ŽURNĀLS Tiesību politika

5. Februāris 2013 /Nr.5 (756)

Par tiesībām uz taisnīgu darba samaksu
17 komentāri

Pagājušajā nedēļā viens no publiskās telpas aktuālajiem diskusiju jautājumiem bija saistīts ar valstī noteiktās minimālās darba algas paaugstināšanas nepieciešamību. Piemēram, finanšu ministrs paudis, ka to varētu paaugstināt par 30–40 latiem, arī citi izpildvaras pārstāvji uz šo lietu raugās piesardzīgi. Savukārt citāds viedoklis pausts tiesībsarga Jura Jansona 2013. gada 30. janvārī publicētajā ziņojumā Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim, aicinot nodrošināt Latvijas iedzīvotāju tiesības uz taisnīgu darba samaksu.

Patiesībā šī diskusija vien atklāj atšķirīgus skatījumus: vieni minimālās algas paaugstināšanas iespēju vērtē tikai ekonomikas kontekstā, savukārt citi uz to raugās caur cilvēktiesību prizmu.

Latvijas Republikas ministru prezidentam Valdim Dombrovskim

Vērtējot Tiesībsarga birojā saņemto iesniegumu saturu sociālo un ekonomisko tiesību jomā, konstatēju, ka aizvien biežāk iesniegumi tiek saņemti nevis no īpaši aizsargājamām iedzīvotāju grupām, piemēram, pensionāriem, personām ar invaliditāti vai ilgstoši bez darba palikušajiem, bet arī no strādājošiem. Pamatā iedzīvotāji man uzdod vienu jautājumu - kā Latvijā izdzīvot ar ienākumu no valdības noteiktās minimālās darba algas? Bieži vien šo iedzīvotāju ienākums ir par pāris latiem lielāks, lai tie atbilstu trūcīgas vai maznodrošinātas personas statusam, līdz ar to arī sociālā palīdzība no pašvaldības tiem tiek liegta. Turklāt iedzīvotāji norāda, ka situācija, kurā strādājošam, darbspējīgam iedzīvotājam jālūdz palīdzība minimālo ikdienas vajadzību nodrošināšanai ir bezcerīga, pazemojoša un cilvēka cieņu aizskaroša.

2012. gada nogalē Tiesībsarga birojs nāca klajā ar Ziņojumu par nabadzības risku Latvijā,1 kurā vērsu uzmanību, ka, neskatoties uz ekonomikas atveseļošanos, ekonomisko spriedzi joprojām izjūt vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju, Vidzemes un Latgales reģionā pat līdz 77,7% mājsaimniecību.

komentāri (17)
17 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
mazgudrais
11. Februāris 2013 / 08:38
0
ATBILDĒT
eh, tauta, tauta, ar humoru jums galīgi čābiski
dr.iur.
8. Februāris 2013 / 15:10
0
ATBILDĒT
Jums laikus jāsāk diskutēt portālos, kur ziņo par krimālnoziegumiem, nevis par tiesībām.
Pats - taisnīgais
8. Februāris 2013 / 14:50
0
ATBILDĒT
Iesaku uzmanīties, vari kļūdas pēc pieņmet pie sevis darbā kādu kanibālu vai mazo cilvēku ar lielo šaujamo!
dr.iur.
8. Februāris 2013 / 14:21
0
ATBILDĒT
Nabadzību tāpat kā prostitūciju, narkomāniju vai korupciju ar likumu palīdzību likvidēt nevar. Valsts var tikai radīt mehānismus, kā palīdzēt nabagiem. Visu cieņu Tiesībsargam par to, ka viņam nav bailes norādīt uz to, ka Latvijas Republika ir pievienojusies un apsolījusīs pildīt virkni starptautisku līgumu, kurus tā nepilda un pildīt nav spējīga. Tiesiskai valstij savi solījumi ir vai nu jāpilda, vai savi utopiskie starptautiski solījumi ir jādenonsē.
A.Strupišs
7. Februāris 2013 / 13:08
0
ATBILDĒT
Principā jau VIDam ir kaut kāda metodika, kā šādus \"uzņēmuma līgumus\" pielīdzināt darba līgumiem (vai \"uzņēmējs\" izmanto darba devēja telpas, instrumentus utt.)
Magone
7. Februāris 2013 / 11:10
0
ATBILDĒT
Mani gan neizbrīna, ka JV lasa šādi juristi kā Taisnīgais. Pēc saviem novērojumiem un pieredzes varu teikt, ka Latvijā šādu juristu un advokātu ir vismaz 50%. Un šādu padomu došana vēl ir maza bērna šļupsti, salīdzinot ar citām lietām, uz ko tādi cilvēki ir spējīgi.
Sajūsma
6. Februāris 2013 / 18:01
0
ATBILDĒT
Neparasti, ka Jūs, kas sniedzat šādus - ar taisnīguma principu grūti apvienojamus - padomus, esat Jurista Vārda lasītājs.
depo
6. Februāris 2013 / 16:37
0
ATBILDĒT
šādu ākstu dēļ arī LV ir bedrē, kur valda Taisnīgais un vēl citiem dod prettiesiskus ieteikumus.



Gan jau VID lasa komentārus un agri vai vēlu tiks arī pie Taisnīgā.
Taisnīgais
6. Februāris 2013 / 14:01
0
ATBILDĒT
Daudz izdevīgāk par darba līgumu slēgšanu ir pašnodarbināto personu nodarbināšana, ko praktizēju savā uzņēmumā. Nomaksāju personai minimālos 200 latu, nodokļus lai pati rēķina. Arī ar viesstrādniekiem nav izdevīgi slēgt darba līgumus, jo tad jāmaksā astronomiskas summas. Prātīgāk ir noslēgt pakalpojumu sniegšanas, uzņēmumu un citus līgumus.

Pačukstēšu noslēpumu - ja darba līgums ir maskēts zem nosaukuma Uzņēmuma līgums un draņķa darbinieks vēršas tiesā ar prasību par darba samaksas piedziņu, tad tiesas aprēķina valsts nodevu pēc pilnas programmas kā uzņēmuma līgumam, pēc būtības nevērtējot prasības pieteikuma stadijā, vai līgums ir darba līgums.Tāpēc visiem līgumiem liekams nosaukums Uzņēmuma līgums, lai darbinieks netiesātos par valsts līdzekļiem, bet saviem, kuru viņam nav:)

Un neaizmirsīsim izcilā ekonomista Ādama Smita atziņas - apstāklis, ka darbinieks veic algotu darbu citai personai, nedod tiesības prasīt darba samaksu un neatbrīvo no atbildības pašam pelnīt iztiku. Vēl viena atziņa - tikai nesamaksājot darba algu darbiniekam, uzņēmējs var pelnīt un būt konkurētspējīgs.
mja
6. Februāris 2013 / 12:48
0
ATBILDĒT
Spēkā tāds darba līgums nebūs, bet tāda ir realitāte. Palielinās krasi minimālo algu, pieaugs nepilnu darba laika strādājošo skaits. Gan jau ir vēl kaudzēm citu apiešanas instrumentu. Nebūs tiesiski, nebūs spēkā, bet, ja gribēs saglabāt darba vietu, tad tāpat strādās
A.Strupišs
6. Februāris 2013 / 12:24
0
ATBILDĒT
Tā nav izmanība, tas ir juridisks marasms, kurš ir iespējams tikai valsts juridiskās impoteces dēļ. Šādi līguma noteikumi nav spēkā un to vietā piemērojami Darba likuma noteikumi par darba laiku un MK 2010 noteikumi Nr.1096 par minimālo darba samaksu. Kamēr šādi \"gudrinieki\" netiks sistemātiski un nopietni sodīti, tikmēr visādus brīnumus redzēsim.
students
5. Februāris 2013 / 20:49
0
ATBILDĒT
Lielākā nelaime, ka mūsu tiesībsargam nav ne zināšanu, ne autoritātes sabiedrībā. Viņa darbinieki var sarakstīt diezinkādas atskaites un pētījumus, bet kā viņš ver vaļā muti....tad viss velti.
.
5. Februāris 2013 / 18:04
0
ATBILDĒT
kāda vispār jēga JV pārpublicēt to, kas brīvi pieejams Tiesībsarga mājas lapā?
Es
5. Februāris 2013 / 12:49
0
ATBILDĒT
Tad, kad visi gudrie diskusijās runā par to, ka cilvēkiem ir jāapaugstina sava konkurētspēja darba tirgū un tad viņi varēs pretendēt uz labākiem un vairāk apmaksātiem darbiem, man rodas viens jautājums: un vai esošā vakance arī nonāks labāk apmaksātajā darbā?

Kādam taču ir jādara arī šie nekvalificētie darbi..tāpēc vienmēr būs cilvēki, uz kuriem attieksies jautājums par minimālo atalgojuma līmeni. Tādējādi šo problēmu nevar atrisināt ar kvalifikācijas paaugstināšanu.
sponger
5. Februāris 2013 / 12:27
0
ATBILDĒT
Bet mums jau uzņēmēji ir ļoti izmanīga tauta!Tad parādīsies darba līgumi: pieņem darbā uz pārbaudes laiku nosakot 0,5 slodzes ar darba laiku no 8:00 līdz 17:00. Praktiski tas arī tā izpaudās, ka cilvēkam bija jāstrādā 9 stundas, tātad slodze bija 18 stundas dienā? Darba pietika, dīkstāvju nebija. Nekad neticētu, ja man teiktu, bet pati redzēju līgumu.

Par nodokļiem piekrītu par visiem 100%, tikai daļu tautas, kas trešajā paaudzē dzīvo no sociāliem pabalstiem, neviens nekad vairs nepiespiedīs strādāt.
Magone
5. Februāris 2013 / 10:29
0
ATBILDĒT
Par šo tēmu domāju jau daudzus gadus. Proti, kā tas nākas, ka minimālā alga neto nesasniedz iztikas minimumu. Tas liekas neloģiski un absurdi. Paldies, tiesībsargam, kurš beidzot par to runā.

Pretējā fronte apgalvo, ka minimālās algas paaugstināšana būs papildus slogs uzņēmējiem, ekonomikas attīstībai, samazināsies nodarbinātība utt. Negribētu piekrist. Darba devējiem būtu mazākas iespējas iedzīvoties uz darbinieku rēķina. Ja darbs nav tik intensīvs, tad risinājums ir pieņemšana darbā uz pusslodzi vai pēc nostrādātajām stundām, gabaldarbu. Manuprāt, lielisks risinājums, kas ārzemēs ir populārs nodarbinātības veids, bet Latvijā tiek izmantots reti. Bet, galvenais -jāsamazina nodokļi, kas saistīti ar darba samaksu -IIN, VSAOI. Tādā veidā Latvija būtu konkurētspējīgāka arī ar Lietuvu un Igauniju, kur darbinieki neto saņem daudz vairāk, lielā mērā pateicoties tieši mazākiem darba samaksas nodokļiem. Jā, samazinot iedzīvot.ienākuma nodokli, pašvaldības saņems mazākus ienākumus, bet, no otras puses, arī mazāk pabalsti būs jāizmaksā, jo cilvēki paši varēs sevi uzturēt.
Seskis
4. Februāris 2013 / 11:33
0
ATBILDĒT
Pieļauju, ka nav pamata politizēt minimālās algas institūtu un pievilkt klāt cilvēktiesības. Minimālā alga ir tieši saistīta ar Valsts ekonomiskajām interesēm, kas ietver pamatā privātuzņēmēju intereses. Katrs, kurš studējis ekonomiku, atceras tirgus ekonomikas pamatprincipu - atalgojumam ir jābūt zemākam par izdzīvošanas minimumam nepieciešamo summu. Tas ir saistīts ar savlaicīgu strādājošo paaudzes nomaiņu. Nevienam nav noslēpums, ka pēc 35 gadu vecuma sasniegšanas darinieks sāk novecot un, attiecīgi, strādāt ne tik produktīvi. Tātad atalgojumam, medicīnas pieejamības pakāpei un sadzīves apstākļiem jābūt tādiem, lai \"mazā cilvēka\" dzīves vidējais ilgums nepārsniegtu 35 gadu vecumu. Nav noslēpums, ka šāds stāvoklis atvieglotu arī Valsts sociālo budžetu - kā teikt, \"mazais cilvēks\" ar saviem kauliem bruģē ceļu nākamajām paaudzēm uz labklājību. Tad viņa vietā stājas bērni vai viesstrādnieki - nav būtiskas atšķirības, jo ir notikusi paaudžu nomaiņa, un uzņēmējam ir svarīgi, lai uzņēmumā strādātu gados jauni cilvēki, kas varētu izturēt nenormētu darba laiku, traumas, nepietiekamu uzturu.

Turklāt cilvēki ļoti bieži nelietderīgi izmanto tos pašus resursus, ko var iegūt par minimālo algu. Kad strādāju mežā par koku cirtēju, tad, atzarojot baļķus, bija nopietni jāpadomā, vai dienā pieejamais kaloriju apjoms ļauj pārkāpt baļķim pāri vai tomēr apejot baļķi no otras puses, kalorijas tiks patērētas mazāk. Tagad daudzi to neņem vērā un mēneša beigās ņem ātros kredītus pārtikas iegādei, tādējādi, pazudinot sevi un savas ģimenes augļotāju valgos. Tātad \"mazā cilvēka\" dzīves apstākļus varētu atvieglot, nevis paaugstinot algas apmēru un stimulējot inflāciju, bet gan apmācot pareizi izmantot jau esošos resursus un precīzi aprēķināt savas izdzīvošanas iespējas, racionalizējot darba procesu.
visi numura raksti
Ilze Dubava, Nils Muižnieks
Intervija
Es labprāt redzētu tādu Latviju, kurā cilvēki grib iebraukt, nevis izbraukt
Drīz apritēs gads, kopš augsto Eiropas Padomes cilvēktiesību komisāra amatu ieņem latvietis Nils Muižnieks. Tomēr joprojām pat daudziem cilvēktiesību lietpratējiem un vēl jo vairāk citiem Latvijas iedzīvotājiem nav daudz ...
5 komentāri
Artūrs Spīgulis, Tatjana Čaika
Skaidrojumi. Viedokļi
Kopīgi īstenotas iepirkuma procedūras un piegādātāju piedāvājumi
Publisko iepirkumu likuma (turpmāk – PIL) viens no mērķiem ir nodrošināt piegādātāju brīvu konkurenci, kā arī vienlīdzīgu un taisnīgu attieksmi pret tiem.1 Tāpat arī Konkurences likuma (turpmāk – KL) mērķis ir aizsargāt, ...
6 komentāri
Rūta Kesnere, Romāns Vīķis, Aleksejs Ketovs
Skaidrojumi. Viedokļi
Puses pārstāvja noraidījums starptautiskajās komerciālās šķīrējtiesas tiesībās
Autoru galvenais mērķis šī raksta ietvaros ir noteikt, kādos gadījumos starptautiskajā komerciālās šķīrējtiesas procesā varētu pieteikt noraidījumu puses pārstāvim, analizēt šāda noraidījuma tiesisko pamatu un tribunāla ...
1 komentāri
Gunārs Kusiņš, Jānis Bordāns, Tieslietu ministrija, Saeimas Juridiskais birojs
Tiesību politika
Divi atzinumi par valsts kontroliera amata kandidāti
Šī gada 17. janvārī Saeima valsts kontroliera amatā uz četriem gadiem ievēlēja līdzšinējo Valsts kontroles padomes locekli Elitu Krūmiņu. 24. janvārī viņa Saeimas sēdē deva zvērestu un sāka pildīt amata pienākumus. Pirms ...
Jurista Vārds
Akadēmiskā dzīve
Pieci jauni tiesību zinātņu doktori
Gada sākums Latvijas Universitātē sācies raženi. Promocijas darbu tiesību doktora zinātniskā grāda iegūšanai aizstāvēja pieci Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes doktoranti – Kitija Bite, Baiba Rudevska, Edvīns Danovskis, ...
AUTORU KATALOGS