ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

16. Aprīlis 2013 /Nr.15 (766)

Cik pamatota ir monopoltiesību piešķiršana advokātiem
102 komentāri
Mg.iur.
Māris Onževs
LU Juridiskās fakultātes doktorants, šobrīd izstrādā promocijas darbu Berlīnes Humbolta universitātē 
Andris Rimša
Mg.iur. summa cum laude (LU Juridiskā fakultāte), LLM (Hārvarda Juridiskā skola), ASV Ņujorkas štata advokāts, advokāts birojā "Cleary Gottlieb Steen & Hamilton LLP" 

Pēdējā laikā plašsaziņas līdzekļos arvien dinamiskāk tiek veidota sabiedriskā doma jaunu Civilprocesa likuma grozījumu pieņemšanai,1 ar kuriem varētu tikt sadārdzināta tiesvedība, kā arī aizskartas personu tiesības uz pieeju taisnīgai tiesai.

Pašlaik civiltiesiskos strīdos procesa dalībniekiem ir tiesības brīvi izvēlēties par savu pārstāvi gandrīz jebkuru pilngadīgu personu. Taču vairāku institūciju pārstāvji, tostarp Saeimas Juridiskās komisijas un Tieslietu ministrijas amatpersonas, kā arī paši zvērināti advokāti (turpmāk rakstā saukti arī par advokātiem) publiski ir pauduši viedokli, ka Civilprocesa likumā būtu nostiprināmas daudz plašākas advokātu pilnvaras. Proti, ar attiecīgajiem likuma grozījumiem ir plānots noteikt, ka civillietās vismaz kasācijas instancē advokātiem būs ekskluzīvas monopoltiesības pārstāvēt tiesvedības dalībniekus (turpmāk – advokātu process).2

Tomēr monopoltiesību piešķiršana advokātiem jeb advokātu procesa ieviešana nav risinājums civilprocesa efektivitātes un kvalitātes uzlabošanai. Gluži pretēji – šo priekšlikumu ieviešana nodarīs kaitējumu gan civilprocesa dalībniekiem, gan sabiedrībai kopumā.

Lai pamatotu autoru viedokli, raksts ir strukturēts piecās daļās. Raksta pirmajā daļā ir apkopoti publiski izskanējušie argumenti, kādēļ advokātiem būtu jāpiešķir monopoltiesības veikt pārstāvību civillietās kasācijas instancē. Raksta otrajā daļā ir izvērtēta iespējamo grozījumu pamatotība, balstoties uz datiem par līdzšinējo kasācijas tiesvedību. Tādā veidā būtu secināms, vai minētie apgalvojumi par personu, kurām nav zvērināta advokāta kvalifikācija, pārstāvības nodarīto kaitējumu patiešām varētu atbilst patiesībai (turpmāk šādas personas dēvēsim par ne-advokātiem). Raksta trešajā daļā ir izskaidrots, kādēļ kasācijas procesa monopolizēšana nesasniegs vienu no grozījumu ierosinātāju mērķiem – tiesvedības kvalitātes uzlabošanu. Ceturtajā daļā ir atklāti iemesli, kas liek apšaubīt apgalvojumu, ka monopoltiesību piešķiršana advokātiem novērsīs kaitējumu tiesas procesam kopumā, t.i., paātrinās tiesvedības procesu. Visbeidzot, piektajā daļā ir izskaidrots, kādēļ salīdzinājumā ar pašlaik pastāvošo kārtību monopoltiesību piešķiršana advokātiem nodarīs kaitējumu ne tikai tiesvedības dalībniekiem, bet arī visai sabiedrībai kopumā.

Rakstā paustās analīzes ietvaros galvenokārt ir vērtēts nevis grozījumu tiesiskums, bet gan tiesībpolitiskie un ekonomiskie apsvērumi, kas saistīti ar grozījumu reālo ietekmi uz juridisko pakalpojumu pieejamību, kvalitāti un tiesvedības izmaksām.

 

I. Izteiktie apsvērumi (argumenti) advokātu procesa ieviešanai

Advokātu procesa nepieciešamība tiek attaisnota ar diviem pamata pieņēmumiem. Pirmais pieņēmums – šādi grozījumi ir nepieciešami kvalitatīvākai procesa dalībnieku interešu pārstāvībai (procesa dalībniekus dēvēsim par klientiem, jo juridiskās palīdzības un pārstāvības pakalpojumu tirgū procesa dalībnieki ir šo pakalpojumu saņēmēji). Šis pieņēmums izriet no uzskata, ka ne-advokātiem, kuri kasācijas procesā pārstāv paši sevi vai klientu, nav pietiekamu juridisku zināšanu, un tādēļ tie attiecīgi kaitē paši sev vai arī saviem klientiem.3

Saskaņā ar otro pieņēmumu ne-advokāti kaitē ne tikai saviem klientiem vai arī sev pašiem, bet arī citiem procesa dalībniekiem. Tiek prezumēts, ka ne-advokātiem nav pietiekamu juridisko zināšanu un ka tie ar nekvalitatīvām sūdzībām nepamatoti noslogo Augstāko tiesu un tādējādi negatīvi ietekmē arī kopējo lietu izskatīšanas laiku.4

Norādītos argumentus par nepieciešamību piešķirt advokātiem monopoltiesības uz pārstāvības tiesībām kasācijas instancē var iedalīt šādās kategorijās, kā tas ir atspoguļots tabulā.

Ne-advokāts

Nekaitē citiem
(nekavē tiesas procesu)

Kaitē citiem
(kavē tiesas procesu)

Nekaitē sev/klientam
(darbojas savās/klienta interesēs)

Uz šiem gadījumiem grozījumi neattiecas

Ar grozījumiem vēlas novērst šos gadījumus
(Piemēram, klients apzināti vēlas iesniegt kasācijas sūdzību un vilcināt procesu, un ne-advokāts (vai arī klients pats) veiksmīgi izpilda klienta vēlmes)

Kaitē sev/klientam (nedarbojas savās/klienta interesēs)

Ar grozījumiem vēlas novērst šos gadījumus
(Piemēram, neprofesionāla pārstāvība, kas nevilcina procesu; nekvalitatīvas sūdzības iesniegšana, kas tiek noraidīta, nevilcinot procesu)

Ar grozījumiem vēlas novērst šos gadījumus
(Piemēram, nekvalitatīvas sūdzības iesniegšana, kas tiek noraidīta vai arī pieņemta izskatīšanai, vilcinot procesu; klientam nav pilnas informācijas par lietas bezcerīgumu kasācijas instancē, kā rezultātā klients pretēji savām interesēm iesniedz kasācijas sūdzību)

 

II. (Ne)pastāvošie dati par līdzšinējo ne-advokātu un advokātu darbības kvalitāti

Ieviešot likumu, kas aizliedz personai pārstāvēt pašai sevi vai arī izvēlēties sev atbilstošāko pārstāvi, ir jābūt rūpīgam pamatojumam, kādēļ šāds tiesību ierobežojums ir nepieciešams.

VĒL PAR ŠO TĒMU
komentāri (102)
102 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Viesturs
24. Aprīlis 2013 / 16:32
0
ATBILDĒT
ļoti labs un pamatots raksts, paldies autoriem!

A.Rimšas kungs bija pie manis vienā procesā - Jurists ar lielo burtu.
Jurists
22. Aprīlis 2013 / 23:23
0
ATBILDĒT
Esmu redzējis daudzu advokātu prasības pieteikumus tiesai, apelācijas un kasācijas sūdzības. Diemžēl sastādītie dokumenti neizraisīja cieņu pret daudziem dokumentu autoriem. Tas pats attiecas uz tiesu spriedumiem, kuri ir pat tādā līmenī, ka rada bažas par cilvēku paļaušanos uz taisnīgu tiesu, ko garantē Satversmes 92.pants. To arī var attiecināt uz AT Senāta lēmumiem un spriedumiem.

Tāpēc vispirms jāsāk audzināt un apmācīt tiesnešus un advokātus, un tad izvirzīt prasības pret juristiem. Kā zināms, daudzi no ieslodzītiem sagatavo daudz labākus pieteikumus tiesai un pat Satversmes tiesai, pretēji advokātiem un tiesām.
hm
22. Aprīlis 2013 / 11:59
1
ATBILDĒT
Statistikas nav un acīmredzot nebūs, bet cilvēki kopumā nav tik advancēti, pateiktu, ar ko atšķiras neadvokāts no advokāta, tāpēc nevar apgalvot, ka tie visi, kuri izvēlējās neadvokātu, to darīja apzināti un mērķtiecīgi.



Iepazīstoties ar Latvijas Juristu biedrības reģistrēto juristu sarakstu http://www.ljb.lv/?c=juristi, sākumā var izlasīt \"Šeit tiek uzrādītas personas, kas sevi norādījušas kā juristi. Par ievietotās informācijas pareizību atbild katrs ievietotājs individuāli. Latvijas Juristu biedrība neapliecina, ka visi zemāk norādītie patiešām ir juristi vai arī ir Latvijas Juristu biedrības biedri.\" Vēl viens apliecinājums tam, ka kārtības šajā jautājumā nav
Jurists
22. Aprīlis 2013 / 07:53
0
ATBILDĒT
Ja Jums nav argumenti, tad atliek bļaustīties un svaidīties ar sū...m. Nožēlojami. Neiet runa par to, ka kāds pamostas un vēlas būt jurists. Iet runa par to, ka jurists neadvokāts nav uzsatāms par muļķi un neesmu teicis, ka advokāti ir muļķi. Tā ir Jūsu klibā interpretācija.
mazgudrais
21. Aprīlis 2013 / 21:55
0
ATBILDĒT
konkrēta alternatīva ir izglītības sistēmas reforma ne vien juriprudencē, bet arī visās pārējas jomās, lai no augstskolas normāla līmeņa speciālisti iznāktu

noliec eksāmenu, un esi advokāts, a ja adokātiem monopols kā ksatai, tad vajag alternatīvu kastu, lai konkurē, tāpat, ka 19.gadsimtā cunftu sistēma izjuka, tā arī šitā advokātu cunftu sistēma izjuks

ja statistika pierādītu, ka advokāti vienmēr tiesās uzvar, tad neviens sev neadvokātu neņemtu

te kāds par notāriem iroizēja, bet ar notāriem laikam viss ir kārtībā, vai ne? tie visi visu vienmēr pareizi izdara?

ja advokātiem būtu kāds kontrolieris, neatkarīgs, turklāt, tad varētu ķaut ko domāt par viņu monopola saglabāšanu - paplašināšanu, bet kamēr viņus uzrauga viņi paši, tikmēr, lūdzu, atvainojiet...
Diez vai
21. Aprīlis 2013 / 13:01
0
ATBILDĒT
Pastāstiet vairāk par Somiju. Tur tāpat kā Latvijā cilvēks var pamosties kādu dienu un izdomāt, ka tagad būs jurists, pat ja nekad nav studējis jurisprudenci? Cik ilgi Somijā juristi mācās? Kādus eksāmenus noliek? Pastāstiet arī par juridisko profesiju pārstāvju atbildību. Kādi ir vispār priekšnoteikumi, lai cilvēks varētu strādāt praksē par juristu? Kādi ir ierobežojumi?



Jūsu priekšstats par advokātu eksāmenu parāda, ka Jūs neziniet, kādā veidā tas tiek kārtots.



Runājot ar Jūsu vārdiem, \"Vai Jums ir pierādījumi, ka advokātu pārstāvētās personas vienmēr zaudē lietā, kur pretējo personu pārstāv jurists, kas ir neadvokāts? Nevajag visus advokātus uzskatīt par muļķiem. Ja tā uzskati, tad tas liecina tikai par to, kas esi pats.\"
Jurists
21. Aprīlis 2013 / 12:36
0
ATBILDĒT
Man tev pretjautājums? Kāpēc Somijā kriminālprocesā tiesājamo var pārstāvēt neadvokāts? Jurists neadvokāts daudzās juridiskās lietās var būt labāks, kā advokāts. Tas ir pierādījies praksē. Vai tev ir pierādījumi, ka juristu neadvokātu pārstāvētās personas vienmēr zaudē lietā, kur pretējo personu pārstāv advokāts? Nevajag visus juristus, kas nav advokāti, uzskatīt par muļķiem. Ja tā uzskati, tad tas liecina tikai par to, kas esi pats. Advokāta eksāmens neko nenozīmē, jo tā ir tukša teorija, kas mācīta jau augstskolā. Ir daudzi iemesli, kāpēc labi juristi nav advokāti, piemēram,jaunībā izdarīta muļķība, kas novedusi pie sodāmības (kautiņš, avārija aiz neuzmanības u.t.t.). Ja bail no konkurences, tad esi švaks advokāts.
Advokāts
21. Aprīlis 2013 / 11:52
1
ATBILDĒT
Kāds pamatojums ir tam, ka tikai advokāti var aizstāvēt krimināllietās, kāds pamatojums ir tam, ka notāri apliecina personas identitāti, ka administratori ved maksātnespējas lietas, ka tiesu izpildītāji piedziņu?



Ir tak tik daudz \"studentiņu urbēju\" ar puspabeigtu juridisko izglītību, kas esot gudrāki par visiem un varot visu, tikai ne advokātu eksāmenus nolikt..



Valstī vajag kārtību arī juridiskajās profesijās, tāpēc advokātu process kasācijā jau nu būtu tikai tas mazākais solis, lai neļautu personām bez kvalifikācijas piesārņot tiesas un kaitēt sabiedrībai ar savu neprofesionalitāti.
hm
19. Aprīlis 2013 / 20:09
0
ATBILDĒT
Norādiet konkrētas alternatīvas! Citādi tā ir anarhija vai tukša pļāpāšana
mazgudrais
19. Aprīlis 2013 / 19:28
0
ATBILDĒT
šitāda cunftu sistēma ar laiku paliek neefektīva, ir pienācis laiks advokātu cnftei, nu nav viņa efektīva, lai arī ko tās aizstāvji neteiktu
Jurčiks
19. Aprīlis 2013 / 18:53
0
ATBILDĒT
Ir, ir, so what?
Terakotas
19. Aprīlis 2013 / 18:09
0
ATBILDĒT
Advokātiem ir disciplinārlietu komisija,ja nemaldos arī ētikas komisija ir.
Jurčiks
19. Aprīlis 2013 / 17:56
0
ATBILDĒT
Un kā ar ētisko attīrīšanos?
Terakotas armijas karavīrs
19. Aprīlis 2013 / 17:47
0
ATBILDĒT
Eksāmena mērķis ir veicināt pašattīrīšanos.
Jurčiks
19. Aprīlis 2013 / 17:13
0
ATBILDĒT
Esošajiem pirmkārt būtu jāattīrās. Tas nav iespējams. Uzņemšanas noteikumu liberalizācija padarītu stāvokli vēl sliktāku. Tā jau visādi švaļi tur salien iekšā
Terakotas armijas karavīrs
19. Aprīlis 2013 / 16:46
0
ATBILDĒT
...vai arī var pilnveidot to, kas jau ir.



Ja zv. advokātiem liktu pēc ik 5 gadiem kārtot kvalifikācijas eksāmenu un liberalizētu nevis tirgu, bet uzņemšanās noteikumus, par ko rakstīja Edijs Poga, rezultāts būtu efektīvāks.



Problēma ir tāda, ka diez vai advokāti labprātīgi piekristu šādam risinājumam.
Jurčiks
19. Aprīlis 2013 / 13:52
0
ATBILDĒT
Bet kā būtu ar alternatīvu advokātu organizāciju? Pašreizējā, šķiet, paštīksmē ir izvirtusi
Zv.adv. Edijs Poga
19. Aprīlis 2013 / 12:43
0
ATBILDĒT
Paldies autoriem par rakstu! Nelielas pārdomas - piekrītu minētajam par mazāk aizskarošu risinājumu pastāvēšanu un to, ka advokātu process neizbēgami atspoguļosies advokātu honorāros par sliktu sabiedrībai. Varbūt, ka kā kompromisu būtu jāapsver advokāta procesa ieviešana kasācijas instancē (kam bez šaubām ir arī savi labumi), vienlaicīgi atvieglojot universitātes izglītību baudījušu juristu uzņemšanu Latvijas advokatūrā.

Piemēram, pašreiz Advokatūras likumā ietvertie noteikumi par zv.adv.pal. – vienam patronam var būt viens advokāts, patronam jābūt 7 gadu stāžam, par palīgu jādarbojas 5 gadi, ir diezgan nesaprātīgi, kaut vai salīdzinot ar citām Eiropas valstīm. Šie noteikumi tika nesen ieviesti pēc pašu advokātu iniciatīvs un bez šaubām tie atļauj esošajiem advokātiem inkubēties par sliktu gan jaunajiem Latvijas juristiem, gan sabiedrībai kopumā. Šādos apstākļos advokāta process visticamāk nodarīs vairāk kaitējuma nekā dos labumus.

Pēc pieredzes varu teikt, ka, ievērojot realitātes, 5 gadus par palīgu darboties galīgi nav nepieciešams, 7 gadu patrona stāžs nostāda vecos advokātus daudz labākā pozīcijā pret jaunajiem advokātiem – tad, kad iet runa par zinošu palīgu piesaisti, kā arī nav saprotams, kādēļ vienam patronam var būt tikai viens palīgs, ja praksē mūsdienās 2 juristi dažkārt ir par maz, lai nodrošinātu klienta interešu adekvātu pārstāvību sarežģītās lietās. Manuprāt, šie noteikumi ir jāpadara daudz vaļīgāki, lai nodrošinātu, ka advokatūrā ienāk arvien jauni Latvijas juristi un lai dotu visiem universitāti beigušiem juristiem iespēju bez sarežģījumiem kļūt par advokātiem, ja tie nokārto eksāmenu. Ja iekļūšana advokatūra tiek atvieglota, varbūt, ka advokātu process nebūs nemaz tik kaitīgs, jo tad arī advokātu skaits būtu krietni lielāks par to, kāds tas ir šobrīd!



Ar cieņu,

Edijs Poga, zv.adv.
Hey
19. Aprīlis 2013 / 12:10
0
ATBILDĒT
Beidziet taču runāt aplamības, visi juristi, kuri nav advokāti, strādā par atlīdzību un takses ir atšķirīgas.
Jurčiks
19. Aprīlis 2013 / 11:56
0
ATBILDĒT
Nu kā var nebūt dzīvesvieta Rīgā?! Kauns! Vai tad bez Rīgas vēl kaut kas pastāv?!
RĀDĪT VĒL KOMENTĀRUS / 82
visi numura raksti
Irina Ļitvinova
Skaidrojumi. Viedokļi
Par advokātu obligāto iesaisti civilprocesā
2005. gada 17. martā tika pieņemts un 2005. gada 1. jūnijā spēkā stājās Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likums. Tā mērķis ir veicināt fiziskas personas tiesības uz taisnīgu tiesas aizsardzību, nodrošinot valsts ...
Lauris Bočs
Skaidrojumi. Viedokļi
Prostitūcijas tiesiskā (ne)izpratne Latvijā
Ievērojot prasības publikācijas apjomam,1 raksta mērķis ir sniegt nelielu un arī, iespējams, neparastu ieskatu prostitūcijas tiesiskajās neskaidrībās un to risināšanas iespējās Latvijā. Raksts veidots pēc 2012. gadā izstrādātā ...
3 komentāri
Tiesību politika
Līgumsaistību izpildes loma izcilā uzņēmējdarbības vidē
Gatis Litvins
Akadēmiskā dzīve
Tiesību zinātņu doktoru iesaukums turpinās
Jau ziņojām, ka gada sākums Latvijas Universitātē sācies raženi. Tagad var teikt, ka joprojām tas tā turpinās. Promocijas darbu tiesību doktora zinātniskā grāda iegūšanai ir aizstāvējuši vēl seši Latvijas Universitātes ...
ELSA Latvija
Akadēmiskā dzīve
Jau piektā tiesas procesa izspēle civiltiesībās
Eiropas studentu asociācija Latvijā (ELSA Latvija) jau piekto reizi aicina tiesību zinātņu studentus no visām Latvijas augstskolām piedalīties tiesas procesa izspēlē civiltiesībās. Sacensību mērķis ir ne tikai paaugstināt ...
AUTORU KATALOGS