Stājušies spēkā grozījumi likumā “Par tiesu varu”. Izstrādes laikā bija dažādi viedokļi un priekšlikumi, kas ir normāli radošā procesā. Tomēr ne viedokļu daudzveidības, bet sadarbības veida dēļ paliek tādas publiskas mieles. Tieslietu padome pauda neapmierinātību, ka publiskajā telpā ir izskanējusi maldinoša informācija par šo likuma grozījumu sagatavošanu ciešā sadarbībā ar Tieslietu padomi. Saeimas Juridiskā komisija ņēmusi vērā tikai trīs no 24 priekšlikumiem, ko bija izteikusi Tieslietu padome, izvērtējot minēto likumprojektu. Tajā pašā laikā Saeimas deputāti norāda, ka visi Tieslietu padomes priekšlikumi skrupulozi vērtēti.
Tāpēc, lai lasītāji varētu iepazīties ar grozījumiem, sadarbības veida ietekmi uz grozījumu saturu un likumu grozījumu izstrādē iesaistīto secinājumiem, raugoties no šodienas skatupunkta, šis “Jurista Vārda” numurs ir tematisks – tikai par tiesu sistēmu. Laika ziņā tas saskan ar citiem ar tiesu sistēmu saistītiem pozitīviem un negatīviem notikumiem pagājušajā nedēļā. Eiropas Cilvēktiesību tiesa lietā “Nagla pret Latviju” atzina, ka Latvija pārkāpusi Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 10. pantu par vārda brīvību. Bijusī raidījuma “De facto” žurnāliste Ilze Nagla bija iesniegusi sūdzību par viņas mājā 2010. gada maijā veikto kratīšanu, kas bija kā daļa no izmeklēšanas saistībā ar noplūdi no Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmas. Kratīšanas laikā viņai tika izņemts klēpjdators, ārējais cietais disks, atmiņas karte un četras zibatmiņas. Eiropas Cilvēktiesību tiesa secināja, ka kratīšana un izņemšana tika veikta uz plaši definēta lēmuma par kratīšanu pamata, tādēļ varēja tikt atklāti citi iesniedzējas kā žurnālistes informācijas avoti. Tiesa īpaši uzsvēra, ka žurnālista tiesības neizpaust savu informācijas avotu bija nevis privilēģija, kuru jebkurā brīdī varēja atņemt, bet gan tiesību uz vārda brīvību sastāvdaļa, pret kuru bija jāizturas ar vislielāko rūpību. Turklāt žurnālista vārda brīvības aizsardzības pakāpi neietekmē šaubas par viņa informācijas avota rīcības tiesiskumu. Ne mazākas emocijas radīja tieslietu ministra Jāņa Bordāna lēmums nevirzīt atkārtotai apstiprināšanai līdzšinējo Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāju Sandru Strenci un rīkot atkārtotu konkursu. Visbeidzot tika atklāta jauna Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu nama un Administratīvās apagabltiesas ēka. Acīmredzami viss, kas notiek, notiek uz labu. Tikai virzība rada ko jaunu.
Artūrs Kučs veiksmīgi ieskicē jurista iespējas kritizēt tiesu. Arī “Jurista Vārds” lasītājiem bija iespēja aktīvi izteikt savu vērtējumu par grozījumiem likumā “Par tiesu varu” un šajā numurā var iepazīties ar aptaujas rezultātiem. Lai arī no lasītājiem kopumā tika saņemtas 127 aizpildītas anketas, tomēr kopumā anketa divu nedēļu laikā tika aplūkotas 766 reizes. Tikai katrs sestais nepalika vērotājos un izteica savu viedokli. Bet virzība uz priekšu nav iespējama bez aktīvas rīcības.