ŽURNĀLS Tiesību prakse

Manuprāt, neviens cits KPL statuss neder, izņemot kriminālprocesā aizskartā mantas īpašnieka statusu SIA \"A.\". piedziņas rezultātā samazināsies SIA aktīvi, respektīvi, samazināsies SIA manta, jo tiks izbeigtas īpašuma tiesības uz attiecīgo aktīvu daļu.

Konkrētā gadījumā SIA, no kura piedzīta zaudējumu atlīdzība, nebija uzskatāma par kriminālprocesā aizskartā mantas īpašnieku KPL 111.1.panta izpratnē.

Par kriminālprocesā aizskartā mantas īpašnieku uzskatāma persona tad, ja procesuālo darbību rezultātā ir ierobežotas vai atņemtas īpašnieka vai likumīgā valdītāja tiesības rīkoties ar mantu un ja šai personai nav šajā likumā noteikto tiesību uz aizstāvību /sk. 111.1.pants/. Primāri tie ir gadījumi, kad uzlikts arests vai kā citādi ierobežotas personas tiesības rīkoties ar kādu noteiktu mantu.

Taču šis statuss acīmredzami nav piemērojams tiem gadījumiem, kad no personas (kā konkrētā gadījumā SIA) ir piedzīta noziedzīga nodarījuma rezultātā nodarīto zaudējumu atlīdzība.

Konkrētā gadījumā negāja strīds par to, vai likumīgi ierobežotas SIA tiesības rīkoties ar kādu noteiktu mantu, bet gan par to, vai no SIA ir likumīgi piedzīta noteikta naudas summa, kas nav viens un tas pats.

Apgalvojot, ka personai nav tiesību pārsūdzēt tiesas nolēmumu, ar kuru no viņas piedzīta noteikta naudas summa, nozīmē liegt tai tiesības uz tiesas pieejamību un tiesībām tikt uzklausītam tiesā. Ja arī tiesību normas tiešā tekstā konkrētā gadījumā nebūtu paredzētas tiesības iesniegt apelācijas vai kasācijas sūdzību, jāvadās no kriminālprocesa pamatprincipiem. Tāpēc tēze, ka pārsūdzības tiesības likumā noregulētas izsmeļoši, nav īsti pareiza.

Manuprāt, SIA tiesības nebūtu aizskartas un viss precīzi atbilstu KPL, ja būtu bijis uzsākts process pret juridisku personu. Ja process pret juridisko personu būtu uzsākts, juridiskai personai būtu visas apsūdzētā tiesības /KPL 94.p.1.d./, tai skaitā iesniegt kasācijas sūdzību. Arī nebūtu problēmu piedzīt zaudējumu atlīdzību, pamatojoties uz KPL 353.panta pirmās daļas 3.punktu.

Konkrētā situācija acīmredzot atšķīrās ar to, ka šāds process nebija uzsākts, bet neraugoties uz to, zaudējumu atlīdzība piedzīta. Ja atzīts par pieļaujamu KPL 353.panta pirmās daļas 3.punkta nosacījumu interpretēt paplašināti, piemērojot to situācijā, kad nav konstatēts viens no punktā paredzētiem nosacījumiem - nav procesa pret juridiko personu, vienīgais iespējamais risinājums, lai novērstu juridiskās personas tiesību nepamatotu ierobežošanu, būtu bijis atzīt, ka tai pēc analoģijas būtu piemērojamas KPL 94.panta 1.daļā paredzētās tiesības – pārsūdzēt nolēmumu apelācijas un kasācijas kārtībā.

1. KPL ir atrodams tikai jēdziens \"kriminālprocesā AIZSKARTAIS mantas ĪPAŠNIEKS\", nevis jēdziens \"kriminālprocesā AIZSKARTĀS MANTAS īpašnieks\"

Ir taču atšķirība starp aizskarto mantu un aizskarto īpašnieku, vai ne?



2. Ieteiktu senātam izlasīt kaut vai tikai šīs 2 lejā redzamās tiesību normas, lai saprastu, ka juridiskajai personai [A] šajā lietā bija tiesības uz aizstāvību



3. Bez tam konkrētajā gadījumā, kā redzams, juridiskajai personai bija jāpiemēro Krimināllikumā noteiktie piespiedu ietekmēšanas līdzekļi, nevis jāmurgo kaut kādi nieki par Kriminālprocesā aizskarto mantas īpašnieku



4. KRIMINĀLPROCESĀ AIZSKARTAIS MANTAS ĪPAŠNIEKS N A V juridiskā persona, kuras interesēs noziedzīgu nodarījumu ir izdarījusi fiziskā persona, bet I R persona (arī fiziska starp citu), kurai procesuālo darbību rezultātā ir ierobežotas vai atņemtas īpašnieka vai likumīgā valdītāja tiesības rīkoties ar mantu un ja šai personai nav šajā likumā noteikto tiesību uz aizstāvību (piemēram, kriminālprocesā arestēta transportlīdzekļa, ar kuru pārvadāta kontrabanda, kurš izmantots uzbrukumā, vai ar kuru vesta zagtā manta, īpašnieks)



Persona, kuras interesēs izdarīts nodarījums nav gluži tas pats, kas persona, kurai procesuālo darbību rezultātā ir ierobežotas vai atņemtas īpašnieka vai likumīgā valdītāja tiesības, vai ne?



KPL 548.pants. Tiesas nolēmums



(1) Atzinusi, ka fiziskās personas noziedzīgs nodarījums ir izdarīts juridiskās personas interesēs, turklāt juridiskā persona par to zināja un neko nedarīja noziedzīga nodarījuma vai tā seku novēršanai, tiesa spriedumā lemj arī par piespiedu ietekmēšanas līdzekļu piemērošanu juridiskajai personai.



KPL 60.pants. Personas, kuras īsteno aizstāvību



3) Juridiskā persona, par kuras interesēs darbojušos fizisko personu izteikts šā likuma 59.pantā minētais pieņēmums vai apgalvojums, savas procesuālās tiesības uz aizstāvību īsteno ar pārstāvja palīdzību.

VID kā cietušais: tā ir tāda prakse, ja ir KL 218.pants, cietušais ir VID, jo izvairīšanās no nodokļu nomaksas nodara valstij zaudējumus. VID pārstāv valsti. Nezinu, cik prakse ir izplatīta, bet tā noteikti pastāv.

Kriminālprocesā pat ne visos gadījumos piešķir aizskartās mantas īpašnieka statusu, vēl jo mazāk var runāt par tiesībām, tostarp arī tiesībām iesniegt kasācijas sūdzību. Ja jau kriminālprocesā uzlika pienākumu maksāt, ar to neko nevar izdarīt. Cits jautājums, protams, ir, vai fiziskā vai juridiskā persona netiek pārvērsta par objektu, ja tai tikai liek maksāt, neiesaistot procesā un neizklausot to. Šeit var arī runāt par tiesību uz īpašumu pārkāpumu, jo konkrētajā gadījumā iztrūkst SIA (cilvēk-)tiesību uz īpašumu ierobežošanas pamats, kas ir noteikts likumā, resp., KPL.

Laikam doma ir tāda, ka noziedzīga nodarījuma rezultātā neviens likumīgi tiesības uz mantu iegūt nevar, tāpēc arī mantas īpašnieks nevar būt. Tas tomēr ir tikai minējums.

Es arī nebrīnītos, ja konkrētajā gadījumā SIA mantai iepriekš tiktu uzlikts arests kā mantai, kura ir saistīta ar fiziskās personas nodarījumiem (KPL 361.p.1.d.). Kriminālprocesā bieži arī nenošķir fizisko personu no juridiskās personas. Šādas pieejas rezultātā viss, kas pieder juridiskajai personai, pieder arī fiziskajai personai. Ja tas tā ir, kāpēc juridiskajai personai nesamaksātu kaitējumu?

Varētu būt pavisam interesants nolēmums, ja vien Senāts spētu atturēties no sev tik raksturīgās ievērības cienīgā formālisma metodes. Pat pārskatot lēmumu vien rodas vesela virkne jautājumu:

Nodarītais kaitējums atlīdzināms cietušajam. Bet kurš šajā kriminālprocesā bija atzīts par cietušo? VID tas taču nevar būt (nav ne fiziska, ne juridiska persona). Apgabaltiesa „piedzina zaudējums” valsts labā. Tad kas un uz kāda pamata pārstāvēja valsts intereses?

Vai izvairoties no nodokļu nomaksas (KL 218.p.) valstij nodara zaudējumus, bet varbūt šā NN rezultātā iegūtie līdzekļi ir noziedzīgi iegūta manta?

Vai tiešām SIA „[A]” ir kriminālprocesā aizskartās mantas īpašnieks lēmumā analizētajā aspektā? Šajā gadījumā taču procesuālo darbību rezultātā nav ierobežotas vai atņemtas tiesības ar mantu. Ja fiziska persona noziedzīgi rīkojusies juridiskās personas interesēs, tad juridiskajai personai būtu jāiegūst statuss „persona, kura īsteno aizstāvību” (KPL 59.p. 4.d., 60.p. 3.d.). Arī KPL 353.p. 1.d. 3.punktā norādīts – „ja tās lietā”. Domājams, ka šajā gadījumā būtu jābūt procesam par piespiedu līdzekļu piemērošanu juridiskajai personai, citādi KPL 353.p. nav piemērojams attiecībā pret SIA „[A]”.

KPL 571.p. burtu virknējumā tiešām nav atrodams aizskartās mantas īpašnieks. Tomēr, pat ja SIA statuss būtu pareizi noteikts, kāds pamatojums ir apsvērumam, ka KPL 571.p. ir izsmeļošs? Un kāds pamats tad bija SIA iesniegt apelācijas sūdzību (šķiet KPL tādas tiesības arī neparedz)? Bez tam, kāpēc KPL 111.1 pantu nav pieļaujams interpretēt paplašināti, ietverot tiesības iesniegt kasācijas sūdzību? Vai viss pamatojums slēpjas vārdos „amatpersonas” un „lēmums”? (Kurš bij tik neapdomīgs, ka neierakstīja „nolēmums”?!)

KPL 353.p.1.d.3.pkt. paredz, ka kaitējuma kompensācijas pienākums SIA var uzlikt procesos par piespiedu līdzekļu piemērošanu juridiskajai, ja tās lietā par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā atzīta fiziskā persona rīkojas jur.personas intereses. Šajā gadījumā notiesāja fizisko personu par fiziskās personas nodarījumiem, bet kaitējumu lika kompensēt SIA.

KPL šādu interpretāciju nepieļauj, minētās normas sastāvs tika nepamatoti paplašināts ar apstākļiem, kuri normā nemaz nav paredzēti. Šī iztulkošana bija saistīta acīmredzot ar to, ka apsūdzētajai nebija mantas, bet manta bija SIA. Ja būtu iespējams vērst piedziņu pret apsūdzētās mantu, tad viņa to kaitējumu arī kompensētu.

Cik argumentēti. Pantu citāti un vieds secinājums - \"Minētajā tiesību normā paredzētas kriminālprocesā aizskartās mantas īpašnieka tiesības iesniegt sūdzības vienīgi par amatpersonu rīcību vai lēmumiem, tādēļ uz tiesu nolēmumiem, ar kuriem lieta tiek izspriesta pēc būtības, šīs tiesības nav attiecināmas\"