ŽURNĀLS Vēstules

Vai Sanhosē panti (SP) ir tiesību avots? Skaidrs, ka SP nav patstāvīgie tiesību avoti, jo nesastāv no tiesību normām. Tomēr kālab tos nevarētu iekļaut tiesību palīgavotu lokā? D.Rezevska raksta, ka „materiālajā nozīmē ar tiesību avotu saprotam jebkuru un visus faktorus, kas jāņem vērā tiesību normu pielietošanā” (sk. Judikatūra kā tiesību avots: izpratne un pielietošana. AT Biļetens, nr.1, 2010, 28.lpp.). Apskatoties SP un it īpaši to piezīmes būtu grūti pamatot, kāpēc tie neietilpst palīgavotu grupā, ko mēdz apzīmēt ar jēdzienu „tiesību doktrīna” (protams, ciktāl tie attiecas uz tiesību jautājumiem, piem., 4.-8.p.). Vismaz šeit komentāros minētie argumenti nav pārliecinoši – „nesatur nekādu būtiski jaunu pozitīvu apgalvojumu, uz kuru būtu īpaši jāatsaucas” (cik vispār ir tādu LR tiesās izmantoto avotu, kas saturētu principiāli jaunus apgalvojumus; vai apkopojošs avots nav „palīgavots”), „pseidojuridiskā valodā pausta šo cilvēku kopīgā personīgā pārliecība” (jā, sava veida pasaules skatījums, bet argumentēts, gluži kā jebkura cita [tiesīb]zinātnes atziņa), „nav nekāds tiesību avots, ne arī palīgavots” un „nav TIESĪBzinātnieku viedoklis un nav arī doktrīna; [d]oktrīna ir doktrīna, nevis viedoklis” (tiesībzinātnieki SP un to komentāru autoru vidū ir; un kas gan ir doktrīna tad, ja ne „pienācīgi argumentēts” viedoklis?).

Piedodiet, bet man liekas, ka jums būtu jāapmeklē psihologs vai pat psihiatrs.

Slimīga attieksme pret dzīvību kā tādu, iespējams no pašas personīgās pieredzes uzskata, ka aborts tas ir sīkums, lai sevi tādā veidā mierinātu, tāda nervozitāte......

Paldies, ka atsvaidzinājāt manas tiesību teorijas zināšanas.

Es rakstīju par konkrēto gadījumu -par Sanhosē pantiem, kas nav TIESĪBzinātnieku viedoklis un nav arī doktrīna. Doktrīna ir doktrīna, nevis viedoklis. Eiropas tiesībās judikatūra ir tiesību palīgavots, nevis kaut kāda tiesu prakse, kas ir tikai tiesneša viedoklis. Protams, ja mēs visu saucam par viedokli, arī likumus, jo tas esot likumdevēja viedoklis, tad tiesību avots ir viedoklis. Bet tomēr katram vārdam un terminam ir sava nozīme un tvērums.

Jap. Tie, kas saka \"nav tiesību avots\", tad lai pasaka savu izpratni, kas tad ir \"tiesību palīgavots\" (protams, brutāli neaprobežojoties ar uzskaitījumu - doktrīna, judikatūra u.c.), bet vispārīgu definīciju atklājot.

Doktrīna tiesību teorijā un juridiskās metodes mācībā tiek atzīta par tiesību palīgavotu. Cik man zināms un saprotams, tad doktrīna ir atzītu tiesībzinātnieku viedoklis par konkrētu tiesību jautājumu. Tātad viedoklis ir tiesību palīgavots.

Tiesu prakse un judikatūra anglosakšu tiesībās ir tiesību avots, kontinentālās Eiropas tiesībās tā ir tiesību palīgavots. Tiesu prakse kopumā nav nekas cits kā vien tiesneša viedoklis par konkrēto tiesisko situāciju. Tātad viedoklis ir tiesību avots un/vai palīgavots.

Likums arī neapšaubāmi ir tiesību avots. Likums faktiski ir likumdevēja viedoklis par konkrētās situācijas tiesisko regulējumu.

Tātad viedoklis var būt un pat ir tiesību avots, ja šis viedoklis iegūst noteiktu formu.

Sanhosē panti nav nekāds tiesību avots, ne arī palīgavots. Nesaprotu, par ko te vispār diskutēt, neatkarīgi no tā, ko saka S.Olsena, J.Rudevskis vai kāds cits. No kura laika viedokļi ir tiesību avots.

Baraks Osama: „Kaut kā nevieš uzticību palīgavots, kurā jau pats pirmais pants rupji maldina lasītājus par to, ka dzīvības sākšanās ar ieņemšanas brīdi esot zinātniski pierādīts fakts.”

Nu, šis komentārs pat pārtrumpo visus iepriekšējos. :)

Vispār jau šis jautājums ir ne tik daudz zinātnes, cik pamatskolas – pat ne vidusskolas! –bioloģijas kursa jautājums. Padomāsim loģiski: ja ieņemšanas brīdī mātes miesās, saplūstot dzimumšūnām, rodas „kaut kas”, un šis kaut kas NAV DZĪVS, tad loģiski ir iespējamas tikai divas atbildes: vai nu tā ir mirušu šūnu kopa, vai kaut kāds neorganisks materiāls. Noliegdams zinātnisko konsensu par to, ka embrijs jau no ieņemšanas brīža ir dzīvs, Baraks Osama acīmredzot grib pateikt, ka kaut kur pastāv tādi zinātnieki, kuru skatījumā embrijs ir mirušu šūnu kopa vai neorganisks materiāls (kurš pēc tam kaut kādā brīnumainā kārtā kļūst dzīva materija)...

Baraks Osama: “Tādēļ pārmest akadēmiskuma trūkumu materiālam, kas publicēts sadaļā \"Vēstules\", kaut kā neklātos.”

Ikvienam juristam, kurš vēlas iesaistīties šādā publiski lasāmā diskusijā par profesionālām tēmām, būtu jāievēro kaut kādi minimāli godīguma un intelektuālās kvalitātes standarti.

Baraks Osama: “Panti ir tikai gala viedoklis, bet dziļāku analīzi nekur neredz.”

Tas nozīmē, ka Jūs neesat uzmanīgi izlasījis Sanhosē pantu mājas lapu. Paši panti patiešām ir izteikti ļoti lakoniski, taču katram no tiem ir izvērstas piezīmes ar atsaucēm uz medicīnas, embrioloģijas, tiesību utt. avotiem.

Baraks Osama: „Uzmanīgu dara divi apstākļi. Pirmkārt, tas, ka šos pantus parakstījuši tik dažādu zinātnes nozaru (juristi, ārsti, filozofi) un sociālo slāņu (politiķi, NVO līderi, garīdznieki) pārstāvji.”

Neredzu, kas te tik dīvains. Aplūkojamais jautājums taču nepieder pie vienas konkrētas jomas; tas pēc savas būtības ir starpdisciplinārs un skar gan tieslietas, gan medicīnu, gan politiku, gan sabiedrisko dzīvi. Līdz ar to ir saprotams, ka pantus ir parakstījuši dažādu nozaru pārstāvji. Starp citu, kur Jūs parakstītāju starpā esat saskatījis „garīdzniekus”? Es tur neviena garīdznieka vārdu neredzu.

Baraks Osama: „Otrkārt, autoru saraksts pārāk jau nu uzkrītoši uzsver savu amatu un zinātnisko grādu autoritāti (argument from authority) - lordi, bruņinieki, prezidenti, ministri, \"viņu godības\" u.c.”

Šis nu gan ir izcili jocīgs apgalvojums. Nedz Sanhosē pantos, nedz to piezīmju argumentācijā nav nekādas atsaukšanās uz parakstītāju statusu kā uz argumentācijas bāzi. Tas, ka autori ir parakstījušies ar saviem amatiem un tituliem, nozīmē tikai to, ka viņiem šādi amati un tituli piemīt. Tieši tikpat labi var teikt, ka arī Solvita Olsena lieto „argument from authority”, jo savu vēstuli paraksta „Dr.iur., MD, Medicīnas tiesību institūta direktore”.

Daudzi palīgavoti nevieš uzticību, tomēr tie paliek palīgavoti.

Mjā, gluži tāpat kā vēl neviens nav spējis satriekt pīšļos citu viedokļus par jautājumu- kas ir tiesības. :) Tikpat mīklaina parādība.

Kaut kā nevieš uzticību palīgavots, kurā jau pats pirmais pants rupji maldina lasītājus par to, ka dzīvības sākšanās ar ieņemšanas brīdi esot zinātniski pierādīts fakts. Par pierādītu faktu varētu uzskatīt ko tādu, par ko zinātnieku vidū pastāv konsenss jebšu nopietni pretargumenti netiek izvirzīti. Būtu interesanti uzzināt, kā autoriem pirmajiem pasaulē izdevies šādu konsensu konstatēt. Ciktāl man zināms, starp zinātniekiem nav pat vienota uzskata, vai uz jautājumiem, kas vispār ir dzīvība un kurā brīdī tā rodas, vispār atbildi var sniegt dabaszinātnes. Kur nu vēl par to, ka dzīvības sākšanās konkrētā brīdī būtu zinātniski pierādīta.

JV, diemžēl vai par laimi, nav ekskluzīvi akadēmisks izdevums, kas par 99% sastāvētu no recenzētiem pētījumiem, grāmatu recenzijām u.tml. materiāliem. Tādēļ pārmest akadēmiskuma trūkumu materiālam, kas publicēts sadaļā \"Vēstules\", kaut kā neklātos.



No vienas puses, taisnība ir tiem, kas saka, ka šie panti nav tiesību avots. Arī šo pantu mājaslapā rakstīts, ka tie ir domāti kā \"ekspertu atzinums\" (expert testimony), uz kuru pienāktos atsaukties juristiem un politiskām organizāciām. Uzmanīgu dara divi apstākļi. Pirmkārt, tas, ka šos pantus parakstījuši tik dažādu zinātnes nozaru (juristi, ārsti, filozofi) un sociālo slāņu (politiķi, NVO līderi, garīdznieki) pārstāvji. Jēdzienu \"eksperta atzinums\" parasti saprot kā kādā vienā konkrētā jomā kompetenta cilvēka vai cilvēku grupas viedokli par kādu jautājumu, kas turklāt ir argumentēti pamatots. Panti ir tikai gala viedoklis, bet dziļāku analīzi nekur neredz. Tas viss kopā liek domāt, ka šie panti tiešām nav nekas cits kā pseidojuridiskā valodā pausta šo cilvēku kopīgā personīgā pārliecība. Otrkārt, autoru saraksts pārāk jau nu uzkrītoši uzsver savu amatu un zinātnisko grādu autoritāti (argument from authority) - lordi, bruņinieki, prezidenti, ministri, \"viņu godības\" u.c.



No otras puses, ja nu J.Rudevskis ir iedziļinājies šajos apstākļos (ko varētu pieņemt, ņemot vērā, ka ir šos pantus komentējis) un tik un tā sajūsminās par to \"neērtumu pretējai pusei\" un pauž neslēptu izbrīnu, ka JV eksperti tos ignorē, tad atliek vien secināt, ka viņš šiem pantiem piešķir autoritatīvu statusu, kaut arī tiešā tekstā tos par tiesību avotu nesauc.

Un kas liedz šos pantus izmantot kā palīgavotu? Labi, tur nav oriģinālu ideju, bet apkopojoši šis tas parādās.

Un atsauce uz rakstu ar nav īsta. Raksts \"Brīvas filozofiskas piezīmes uz Sanhosē pantu malām\" publicēts 2012.gada 21.augustā, JV Nr.34 (733), nevis 24.augustā.

Neatkarīgi no tā, kādi ir katra personiskie uzskati abortu jautājumā, no akadēmiskā un zinātniskā viedokļa šie abi teksti vispār neiztur nekādu kritiku – nedz Olsenas kundzes vēstule, nedz tam pievienotais \"atzinums\" (pēdiņās). Tik daudz aplamību vienkopus nekur neesmu redzējis – nezinu, vai te jāsmejas, vai jāraud.

(1) S. Olsena: \"J. Rudevskis pasludinājis Sanhosē pantus par nozīmīgāko tiesību avotu mākslīgo abortu jomā\" – tas vienkārši neatbilst patiesībai; nekur J. Rudevska rakstā šādu apgalvojumu nav. Sanhosē panti vispār nav nekāds \"tiesību avots\", jo tie nesatur nekādu būtiski jaunu pozitīvu apgalvojumu, uz kuru būtu īpaši jāatsaucas. Sanhosē panti tikai strukturētā veidā atgādina divas elementāras lietas: (a) ka starptautiskajās tiesībās nav nekādu \"tiesību\" uz abortu, un (b) ka cilvēka dzīvība ir nedalāms kontinuums no ieņemšanas līdz nāves brīdim. (Protams, es saprotu, ka prasīt no Dr.iur. S.Olsenas akadēmiskā diskusijā runāt tikai patiesību nozīmē uzlikt viņai nesamērīgi smagu nastu, tādēļ šī piezīme ir drīzāk rētoriska.)

(2) Kas attiecas uz pagājušā gada oktobra pasākumu Saeimā, tad J. Rudevskis tur nemaz nepiedalījās. No abām S. Olsenas minētajām personām tur piedalījās tikai Pupinks, kurš gan ir nevis \"Georgs\", bet Gregors – bet, protams, arī šādu sīkumu ievērošanu no Dr.iur. S.Olsenas prasīt ir par daudz.

(3) S. Olsena: \"starptautiskajā akadēmiskajā vidē [..] no šādiem dokumentiem norobežojas, tos nekomentē un neanalizē\". Dīvains apgalvojums, it īpaši ņemot vērā to, ka vienpadsmit Sanhosē pantu parakstītāji pieder pie šīs pašas \"starptautiskās akadēmiskās vides\" – proti, tie ir starptautiski pazīstami tiesību un medicīnas profesori, tostarp tādi \"smagsvari\", kā Finniss, Benadžāno un Roberts Džordžs. Salīdzinājumam: par S.Olsenas pievienotās \"cedelītes\" autora N. Datas zinātniskajiem sasniegumiem un piederību pie \"starptautiskās akadēmiskās vides\" pagaidām nekas nav dzirdēts.

(4) N. Data piedēvē pantu autoriem kaut kādus uzskatus par \"intīmām attiecībām par pieaugušiem, kas tām abpusēji piekrituši, utt.\" Šo apgalvojumu citādi, kā par idiotisku nosaukt nav iespējams. Īstenībā Sanhosē pantos vispār nekas nav teikts ne par kādām \"intīmām attiecībām\" – tie runā tikai par nedzimuša bērna statusu starptautiskajās tiesībās un par aborta problemātiku. Jāsecina, ka šis cilvēks vai nu vispār nav lasījis Sanhosē pantus, vai uz katra soļa spēj saskatīt \"intīmas attiecības\". Tas atgādina veco anekdoti par pacientu, kurš teica: \"Dakter, es nezinu, kas tas ir, ko jūs tikko uzzīmējāt uz lapas – bet zinu, ka tur divi mīlējas!\"

(5) Kas attiecas uz atlikušo \"cedelītes\" daļu, tad tajā ir tikai divas lietas : (a) izmisīgi centieni pierādīt, ka Sanhosē panti nav nekādas starptautiskas organizācijas apstiprināts \"oficiāls dokuments\" (ko neviens nekad arī nav apgalvojis); (b) ad hominem uzbrukumi Sanhosē pantu autoriem. Nekāda Sanhosē pantu satura atspēkojuma pēc būtības tur nav.

Sanhosē pantiem var piekrist vai nepiekrist, bet tie jebkurā gadījumā ir motivēti pēc būtības. S.Olsenas un N. Datas teksti tādi nav. Secinājums: ja Sanhosē pantu pretiniekiem ir TIK nožēlojams akadēmiskās diskusijas līmenis, tad jau laikam šo pantu autori ir uz pareizā ceļa.