ŽURNĀLS Informācija

5. Marts 2013 /Nr.9 (760)

Augstākā tiesa strādā pāri saviem spēkiem
1 komentāri

Augstākā tiesa aizvadītajā gadā strādājusi pārslodzē – gada pārskata plēnumā, kas notika 22. februārī, atzina Augstākās tiesas (turpmāk – AT) priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs un Senāta departamentu un tiesu palātu priekšsēdētāji. Arī ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers, uzrunājot tiesnešus, novērtēja, ka AT aizvadītajā gadā strādājusi maksimāli, pat pāri saviem spēkiem.

Kā izskanēja plēnumā, 2012. gadā AT saņemtas 5282 lietas, bet izskatītas 5194, taču, ņemot vērā ar katru gadu pieaugošo lietu atlikumu, iepriekšējo gadu pabeidzot, neizskatītas vēl bija 3152 lietas. Piecu gadu laikā lietu uzkrājums AT divkāršojies, lai gan, būtiski nepalielinot tiesnešu skaitu, tiek izskatīts par 24% vairāk lietu.

Lielākais lietu skaits ir civillietas – 49% no Senātā un 91% no tiesu palātās saņemtajām lietām. Krimināllietas Senātā ir 24%, administratīvās lietas – 27%. Arī lielākais neizskatīto lietu atlikums ir Senāta Civillietu departamentā un Civillietu tiesu palātā.

Vidēji viens AT tiesnesis gadā izskatījis 103 lietas, Senātā šis skaits ir vēl lielāks – vidēji 115. Kā atzina gan AT priekšsēdētājs, gan struktūrvienību vadītāji – tā ir nepieņemami liela slodze augstākās instances tiesnešiem, kuru nolēmumi veido judikatūru; strādāt vēl intensīvāk, nezaudējot darba kvalitāti, nav iespējams. Bez tiesu lietu izskatīšanas AT tiesneši pildījuši arī vairākus citus pienākumus: lasījuši lekcijas augstskolās, Tiesnešu mācību centrā, tiesnešu un citās konferencēs, strādājuši tiesnešu pašpārvaldes institūcijās, gatavojuši atsauksmes par zemāku instanču tiesnešu darbu, piedalījušies Tieslietu ministrijas darba grupās un Saeimas komisiju sēdēs normatīvo aktu izstrādes procesā, gatavojuši likumu komentārus utt.

Risinājums neizskatīto lietu atlikuma un tiesnešu darba slodzes mazināšanai, protams, būtu tiesnešu skaita palielināšana, taču, kā norādīja AT priekšsēdētājs – budžetā tam nav paredzēti līdzekļi, turklāt situācija ir neskaidra saistībā ar AT struktūras maiņu, kad, pārejot uz tā saukto tīro trīs pakāpju tiesu sistēmu, ar 2015.

komentāri (1)
1 KOMENTĀRS
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Repo
8. Marts 2013 / 12:47
0
ATBILDĒT
Kādā veidā advokātu process paātrinās tiesvedību?

Advokāts pareizi noformēs kasāciju un iesniegs, un kasācijas instance to pieņems?

Ja tiek virzīts šāds arguments - lūdzu, statistiku galdā, cik procenti advokātu kasācijas sūdzības ir pieņemtas, cik atteiktas.

Ja kasācijā nav ko rakstīt, jo ir stabila prakse, tad advokāta klātbūtne radīs jaunu tiesību problēmu?

Nekur nav konkrētas atbildes - kā tieši advokātu process paātrinās procesu!
visi numura raksti
Iveta Kažoka
Skaidrojumi. Viedokļi
Tiesību romantiķa – Ronalda Dvorkina – mantojums
2013. gadā 14. februārī pasauli pameta viens no gadsimtu mijas autoritatīvākajiem tiesību filozofiem Ronalds Dvorkins, kuram jau kopš iepriekšējā gadsimta deviņdesmitajiem gadiem, tāpat kā Jirgenam Hābermāsam, bija izveidojusies ...
1 komentāri
Notikums
"Jurista Vārda" abonenti laimē vērtīgas balvas
Desmit Satversmes jubilejas grāmatas, trīs Satversmes jaunā komentāru sējuma eksemplāri un pieci ielūgumu komplekti uz Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra koncertiem – šādas vērtīgas balvas tika izlozētas žurnāla "Jurista ...
Inese Nikuļceva
Skaidrojumi. Viedokļi
Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedums lietā "Mitkus pret Latviju"
Kā zināms, Latvija ir Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas1 dalībvalsts. Lai izprastu cilvēka pamattiesību attīstības tendences, jo īpaši svarīgi ir sekot Eiropas Cilvēktiesību tiesas (turpmāk – ECT) ...
4 komentāri
Andris Bērziņš
Tiesību politika
Grozījumi Civilprocesa likumā atkal atgriežas Saeimā
Pirms pāris nedēļām, 22. februārī, pamatojoties uz Satversmes 71. pantu, Valsts prezidents Andris Bērziņš Saeimas priekšsēdētājai Solvitai Āboltiņai nosūtīja vēstules, kurās pamato lēmumu nodot Saeimas otrreizējai ...
Andris Melkers
Skaidrojumi. Viedokļi
Pozitīvo tiesību unifikācija Ziemeļvalstīs: izcelšanās un attīstība
Neraugoties uz Dānijas, Norvēģijas, Islandes, Zviedrijas un Somijas (turpmāk – Ziemeļvalstis) ģeogrāfiski tuvo atrašanos Latvijai, kā arī ciešu vēsturisku un kultūras saikni ar mūsu valsti, Latvijas tiesību zinātnē ievērojami ...
AUTORU KATALOGS