ŽURNĀLS Redaktora sleja

23. Aprīlis 2013 /Nr.16 (767)

Fotoradari 15+
5 komentāri
Dr.iur.
Gatis Litvins
 

Cilvēkiem un valsts varai jādiskutē katru dienu. Viens no izciliem veidiem, kā diskusijai izvēlēties jautājumus, ir interneta vietne manabalss.lv, kas piedāvā ikvienam pieteikt savu ideju, censties pārliecināt vēl citus un atsaucības gadījumā iekļaut to parlamenta darba kārtībā. Ne mazāk kā 10 000 Latvijas pilsoņu, kuri iesnieguma iesniegšanas dienā ir sasnieguši 16 gadu vecumu, ir tiesības iesniegt Saeimai kolektīvo iesniegumu, kurā nedrīkst ietvert tādu prasījumu, kas ir acīmredzami nepieņemams demokrātiskā sabiedrībā vai klaji aizskarošs, kolektīvais iesniegums nedrīkst pārkāpt vērtības, kas respektē cilvēka cieņu, brīvību, demokrātiju, vienlīdzību, tiesiskumu un cilvēktiesības, tostarp minoritāšu tiesības. Starp citu, manabalss.lv veiksmes stāstu pamanījis un atzinīgi novērtējis arī laikraksts The New York Times šā gada 10. aprīļa numurā.

Viena no iniciatīvām, par ko parakstījušies vairāk nekā 12 tūkstoši pilsoņu, ir "Fotoradari 15+". Idejas autori ierosina ar fotoradaru palīdzību fiksēt tikai tos ātruma pārkāpumus, kas par vairāk nekā 15 km/h pārsniedz atļauto braukšanas ātrumu. Savukārt kontrole līdz minētajai robežai tiktu atstāta tikai ceļu policistu kompetencē, kuri, izvērtējot katru konkrēto gadījumu, pārkāpuma bīstamību atkarībā no tā izdarīšanas vietas, personas sodāmību un citus atbildību mīkstinošus vai pastiprinošus apstākļus, var pieņemt objektīvu un pamatotu lēmumu.

Atzinīgi vērtējot pilsonisko aktivitāti un jautājuma aktualizāciju, par ko arī Saeimai drīzumā būs jādiskutē, tomēr saturiski šī ideja nav atbalstāma. Ar šo iniciatīvu tiek aicināts izrādīt iecietību pret sabiedriskās drošības apdraudējumu. Ja likumā ir noteikts maksimālais braukšanas ātrums, tad tas ir ar satiksmes drošību pamatots un nobīde no tā vairo nedrošību un palielina risku lielākam kaitējumam iespējamā ceļu satiksmes negadījumā. Pārkāpuma fiksēšanas efektivitāte un neizbēgamības palielināšanās, ko nodrošina fotoradari, nevar būt par iemeslu, lai iecietīgāk izturētos pret līdz šim atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu. Ja šī ideja tiks iekļauta tiesiskajā regulējumā, ātrumu ierobežojošās ceļa zīmes 30 km/h pie skolām un bērnudārziem kļūs bezjēdzīgas, jo nesasniegs savu mērķi. Turklāt ieguvumi, ļaujot pārvietoties ar auto par 15 km/h ātrāk un izvairīties no atbildības, ja pārkāpumu fiksē ar fotoradaru, ir nesamērīgi ar radīto risku. Nespēja vai nevēlēšanās vadīt savu auto likumā atļautajā ātrumā nav pamats nesodāmībai. Tā tikai "apkalpo" dažu cilvēku egoistisko tieksmi pēc ērtībām.

Turklāt, visticamāk, tas palielinās transportlīdzekļa vadītāju patvaļu pārsniegt atļauto ātrumu ne tikai par 15 km/h, bet vēl vairāk. Lielākā daļa jau šobrīd vada auto nevis ar atļauto ātrumu 90 km/h, bet aptuveni 100 km/h, 50 km/h vietā brauc ar 60 km/h. Vietā atgādināt teicienu – kurš lēnāk brauks, tas tālāk tiks. Ļaujot braukt ātrāk, ieguvums laika ziņā ir minimāls – apmēram deviņas minūtes uz 100 km ar ātrumu 90 km/h; trīs minūtes uz 10 km ar ātrumu 50 km/h.

Vajadzētu atbalstīt nevis lielāku risku sabiedriskajai kārtībai, bet aicināt cilvēkus novērtēt un cienīt līdzcilvēku veselību un dzīvību, kā arī drošības sajūtu sabiedrībā.

komentāri (5)
5 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Princese Zeltīte
29. Aprīlis 2013 / 14:41
0
ATBILDĒT
Interesanti, kuru \"dažu cilvēku egoistiskās tieksmes\" apkalpo Gata L. redakcijas sleja? Jautrs apgalvojums!
Sprīdītis
28. Aprīlis 2013 / 10:57
0
ATBILDĒT
Pretīgs, ieinteresēts raksts. Jebkuram gudram cilvēkam ir skaidrs, ka fotoradaros pārkāpuma līdz 15 km/h fiksēšanas MĒRĶIS IT TIKAI NAUDAS PELŅAS AVOTS. Tam ir daudz, daudz argumentu un pierādījumi. Turklāt milzīgā ietekme uz satiksmes drošību ir tikai demagoģija, jo policisti jau svarīgās vietās tāpat varēs turpināt fiksēt pārkāpumus.



Un šeit es ar pilnu pārliecību varu teikt, ka pretošanās demokrātiskai, tiesiskai un loģiskai iniciatīvai \"apkalpo\" dažu cilvēku egoistiskās tieksmes.
Mawrix
24. Aprīlis 2013 / 14:13
0
ATBILDĒT
Fotoradars ir stulbs, pats tas nespēj atšķirt, vai +15 ir intensīvas satiksmes apstākļos pie skolas, vai vientuļai mašīnītei uz Jūrmalas šosejas vai Biķernieku mežā.

Cilvēks, kurš šo fotoradaru uzstāda, var gan, vismaz viņam būtu jāvar. Ja fotoradari nav biznesa projekts, tad cilvēks, kura pārziņā šis fotoradars ir nodots, vadoties no veselā saprāta un fotoradara vietas, pats varētu uzstādīt ātrumu (+3 līdz +15, ja noteikumi viņam to atļautu), no kura fotoradars sāk fiksēt pārkāpumus.

Bet vispār uzskatu, ka valstij ar 4 pārvietojamajiem fotoradariem pilnīgi pietiek. Vairumā ir jāiepērk stacionārās būdas, kurās šos radarus pārmaiņus var ievietot, un jānovieto pirms šīm būdām brīdinājuma zīmes. Jāpiebāž pilni Latvijas ceļi ar šīm būdām un zīmēm, jo vairāk, jo labāk. Prakse rāda, ka ar tukšu būdu pilnīgi pietiek, lai trakie izbeigtu skrieties. Viss minētais darbotos labi pie nosacījuma, ja fotoradari domāti satiksmes drošībai un nav biznesa projekts, kā viens otrs to mums cenšas iestāstīt.
Angeko
23. Aprīlis 2013 / 12:34
0
ATBILDĒT
Jūsu argumentam ir racionāls pamats, tomēr tas, pieļauju, neattaisno ātruma pārsniegšanu. Cik zinu, pazīstamie vadītāji skatās gandrīz tikai mērierīcēs - GPS/Glonass karšu sistēmā, spidometrā, tahometrā, degvielas rādītājā, tāpat nepārtraukti ir jākontrolē dzinēja temperatūra, eļļas spiediena un temperatūras rādītāji, akumulatora uzlādes rādītājs. Kā mācīja kursos, vizuālā ceļa novērošana caur vējstiklu un spoguļiem vienmēr ir izkropļota un kļūdaina, patiesībā auto var iztikt bez vējstikla un spoguļiem (kurus aizvieto atpakaļgaitas sensori).
Magone
23. Aprīlis 2013 / 12:11
0
ATBILDĒT
Kaut kāda loģika tajā idejā tomēr ir. Varbūt būtu samazināms pārsnieguma apmērs no 15+ uz 10+. Pēc savas pieredzes varu teikt, ka, baidoties pārsniegt atļauto ātrumu, bieži ieskatos spidometrā, bet tajā laikā neskatos uz ceļu, kas arī ir vistiešākais apdraudējums citām personām un satiksmes drošībai. Īpaši aktuāli tas ir pilsētā. Ja pieļaujamā robeža būtu 10+, tad tik intensīva spidometra kontrole nebūtu nepieciešama.
visi numura raksti
Numura tēma
Par iemesliem atteikt politiskās partijas reģistrāciju
"Jurista Vārda" sadaļā "Tiesību prakse" šī gada 19. martā tika publicēts Uzņēmumu reģistra (UR) valsts notāres Lilitas Strodes 2013. gada 14. marta lēmums Nr. 10-11/18501, ar kuru tika atteikta ieraksta izdarīšana politisko partiju ...
10 komentāri
Juridiskā literatūra
Pirmā grāmata par intelektuālā īpašuma civiltiesiskās aizsardzības līdzekļiem
Šī gada 11. aprīlī Augstākajā tiesā notika grāmatas atvēršanas svētki un tika sumināta tikko kā iznākušās monogrāfijas "Intelektuālā īpašuma civiltiesiskās aizsardzības līdzekļi" autore Dr.iur. Zane Pētersone. Kupli ...
2 komentāri
Ilze Dubava
Viedoklis
Imantas hakera izdošana ASV – neizvērtētais cilvēktiesību aspekts
Deniss Čalovskis, par kuru pēdējo mēnešu laikā tiek vēstīts un diskutēts Latvijas publiskajā telpā, tiek apsūdzēts par līdzdarbošanos postoša datorvīrusa "Gozi Virus" radīšanā un izplatīšanā, kas inficējis vairāk nekā ...
Numura tēma
Uzņēmuma reģistra atziņa: par valsts pamatvērtībām
Valsts notāram kā jebkurai Latvijas valsts amatpersonai ir pienākums nepieļaut valsts pamatvērtību apdraudējumu. Uzņēmumu reģistra valsts notāram ir pienākums atteikt tādu dokumentu reģistrāciju, kas ir vērsti pret valsts ...
1 komentāri
Konstitucionālo tiesību komisija
Numura tēma
Izvilkums no Konstitucionālo tiesību komisijas viedokļa "Par Latvijas valsts konstitucionālajiem pamatiem un neaizskaramo Satversmes kodolu"
AUTORU KATALOGS