Varētu teikt, ka šis žurnāla numurs ir viens no tiem, kurā koncentrēts visvairāk ideju par tiesu sistēmas uzlabošanu. Turklāt ne tikai tiesnešu un tiesu sistēmai piederīgo valsts amatpersonu, bet arī citu ekspertu un lasītāju viedokļi. Ja Islandē cilvēki varēja iesniegt idejas un paši izveidot sev valsts konstitūciju, tad neredzu šķēršļus, lai arī Latvijā ikviens var piedalīties procesā, kurā tiek definētas demokrātiskai un tiesiskai valstij atbilstošas tiesu sistēmas vērtības un to realizācijas metodes. Tas ir izcils veids, kā veidot uzticību tiesu varai.
"Juristā Vārdā" apkopotās idejas par tiesu sistēmas pilnveidošanu ir kā robežstabs pēdējā laika diskusijā par tiesu varu. Tagad varēs izdarīt secinājumus par idejām un virzīties uz priekšu vai arī secināt, ka daži soļi ir jāsper atpakaļ, jo pagātnē ir pieļautas kļūdas.
Tiesības garantē vienlaikus sabiedrisko kārtību un indivīda brīvību, tomēr papildus tiesībām jābūt nodrošinātām efektīvām tiesību aizsardzības un strīdu risināšanas metodēm, lai atjaunotu netaisnīgi un prettiesiski aizskartās tiesības un tiesiskās intereses un novērstu domstarpības personu starpā. No Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6. un 13. panta un Latvijas Republikas Satversmes 89. un 92. panta izriet, ka valstij jānodrošina, cik iespējams, efektīva personas pamattiesību aizsardzība. Konvencijas 6. pantā un Satversmes 92. pantā izcelta tikai viena no tiesību aizsardzības metodēm – tiesa, savukārt konvencijas 13. pants un Satversmes 89. pants valstij uzliek vispārīgu pienākumu nacionālā līmenī radīt un nodrošināt pieejamību efektīvām tiesību aizsardzības metodēm.
Papildus tiesai, kura arī ne vienmēr var tikt atzīta konkrētā gadījumā par efektīvu tiesību aizsardzības metodi, var būt arī citas metodes, piemēram, sūdzības iesniegšana kompetentās ārpustiesas institūcijās un ombudam. Lietā Leander v. Sweden Eiropas Cilvēktiesību tiesa atzina: lai gan ombuds nepieņem juridiski saistošus lēmumus, tradicionāli Zviedrijā tā lēmumi tiek respektēti un izpildīti. Turklāt ombuds var ierosināt kriminālprocesu vai disciplinārprocesu pret valsts amatpersonām par savu pienākumu nepildīšanu un pilnvaru pārsniegšanu un lūgt tiesības līdzdarboties konkrēto lietu izskatīšanā.
Svarīgi ir ne tikai nodrošināt pieejamību tiesai vai citai tiesību aizsardzības institūcijai, bet arī tajā notiekošajam procesam jābūt tādam, kas vērsts uz taisnīgu un objektīvu tiesību aizsardzību, ko var nodrošināt, ja, piemēram, pieejama ir valsts nodrošinātā juridiskā palīdzība, pieejami ir skaidri normatīvie akti, process noris atbilstoši termiņa saprātīguma principam u.tml.
Starp valsts pozitīvajiem pienākumiem tiesību aizsardzības procesuālais aspekts ieņem centrālo vietu, lai tiesībām piešķirtu maksimālu efektivitāti, kas, kā norāda amerikāņu tiesību filozofs Džons Rolzs (John Rawls), konstitucionālā demokrātijā ir ārkārtīgi svarīgi. Arī Eiropas Cilvēktiesību tiesa atzinusi, ka tiesības jānodrošina nevis teorētiski vai iluzoriski, bet praktiski un efektīvi, tādējādi tiesību aizsardzības iespējai vienmēr jābūt efektīvai kā praksē, tā teorijā.