ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

bet es sen sen atpakaļ tiesā vienreiz redzēju vienu tanti no Bauskas, kas iebāza maisā vienu baigi labo juridisko speciālistu - erudītu 12.klases skolēnu, kurš plānoja stāties jurfakā un kļūt par juristu un pēc tam kārtot advokāta eksāmenu un pēc tam vinnēt visas lietas un nopelnīt baigi daudz naudas.

Tante no Bauskas 1 : erudītais topošais jurfak. students 0.

Un neskatoties uz Jūsu nosaukto smago kvalifikāciju - sen, sen atpakaļ tiesas sēdē protokolējot gadījās redzēt ļoti daudz - smagu kvalifikāciju izturējušu brīnumdaru darbības, ka, lai nesāktu smietis, bija jākož rokā. Tā kā nevajag, ir pietiekmai daudz \"advokāti\" vecā kaluma, kas nestāv klāt jaunam juristam, kurš advokāta statusu nav ieguvis.

\"Vai stingrā pārliecībā var apzvērēt, ka advokāta pārstāvība (aizstāvība) automātiski būs kvalitatīvāka par jurista, laba tiesībzinātņu studenta vai vienkārši saprātīga indivīda veikto pārstāvību?\"



Var arī ja vajag \"apzvērēt\", ja nenodarbojas ar utopisku demagoģiju, ka lai kļūtu par advokātu ir nepieciešama vismaz 5 gadu jurista darba pieredze, ir jānokārto smags eksāmens, persona nevar būt krimināli sodīta, maksātnespējīga utt.

Pietiekami smaga kvalifikācija, salīdzinot ar studentu vai jebkuru rīcībspējīgu indivīdu.

Nu atkal virzamies uz to, ka pirmdienas rītā pie Saktas puķu tirdziņa kāds padzēris advokāts par 2 Ls liks parakstus uz kasācijas sūdzībām.

Advokātiem šobrīd monopolstāvoklis ir kriminālprocesā. Var pavērot, cik veiksmīgi tur viņi darbojas – cik pamatotas kasācijas sūdzības iesniegtas, cik bieži neierodas uz tiesas sēdēm, cik kvalitatīvi aizstāv savus klientus. Nemaz nerunāsim par pirmstiesas procesu, par ļoti moderniem standartiem atbilstošām sūdzību tapšanas metodēm utt. Autors raksta, ka advokāta profesija ir vispiemērotākā, lai vispusēji un profesionāli pārstāvētu klienta intereses tiesvedības procesā. Palasot normatīvo regulējumu, tā varētu šķist. Tomēr nedzīvojam savdabīgā utopijā, kur ideāltipiskais regulējums gūst piepildījumu ikdienas mirstīgo dzīvē. Vai stingrā pārliecībā var apzvērēt, ka advokāta pārstāvība (aizstāvība) automātiski būs kvalitatīvāka par jurista, laba tiesībzinātņu studenta vai vienkārši saprātīga indivīda veikto pārstāvību?

Piekrītu idejai, ko izteica Baraks Osama. Jautājums varētu būt par ne pārāk tuvu nākotni. Bet vispirms „advokāti” ir jāpadara par Advokātiem, jāatlasa tie graudi no pelavām, kas varētu pārvērsties ražīgā devumā tiesiskajai klētij. Un nepārtraukti jārūpējas, lai šo tīrību spētu saglabāt.

Interesanti, kur tad \"parastajai personai\" ir nejauši iegadījies abonements ekektroniskajam JURISTA VĀRDAM?

Man, kā parastai personai, nesaistītai ar ekskluzīvajām, tiesai piederīgajām profesijām, ir bijis neiespējami atrast advokātu. Nekur (internetā) nav pieejama vispusīga un objektīva informācija, neskaitot kontaktus, nekā cita nav. Tāpēc nācās meklēt palīdzību starp paziņām, tajā skaitā, pie vienkāršajiem juristiem, kurus tā necieš advokāti.

Pat ja mēs pieņemam, ka pilnīga vai daļēja advokātu procesa noteikšana šobrīd ir nepamatota, atklāts paliek jautājums: vai tā jāpaliek arī turpmāk, vai tomēr jācenšas virzīties uz to, lai advokātu monopols kaut kādā formā un apmērā tomēr pastāvētu. Kā jau komentēju iepriekšējā reizē, kad šis jautājums te tika cilāts, es tīri no loģikas viedokļa uzskatu, ka kaut kādam monopolam ir jābūt, un nevis izskata pēc (šaurās, reti sastopamās situācijās), bet gan efektīvam. Visām pārējām reglamentētajām profesijām šāds monopols ir un tikai viņi ir tiesīgi veikt svarīgākās sava amata darbības. Pretējā gadījumā zūd jēga advokāta kā reglamentētās profesijas eksistencei un juridiskās palīdzības sniegšanas regulējums un principi jārevidē pašos pamatos. Jautājums ir vienīgi, pa kādu ceļu uz šo mērķi pareizāk virzīties. Varbūt advokātu darbs stingrāk jāuzrauga, varbūt jānosaka tālākizglītības pienākums, varbūt jācenšas reglamentēt prakses vietu izvietojums, lai advokāti būtu vienlīdz pieejami visas Latvijas iedzīvotājiem? Manuprāt, daudz lietderīgāk būtu diskutēt par šiem jautājumiem, nevis, piesaucot dažādus izolētus kāzusus un meklējot \"kam tas ir izdevīgi\", filozofēt par to, vai advokātam būtu jābūt vienīgajai reglamentētajai profesijai bez profesionālā monopola.

Advokatūras eksāmens ir ļoti labs siets jurista profesionalitātei un vairums juristu to nespēj nokārtot, tāpēc arī advokāts ir augstākas klases jurists.

Nu, ja normatīvi noteiktu taksi, piem., tos pašus LVL 32 par kasācijas sūdzības uzrakstīšanu, plus vēl pienākumu atmaksāt, ja Senāta rīcības sēde to sacerējumu nepieņem.

Autor, pēc \"argumentācijas\", ka juristi un advokāti ir nesalīdzināmi un darbojas dažādos tirgos vien tāpēc, ka Advokatūras likumā ir dažas tukšās frāzes....pat negribējās tālāk lasīt. Tieši no konkurences tiesību viedokļa abas profesijas sniedzamie pakalpojumi veido vienu tirgu, jo nozīme nav likumam, bet gan klientu izvēlei. Vai, izvēloties starp advokātu un juristu, kas abi specializējas vienā jomā un, pieņemsim, abi \"kotējas\" tirgū, klients izvēlēsies advokātu? Nē, viņš uzvēlēsies to, kas patīk, kam uzticās un kam piemērotāks honorārs. Advokāta profesijai ir monopola stāvoklis ļoti ierobežotā pakalpojumu klāstā un es neredzu kādēļ to palielināt. Ja advokāti būtu bijuši tik neaizstājami (un, spriežot pēc Tevis rakstītā, viņu pakalpojumi nemaz nav būtiski dārgāki) tad vismaz profesionāli klienti (lielākie uzņēmumi, kuri prot izvēlēties juristus un novērtēt viņu darba kvalitāti) nemaz nevērstos pie citiem, \"zemākās klases\" juristiem. Ja tas tā nenotiek, tad varbūt advokatūra nemaz nespēj piedāvāt pietiekami augstu pakalpojumu kvalitāti, un, tādējādi, grozījumi ne tikai atstums pilnīgi nejēdzīgos, bet arī traucēs profesionālu juristu, kaut ne advokātu, pieeju tirgum. Résumé: nepārliecinoši rakstāt, kungs.

Ja jau pārstāvēt tiesā var jebkura 18 gadus veca persona ar 3 klašu izglītību, tad varbūt jāļauj arī pusēm izlozēt tiesnesi no saraksta, kurā ir visi, kam ir 18 gadi un kas vēlas būt par tiesnešiem.



Kāda darba pieredze, kādi tiesnešu un advokātu eksāmeni - galu galā, jurisprudence jau nav nekāda raķešu zinātne, \"jo katrs zin kā labāk vaig\" :)

Lai nodrošinātu procesa dalībnieku tiesisko interešu pilnīgāku aizsardzību, likmā \"Par Tiesu varu\" paredzēti grozījumi, kuros noteikts, ka pirmās instances tiesa pati iesniegs apelācijas sūdzību par savu spriedumu, savukārt apelācijas instances tiesa iesniegs kasācijas sūdzību par savu spriedumu.

Loti nekorekti ir apagalvot, ka sis raksts nav argumentets, jo tas neatbilst objektivai patiesibai. Un, manuprat, ir atbalstams ir kaut vai apstaklis, ka juristu starpa pastav zinama polemika un autori pauz savu (argumentetu) viedokli (par vai pret).

Autora viedoklis par to, ka tiesāšanās kasācijas instancē ir ekskluzīvs pasākums, nav ne ar ko pamatots un baisi pat iedomāties, ka šitāda informācija tiek ieborēta klientam, kuram nav zināšanu jurisprudencē. Kasācijas instances \"ekskluzivitāte\" nav pamatota nevienā tiesību aktā, tā ir tiesu instance ar savām likumā noteiktajām funkcijām, un ir pieejama jebkuram procesa dalībniekam, kuram nav žēl 200 rubuļu drošības naudas iemaksai.

Beidzot Jūsu lietotājvārdam ir pareiza burtu secība. :)

Jūs vēl jautājat, kurš iegūs labumu?

Nepārliecinoši :( Turklāt tā arī nepaliek skaidrs, kurš, izņemot zvērinātus advokātus, vēl iegūs labumu ?!

Samērā vāji \"pretargumenti\"...

Par \"nekonkurenci\" lasot pat nedaudz sasmējos..., Konkurence ir klasiska cīņa par klientu (konkerētajā gadījuma par personu, kurai nepieciešama pārstāvība tiesā), neatkarīgi no katra pakalpoja sniedzēja personiskajām īpašībām, likumiskajām tiesībām un juridisko atbildību.