kā arī zaudējumu atlīdzības, tad samazinātā līgumsoda apmērs nedrīkst būt mazāks par otram līdzējam nodarītajiem zaudējumiem.

VĒL PAR ŠO TĒMU
komentāri (19)
19 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
SD
1. Marts 2013 / 11:30
2
ATBILDĒT
Tikai pats autors savās interesēs mēdz darboties ar neētiskām metodēm.
Magone
4. Februāris 2013 / 22:39
0
ATBILDĒT
Bet vispār raksts man ļoti patika. Jo īpaši autora 2 minētie piemēri un secinājumi kā tiesai tie būtu jāvērtē. Patika ideja.
Domīgais
1. Februāris 2013 / 13:02
0
ATBILDĒT
Piekrītu Jūsu pēdējam komentāram. Tas jau arī bija iemesls manam sākotnējam neklātienes jautājumam raksta autoram, jo viņa apgalvojums, ka līguma izbeigšana neizbeidz saistību, šo apgalvojumu neniansējot, nelikās korekts.



Pie tam par līgumsodu arī te, liekas, būtu jāniansē un diezvai līgumsods par otras puses saistību nepildīšanu vienmēr paliks spēkā pēc galvenās saistības izbeigšanās. Piemēram, viena puse atkāpjas (šādas tiesības ir pielīgtas), bet līgumsods ir par otras puses saistības izpildes kavējumu, piemēram, preču piegādes kavējumu. Sakiet, vai pēc kreditora atkāpšanās no līguma parādniekam saglabājas pienākums preci vēl joprojām piegādāt? Domājams, nē. Tad, vai mēs par kopš atkāpšanās brīža spēkā neesošas saistības (pienākuma piegādāt) neizpildīšanu piemērosim līgumsodu? Diezvai, jo taču nevarētu būt sankcija par spēkā neesoša pienākuma nepildīšanu. Prasīt līgumsodu līdz atkāpšanās brīdim lūdzu, bet ne pēc tā, ja ir šāds līgumsods, kā te rakstīju.



Ar vienu vārdu sakot, te ir nianses.
Vetinari
31. Janvāris 2013 / 14:42
0
ATBILDĒT
Es piekristu Proficius Aliri it sevišķi tajā, ka līgums nav viengabalaina saistība, bet saistību kopums. Jānošķir saistība, kura jāpilda, no tā teikt blakus saistībām. Jāatzīst, ka CL nelieto šādu terminoloģiju \"blakus saistība\" un \"galvenā saistība\", bet pēc būtības nošķiršana ir pareiza. Saistot to visu ar citātu no Torgāna grāmatas, ka akcesorā saistība ne vienmēr izbeidzas vienlaikus ar galveno saistību, jo tai var būt cits pamats, sanāk, ka jāvērtē, uz ko tieši līgumsods attiecas.
morgans
31. Janvāris 2013 / 13:36
0
ATBILDĒT
Interesanti, vai K.Torgāns bija šajā lietā sastāvā? Es šaubos. Un interesanti, kāpēc AT mājaslapā nav publicēts šāds spriedums?
susuriņš
31. Janvāris 2013 / 10:11
0
ATBILDĒT
AT Senāta 26.10.12. spriedumā SKC–1584/2012 strīdam ir jau dota atbilde: pēc līguma izbeigšanās tiesības saņemt līgumsodu un arī līgumiskos procentus nebeidzas, jādomā būtu, ka beidzas ar saistību izbeigšanos, to izpildot.
Proficius Aliri
30. Janvāris 2013 / 23:06
0
ATBILDĒT
Jautājums par līguma un saistības izbeigšanos kopsakarībā ar pienākumu maksāt līgumsodu nav teorētisks vienkāršs. Arī rakstā izvērstu un argumentētu pamatojumu neatrast.

Piemēram, jautājumā par terminēta īres līguma izbeigšanos, ja nav izpildīts kāds pienākums, K.Torgāns, komentējot CL 1724.p. raksta: „Ja līgumā ir noteikts tā spēkā esamības termiņš, bet iepriekš ir noticis saistības pārkāpums un jau radusies tiesība prasīt līgumsodu, tad saistība neizbeidzas norādītajā termiņā.”(Latvijas Republikas Civillikuma komentāri. Saistību tiesības. R., 1998., 230.lpp.). Šo uzskatu akceptē AT Senāts spriedums lietā Nr.SKC – 432/2007. Tātad vienošanās par līgumsodu iegūst relatīvu patstāvību, ja tā piemērošanas pamats radies pirms galvenās saistības izpildīšanas. Akcesorā saistība ne vienmēr izbeidzas vienlaikus ar galveno saistību, jo tai var būt cits pamats (Torgāns K. Saistību tiesības. I daļa. R., 2006, 118.lpp.).

Līgums un ar to saistītās tiesiskās attiecības nav viena vienīga saistība (attiecība), bet parasti to kopums. Dažādu saistību izbeigšanās laiki var būt atšķirīgi. Ja kāds līguma dalībnieks nepilda līguma (vai likuma) noteikumus, rodas jauna saistība – iestājas civiltiesiskā atbildība, kas var izpausties arī pienākumā maksāt līgumsodu. Šīs līgumsoda maksāšanas saistības izbeigšanās pamati ir tādi paši kā citām saistībām, bet tā ir patstāvīga saistība.
Protams
30. Janvāris 2013 / 10:48
0
ATBILDĒT
Protams, līguma izbeigšana nav saistības izbeigšana !

Bet Autors maldās. Pastāv līgumiskās attiecības un likumiskās. Izbeidzot līgumu paliek saistība uz kuru turpmāk piemērojas likumu normas.

Līgums var izbeigties vai nu ar 1.puses atkāpšanos vai ar termiņa notecējumu. Ja izpildījuma termiņš ir notecējs, tad var prasīt pielīgto līgumsodu, jo līgums paliek spēkā.

Tā arī ir ar nomas līgumu.
Magone
29. Janvāris 2013 / 23:39
0
ATBILDĒT
Ja kredīta līgumā būtu noteikts, ka kreditors izmaksā parādniekam noteiktu summu ik pa noteiktam laikam, ne visu uzreiz, pēc kāda laika kreditors līgumu izbeidz, jo parādnieks nav veicis maksājumus, vai tad skaitītos, ka līgums ir izbeigts, bet saistība ir palikusi, attiecīgi palikusi arī kreditora saistība izmaksāt atlikušās summas parādniekam? Jo pie Civillikumā minētajiem saistību izbeigšanās veidiem nav norādīts šāds saistību izbeigšanas veids? Kaut kāds ķīselis iznāk. Manā izpratnē Civillikums neaizliedz līdzējiem vienoties par citiem saistību izbeigšanās veidiem, t.sk. par vienpusēju atkāpšanos no līguma, atrunājot saistības izbeigšanos līgumā. Jā, saistības paliek, bet ne galvenā saistība. Paliek tikai līguma izbeigšanas saistība, kas nav galvenā saistība. Bet līgumsods ir piesaistīts galvenajai saistībai, nevis kādai citai saistībai.

Man droši vien iebildīs, ka galvenā saistība ir saistība, no kuras izriet pamatparāda summa, līgumsods attiecīgi ir blakus prasījums. Arī pareizi. Viss atkarīgs, no kura skatpunkta skatāmies.

Tādēļ visprātīgāk, protams, būtu Civillikumā konkrēti noteikt, līdz kuram laikam aprēķināms līgumsods -līdz paziņojuma nosūtīšanas dienai (nevis brīdim, kurš gan fiksē tos brīžus, līgumsodus rēķina dienās, nevis stundās, vai sekundēs), vai līdz tiesas spriedumam.
Sensejs
29. Janvāris 2013 / 22:06
0
ATBILDĒT
Es gan šoreiz vairāk piekrītu autoram, ka līgumu izbeidzot pai saistība neizbeidzas. Tāpēc jau ir Civillikumā norādītie saistību izbeigšanās veidi.

Un līgumsods arī izbeidzas, kā norādīja Magone, tad, kad izbeidzas galvenā saistība. Un aizdevumā tas būtu parādnieka izpildījums, veicot pilnu samaksu. Bet protams, ka var diskutēt un strīdēties. Šķiet, ka autors varēja izvērst vairāk šo līguma vs saistības izbeigšanās jautājumu (man pašama arī nav līdz galam skaidrs). Prieks, ka tomēr bez K.T. arī kāds cits sniedz viedokli par svarīgiem jautājumiem.
Magone
29. Janvāris 2013 / 18:42
0
ATBILDĒT
turpinot...

Atbilstoši Civillikuma 1724. panta noteikumiem līgumsods izbeidzas, kad izbeidzas galvenā saistība. Kas tad būtu galvenā saistība? Vai līguma izpildes saistība (saistība, kādēļ līgums ir slēgts), vai līguma izbeigšanas saistība? Sliecos domāt, ka tomēr pirmā saistība būs galvenā. Tādēļ man autora kritizētais tiesu viedoklis, ka līgumsods ir aprēķināms no saistību kavējuma brīža tikai līdz paziņojuma nosūtīšanas brīdim, liekas pareizs.
Magone
29. Janvāris 2013 / 18:14
0
ATBILDĒT
Manuprāt, jums abiem ir taisnība. Būtu nošķiramas līguma izpildes saistības (saistības, kādēļ līgums ir slēgts) un līguma izbeigšanas saistības. Izbeidzot līgumu, pirmās saistības izbeidzas, savukārt otrās -turpina pastāvēt līdz to pilnīgai izpildei. Līguma izbeigšanas saistības var izrietēt gan no paša līguma, gan likuma, gan no abiem kopā, ciktāl līgumiskās saistības nav pretrunā likumam. Līguma izbeigšana neatbrīvo no visām saistībām.
Vetinari
29. Janvāris 2013 / 17:38
0
ATBILDĒT
Tad varētu slēgt līgumu tikai par tiem apstākļiem, kuri likumā nav atrunāti. Ah, jā, tikai, iztrūkstot līguma būtiskam sastāvdaļām, paliks viens pliks likums bez nomas līguma. Pat ja tā tas būtu, kā Jūs raksturotu pienākumu atdod lietu pēc nomas līguma izbeigšanas? Kā vienkārši pienākumu vai saistību saskaņā ar CL 1402.pantu?

Bēdīgi ir tas, ka mūsdienu cilvēki ir tik gudri, ka nemaz nelasa grāmatas, kuras ir pieejamas: \\\"Tā kā īpašuma prasību var izlietot arī pret lietas turētāju (sk. CL 1045.p.), tā konkurē ar prasījumiem par lietas

atdošanu, kas izriet no īpašnieka un lietas turētāja savstarpējām līgumiskajām

attiecībām (piem., lietojuma tiesības, rokas ķīlas, patapinājuma,glabājuma, nomas, īres līguma attiecībām). Izbeidzoties minētajām attiecībām, lietas turētājam ir pienākums atdot viņa turējumā nodoto lietu

(sk. attiecīgi CL 1219., 1350., I960., 1975., 2152.p.). Ja lietas turētājs nepilda šo pienākumu, turpinot prettiesīgi aizturēt lietas valdījumu, īpašnieks var atprasīt savu lietu ar īpašuma prasību (CL 1044.p.) vai arī ar prasījumu (par lietas atdošanu), kas izriet no konkrētajām līgumiskajāmattiecībām (sal. Rozenfelds,139.lpp.).\\\" (Lietu tiesību komentārs. Grūtups. Kalniņš, 219.lpp.)

Nomas līgums ir tikai piemērs tam, ka līguma izbeigšana neatbrīvo no visām saistībām, bet dažas saistības neatkarīgi no pamata pastāv pēc tā izbeigšanās. Vēl būtu jāskatās, vai saistība nav akcesoriska. Ja tas tā ir, piemēram, līgumsoda gadījumā, tad, izbeidzoties galvenai saistībai, izbeidzas arī pats no sevis līgumsods (CL 1724.pants).
Domīgais
29. Janvāris 2013 / 16:22
0
ATBILDĒT
Nomas izbeigšanās gadījumā atdošanas pamats ir likums, piemēram CL 2152.p. Tas neliedz līgumā iekļaut speciālus noteikumus līguma izbeigšanas gadījumā, bet tās jau būs no līguma izbeigšanas rodošās saistības, bet ne līguma izpildes saistības, proti, ne tās saistības, kādēļ līgums tika slēgts. Vai šīs abas saistības nebūtu nošķiramas?



Vai konkurences vienošanās nebija atsevišķa vienošanās pēc darba tiesisko attiecību izbeigšanās, proti, vai šeit nav divas atsevišķas vienošanās?



P.S. Par to, ka līguma izbeigšana, piemēram, atkāpjoties, neizbeidz saistības būtu patīkami dzirdēt autora repliku, jo šāda konstrukcija liekas pārsteidzoša. Kā autors redz saistītās puse saistības, ja otra puse ir atkāpusies no līguma, bet saistītās puses saistības ir komplicētākas kā līgumsods, bet ir, piemēram, darbi, piegādes u.tml - vai patiešām, autoraprāt, šīs saistības otrai pusei jāturpina pildīt, vai tomēr rakstā būs ieviesusies neprecizitāte?
Domīgais
29. Janvāris 2013 / 16:20
0
ATBILDĒT
Nomas izbeigšanās gadījumā atdošanas pamats ir likums, piemēram CL 2152.p. Tas neliedz līgumā iekļaut speciālus noteikumus līguma izbeigšanas gadījumā, bet tās jau būs no līguma izbeigšanas rodošās saistības, bet ne līguma izpildes saistības, proti, ne tās saistības, kādēļ līgums tika slēgts. Vai šīs abas saistības nebūtu nošķiramas?



Vai konkurences vienošanās nebija atsevišķa vienošanās pēc darba tiesisko attiecību izbeigšanās, proti, vai šeit nav divas atsevišķas vienošanās?



P.S. Par to, ka līguma izbeigšana, piemēram, atkāpjoties, neizbeidz saistības būtu patīkami dzirdēt autora repliku, jo šāda konstrukcija liekas pārsteidzoša. Kā autors redz saistītās puse saistības, ja otra puse ir atkāpusies no līguma, bet saistītās puses saistības ir komplicētākas kā līgumsods, bet ir, piemēram, darbi, piegādes u.tml - vai patiešām, autoraprāt, šīs saistības otrai pusei jāturpina pildīt, vai tomēr rakstā būs ieviesusies neprecizitāte?
Vetinari
29. Janvāris 2013 / 15:34
0
ATBILDĒT
Tā ir galējība, ko Jūs rakstāt. Pēc Jūsu argumentācijas sanāk, ka, izbeidzot, piemēram, nomas līgumu, izbeidzas arī saistība atdot lietu. Bez tam pastāv arī saistības, kuras neizbeidzas pēc līguma izbeigšanas, piemēram, konkurences ierobežojums. Runa ir par t.s. pēclīgumiskajām saistībām.
Domīgais
29. Janvāris 2013 / 14:06
0
ATBILDĒT
nē, nesvītrojam gan; atvainojos par ātruma ekspromta sekām!
Domīgais
29. Janvāris 2013 / 14:02
0
ATBILDĒT
otrā rindkopā \'\'izmantošanu\'\' svītrojam :)
Domīgais
29. Janvāris 2013 / 14:00
0
ATBILDĒT
Nepārliecina autora viedoklis, ka \'\'Līguma izbeigšana pati par sevi neatbrīvo puses no uzņemtām saistībā (..)\'\'.



Vai pielīgtas tiesības vienpusēji atkāpties no līguma izmantošana patiešām neizbeidz saistību?



Piemēram, līgums ar ilgstošu izpildījumu - uzņēmuma līgums par būvniecību. Vai patiešām, kad pasūtītājs atkāptos no šā līguma, otrai pusei būtu tiesības vai pat pienākums turpināt pildīt savu saistību un turpināt būvēt? Šāds secinājums padarītu atkāpšanās no līguma institūtu bezjēdzīgu.



Ja līguma pušu saistības ir komplicētākas, būtu grūti iedomājams, ka vienas puses atkāpšanās gadījumā, mums būtu pienākums sākt šķetināt otras puses līguma saistības, lai noteiktu to, cik tālu un kādas no tām un kādās to daļās ir vēl spēkā un pildāmas, bet kuras nav.



Ja kāds atkāpjas no līguma, kurā ir pielīgts līgumsods par līguma pārkāpumiem, bet nevis prasa līguma izpildi un/vai šā līgumsoda piedziņu, vai viņam no izbeigtā līguma attiecībā uz šo līgumsodu nebūtu tiesības tikai uz iegūtām tiesībām uz atkāpšanās brīdi, proti, uz līgumsodu līdz atkāpšanās brīdim?
visi numura raksti
Kalvis Torgāns
Skaidrojumi. Viedokļi
Līgumsods nosakāms konkrētā summā
Pirmās atsauksmes par ierosinājumu grozīt Civillikuma (turpmāk – CL) normas attiecībā uz līgumsodu, ja neskaita vienprātību "līgumsodi bieži ir pārmērīgi", liecina vai nu par ierosināto grozījumu būtības neizpratni, vai ...
34 komentāri
Jevgēnija Ziņģe
Skaidrojumi. Viedokļi
"Aiz vēja ģeneratora" jeb drošības aizsargjoslu platuma noteikšana ap vēja elektrostacijām
Attīstoties vēja elektrostaciju būvniecībai, pieaug strīdi starp vietējiem iedzīvotājiem un valsts un pašvaldības iestādēm par vēja elektrostaciju būvniecības tiesiskumu. Ir gadījumi, kad šādos strīdos tiek norādīts uz ...
3 komentāri
Tiesību politika
Saeima pirmajā lasījumā noraida Būvniecības likuma grozījumus
Iepriekšējā JV numurā informējām, ka notiek diskusija par ievērojamām izmaiņām Būvniecības likumā. 1 Saeimas 17. janvāra sēdē likumprojekts par Būvniecības likuma grozījumiem netika atbalstīts pirmajā lasījumā, un tā ...
3 komentāri
Tiesību prakse
Īres maksas paaugstināšanas finansiālais pamatojums un tajā iekļaujamie apsaimniekošanas izdevumi
Tāds īres maksas paaugstināšanas finansiālais pamatojums, kurā ir iekļauti plānoti, taču vēl neveikti apsaimniekošanas izdevumi, nav uzskatāms par finansiālo pamatojumu likuma "Par dzīvojamo telpu īri" 11.  panta izpratnē, uz ...
Tiesību prakse
Kriminālprocesa izbeigšana tiesas sēdē
Tiesa var izbeigt kriminālprocesu, atbrīvojot personu no kriminālatbildības, ja izdarīts noziedzīgs nodarījums, kuram ir noziedzīga nodarījuma pazīmes, bet ar kuru nav radīts tāds kaitējums, lai piemērotu kriminālsodu.
5 komentāri
AUTORU KATALOGS