ŽURNĀLS Tiesību politika

Jums laikus jāsāk diskutēt portālos, kur ziņo par krimālnoziegumiem, nevis par tiesībām.

Iesaku uzmanīties, vari kļūdas pēc pieņmet pie sevis darbā kādu kanibālu vai mazo cilvēku ar lielo šaujamo!

Nabadzību tāpat kā prostitūciju, narkomāniju vai korupciju ar likumu palīdzību likvidēt nevar. Valsts var tikai radīt mehānismus, kā palīdzēt nabagiem. Visu cieņu Tiesībsargam par to, ka viņam nav bailes norādīt uz to, ka Latvijas Republika ir pievienojusies un apsolījusīs pildīt virkni starptautisku līgumu, kurus tā nepilda un pildīt nav spējīga. Tiesiskai valstij savi solījumi ir vai nu jāpilda, vai savi utopiskie starptautiski solījumi ir jādenonsē.

Principā jau VIDam ir kaut kāda metodika, kā šādus \"uzņēmuma līgumus\" pielīdzināt darba līgumiem (vai \"uzņēmējs\" izmanto darba devēja telpas, instrumentus utt.)

Mani gan neizbrīna, ka JV lasa šādi juristi kā Taisnīgais. Pēc saviem novērojumiem un pieredzes varu teikt, ka Latvijā šādu juristu un advokātu ir vismaz 50%. Un šādu padomu došana vēl ir maza bērna šļupsti, salīdzinot ar citām lietām, uz ko tādi cilvēki ir spējīgi.

Neparasti, ka Jūs, kas sniedzat šādus - ar taisnīguma principu grūti apvienojamus - padomus, esat Jurista Vārda lasītājs.

šādu ākstu dēļ arī LV ir bedrē, kur valda Taisnīgais un vēl citiem dod prettiesiskus ieteikumus.



Gan jau VID lasa komentārus un agri vai vēlu tiks arī pie Taisnīgā.

Daudz izdevīgāk par darba līgumu slēgšanu ir pašnodarbināto personu nodarbināšana, ko praktizēju savā uzņēmumā. Nomaksāju personai minimālos 200 latu, nodokļus lai pati rēķina. Arī ar viesstrādniekiem nav izdevīgi slēgt darba līgumus, jo tad jāmaksā astronomiskas summas. Prātīgāk ir noslēgt pakalpojumu sniegšanas, uzņēmumu un citus līgumus.

Pačukstēšu noslēpumu - ja darba līgums ir maskēts zem nosaukuma Uzņēmuma līgums un draņķa darbinieks vēršas tiesā ar prasību par darba samaksas piedziņu, tad tiesas aprēķina valsts nodevu pēc pilnas programmas kā uzņēmuma līgumam, pēc būtības nevērtējot prasības pieteikuma stadijā, vai līgums ir darba līgums.Tāpēc visiem līgumiem liekams nosaukums Uzņēmuma līgums, lai darbinieks netiesātos par valsts līdzekļiem, bet saviem, kuru viņam nav:)

Un neaizmirsīsim izcilā ekonomista Ādama Smita atziņas - apstāklis, ka darbinieks veic algotu darbu citai personai, nedod tiesības prasīt darba samaksu un neatbrīvo no atbildības pašam pelnīt iztiku. Vēl viena atziņa - tikai nesamaksājot darba algu darbiniekam, uzņēmējs var pelnīt un būt konkurētspējīgs.

Spēkā tāds darba līgums nebūs, bet tāda ir realitāte. Palielinās krasi minimālo algu, pieaugs nepilnu darba laika strādājošo skaits. Gan jau ir vēl kaudzēm citu apiešanas instrumentu. Nebūs tiesiski, nebūs spēkā, bet, ja gribēs saglabāt darba vietu, tad tāpat strādās

Tā nav izmanība, tas ir juridisks marasms, kurš ir iespējams tikai valsts juridiskās impoteces dēļ. Šādi līguma noteikumi nav spēkā un to vietā piemērojami Darba likuma noteikumi par darba laiku un MK 2010 noteikumi Nr.1096 par minimālo darba samaksu. Kamēr šādi \"gudrinieki\" netiks sistemātiski un nopietni sodīti, tikmēr visādus brīnumus redzēsim.

Lielākā nelaime, ka mūsu tiesībsargam nav ne zināšanu, ne autoritātes sabiedrībā. Viņa darbinieki var sarakstīt diezinkādas atskaites un pētījumus, bet kā viņš ver vaļā muti....tad viss velti.

kāda vispār jēga JV pārpublicēt to, kas brīvi pieejams Tiesībsarga mājas lapā?

Tad, kad visi gudrie diskusijās runā par to, ka cilvēkiem ir jāapaugstina sava konkurētspēja darba tirgū un tad viņi varēs pretendēt uz labākiem un vairāk apmaksātiem darbiem, man rodas viens jautājums: un vai esošā vakance arī nonāks labāk apmaksātajā darbā?

Kādam taču ir jādara arī šie nekvalificētie darbi..tāpēc vienmēr būs cilvēki, uz kuriem attieksies jautājums par minimālo atalgojuma līmeni. Tādējādi šo problēmu nevar atrisināt ar kvalifikācijas paaugstināšanu.

Bet mums jau uzņēmēji ir ļoti izmanīga tauta!Tad parādīsies darba līgumi: pieņem darbā uz pārbaudes laiku nosakot 0,5 slodzes ar darba laiku no 8:00 līdz 17:00. Praktiski tas arī tā izpaudās, ka cilvēkam bija jāstrādā 9 stundas, tātad slodze bija 18 stundas dienā? Darba pietika, dīkstāvju nebija. Nekad neticētu, ja man teiktu, bet pati redzēju līgumu.

Par nodokļiem piekrītu par visiem 100%, tikai daļu tautas, kas trešajā paaudzē dzīvo no sociāliem pabalstiem, neviens nekad vairs nepiespiedīs strādāt.

Par šo tēmu domāju jau daudzus gadus. Proti, kā tas nākas, ka minimālā alga neto nesasniedz iztikas minimumu. Tas liekas neloģiski un absurdi. Paldies, tiesībsargam, kurš beidzot par to runā.

Pretējā fronte apgalvo, ka minimālās algas paaugstināšana būs papildus slogs uzņēmējiem, ekonomikas attīstībai, samazināsies nodarbinātība utt. Negribētu piekrist. Darba devējiem būtu mazākas iespējas iedzīvoties uz darbinieku rēķina. Ja darbs nav tik intensīvs, tad risinājums ir pieņemšana darbā uz pusslodzi vai pēc nostrādātajām stundām, gabaldarbu. Manuprāt, lielisks risinājums, kas ārzemēs ir populārs nodarbinātības veids, bet Latvijā tiek izmantots reti. Bet, galvenais -jāsamazina nodokļi, kas saistīti ar darba samaksu -IIN, VSAOI. Tādā veidā Latvija būtu konkurētspējīgāka arī ar Lietuvu un Igauniju, kur darbinieki neto saņem daudz vairāk, lielā mērā pateicoties tieši mazākiem darba samaksas nodokļiem. Jā, samazinot iedzīvot.ienākuma nodokli, pašvaldības saņems mazākus ienākumus, bet, no otras puses, arī mazāk pabalsti būs jāizmaksā, jo cilvēki paši varēs sevi uzturēt.

Pieļauju, ka nav pamata politizēt minimālās algas institūtu un pievilkt klāt cilvēktiesības. Minimālā alga ir tieši saistīta ar Valsts ekonomiskajām interesēm, kas ietver pamatā privātuzņēmēju intereses. Katrs, kurš studējis ekonomiku, atceras tirgus ekonomikas pamatprincipu - atalgojumam ir jābūt zemākam par izdzīvošanas minimumam nepieciešamo summu. Tas ir saistīts ar savlaicīgu strādājošo paaudzes nomaiņu. Nevienam nav noslēpums, ka pēc 35 gadu vecuma sasniegšanas darinieks sāk novecot un, attiecīgi, strādāt ne tik produktīvi. Tātad atalgojumam, medicīnas pieejamības pakāpei un sadzīves apstākļiem jābūt tādiem, lai \"mazā cilvēka\" dzīves vidējais ilgums nepārsniegtu 35 gadu vecumu. Nav noslēpums, ka šāds stāvoklis atvieglotu arī Valsts sociālo budžetu - kā teikt, \"mazais cilvēks\" ar saviem kauliem bruģē ceļu nākamajām paaudzēm uz labklājību. Tad viņa vietā stājas bērni vai viesstrādnieki - nav būtiskas atšķirības, jo ir notikusi paaudžu nomaiņa, un uzņēmējam ir svarīgi, lai uzņēmumā strādātu gados jauni cilvēki, kas varētu izturēt nenormētu darba laiku, traumas, nepietiekamu uzturu.

Turklāt cilvēki ļoti bieži nelietderīgi izmanto tos pašus resursus, ko var iegūt par minimālo algu. Kad strādāju mežā par koku cirtēju, tad, atzarojot baļķus, bija nopietni jāpadomā, vai dienā pieejamais kaloriju apjoms ļauj pārkāpt baļķim pāri vai tomēr apejot baļķi no otras puses, kalorijas tiks patērētas mazāk. Tagad daudzi to neņem vērā un mēneša beigās ņem ātros kredītus pārtikas iegādei, tādējādi, pazudinot sevi un savas ģimenes augļotāju valgos. Tātad \"mazā cilvēka\" dzīves apstākļus varētu atvieglot, nevis paaugstinot algas apmēru un stimulējot inflāciju, bet gan apmācot pareizi izmantot jau esošos resursus un precīzi aprēķināt savas izdzīvošanas iespējas, racionalizējot darba procesu.