ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

2. Aprīlis 2013 /Nr.13 (764)

Noziedzīga nodarījuma sastāva neesamība kukuļdošanā, ja nav personas subjektīvās puses
3 komentāri
Viktors Tihonovs
zvērināts advokāts, "Zvērināta advokāta A. Grūtupa biroja" vadītājs 

Krimināllikuma sevišķajā daļā ir atsevišķa nodaļa "Noziedzīgi nodarījumi valsts institūciju dienestā". Šajā nodaļā sakopoti panti, ņemot vērā nodarījumu objektu, kas ir valsts un pašvaldību institūciju, valsts dienesta normāla darbība. Kā zināms, kukuļošana (kā kukuļdošana vai kukuļņemšana) būtiski apdraud šo valsts institūciju normālo darbību. Tādēļ likumdevējs kukuļņemšanu atzīst par smagu noziegumu, bet, pastāvot sevišķi pastiprinošiem apstākļiem, – pat par sevišķi smagu noziegumu.

Ņemot vērā apstākli, ka valsts amatpersonām piešķirtās pilnvaras bieži vien skar plašu personu interešu loku vai arī valsts amatpersonas pilnvaru realizācija rada būtiskas tiesiskas sekas, kukuļošanas noziegumu izmeklēšana notiek pastiprinātas intereses apstākļos. Sevišķi, ja pie kriminālatbildības tiek saukta sabiedrībā pazīstama vai ar tādu saistīta persona. Neapšaubāmi, šādu noziedzīgu nodarījumu izmeklēšana nav vienkārša, bet tomēr nedrīkst ignorēt fundamentālus tiesiskas valsts pamatprincipus un pie atbildības saukt nevainīgas personas, savas darbības attaisnojot, piemēram, ar mērķi iegūt liecības, kas būtu apsūdzošas kādai citai noteiktai personai.

Šajā rakstā vēlos apskatīt kādu konkrētu iztiesātu krimināllietu, kurā pie kriminālatbildības bija saukta persona J.Š. Nozīmīgumu lieta ieguva ne vien tās sensitīvisma dēļ (iesaistīto iestāžu un personu dēļ), bet arī krimināltiesību pamatjautājumu apskatīšanas un padziļinātas analīzes dēļ.

Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palāta 2009. gada 5. jūnijā pieņēma spriedumu, personu J.Š. atzīstot par vainīgu kukuļdošanas mēģinājumā. Persona J.Š., tiesas ieskatā, bija devusi atlīdzību savam darbiniekam, kurš to kā mantisku labumu (kukuli) nodeva kādas ministrijas tulkam par to, lai tā palīdz sagādāt izziņu par J.

komentāri (3)
3 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
kapēc
5. Aprīlis 2013 / 10:54
0
ATBILDĒT
Kāpēc ļaujat publicēties vienai pusei lietā? Jau atkal un atkal. Vai ir normāli, ka JV tiek izmantots kā tiesas, citu juristu domāšanas ietekmēšanas līdzeklis konkrētās lietās (kur nav gala nolēmuma).
Proficius Aliri
3. Aprīlis 2013 / 23:48
0
ATBILDĒT
Izlasot rodas priekšstats, ka visa pamatā ir faktisko apstākļu un pierādījumu vērtēšanas jautājums. Lasītājam, nezinot konkrētos lietas apstākļus un pat bez pieejas attiecīgajiem tiesas nolēmumiem nav iespējams tur iedziļināties. Spēlēšanās ar vārdu „domāt” dažādu nolēmumu tekstos neko nedot, jo šā vārda nozīmju loks ir plašs – no iekšējiem pārdzīvojumiem, uzskatiem, secinājumiem u.tml. līdz pat „gribēt”, „būt pārliecinātam”, „būt nolūkam”, kas vairs būtiski neatšķiras no vainas formu atspoguļojošo jēdzienu satura attiecīgajiem elementiem.

Literatūrā kukuļošanas aspektā subjektīvā puse pamatā analizēta visai skopi, faktiski neatšķiras no autora izmantotajiem citātiem. Tā galu galā gribētos konkrēti uzzināt, vai personai konkrēti jāapzinās, jāsaprot utt. (lai kādu vārdu lietotu), ka tas labums ko viņa dod ir „kukulis”, ka tā persona, kurai dod ir „valsts amatpersona”. Resp., vai viņai būtu jāpiemīt izpratnei par juridisko kvalifikāciju.
?
3. Aprīlis 2013 / 15:22
0
ATBILDĒT
Kaut kā neticas, ka prokurors apsūdzībā norādīja, ka persona kukuli gribēja nodot jebkuram, tajā skaitā arī valsts amatpersonai, un ka persona, dodot kukuli, pieļāva, ka kuli, iespējams, nodos nevis valsts amatpersonai, bet ministrijas tulcei. Interesanti, kā kukuli valsts amatpersonai var dot ar netiešu nodomu. Apsūdētai ir tiesības teikt, ko viņa grib, bet tas nenozīmē, ka uz vārda jātic, ka apsūdzētā deva kukuli neparko ministrijas tulcei vai apkopējai.
visi numura raksti
Gaidis Bērziņš
Skaidrojumi. Viedokļi
Saistību izbeigšanās un dzēšana fiziskās personas maksātnespējas procesā
Raksta mērķis ir noskaidrot, kādas sekas iestājas gadījumā, ja kreditors nepiesaka savu prasījumu maksātnespējas procesa administratoram fiziskās personas maksātnespējas procesā. Autors analizē noilguma institūtu un tā mērķi ...
11 komentāri
Kristaps Tomsons
Skaidrojumi. Viedokļi
Iepriekš dota norādījuma institūts un tā perspektīva Latvijā
Ikvienai personai ir tiesības pār savu ķermeni, dzīvību un rīcību ar to, taču tikpat viegli, cik ir šo tiesību pašsaprotamība, var rasties situācijas, kas liedz personai realizēt savas tiesības pār savu ķermeni, dzīvību un ...
Tiesību politika
Pārskats par Latvijas dalību Eiropas Savienības Tiesas un Vispārējās tiesas lietās: 2012. gada 1. marts  – 2013. gada 28. februāris
Marta vidū Ministru kabinets pieņēmis zināšanai Tieslietu ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu jeb "Pārskatu par Latvijas Republikas dalību Eiropas Savienības Tiesas un Vispārējās tiesas lietās no 2012. gada 1. marta līdz ...
Dina Gailīte, Gatis Litvins
Notikums
Vai Satversmei vajag preambulu un ko tajā rakstīt  
Kopš pagājušā gada 17. septembra, kad Konstitucionālo tiesību komisija (turpmāk – KTK) publiskoja viedokli "Par Latvijas valsts konstitucionālajiem pamatiem un neaizskaramo Satversmes kodolu"1 (turpmāk – Viedoklis) un kā vienu no ...
2 komentāri
Ilze Dubava
Notikums
Latvijas Zvērinātu advokātu kopsapulces apskats  
Atzīmējot advokatūras deviņdesmit otro gadu un likuma "Par tiesu varu" un Advokatūras likuma divdesmito gadu, 2013. gada 22. martā Rīgas Kongresu namā notika Latvijas Zvērinātu advokātu padomes (turpmāk – Padome) rīkota advokātu ...
AUTORU KATALOGS