ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

3. Septembris 2013 /Nr.36 (787)

Piezīmes par šķīrējtiesas nolēmuma piespiedu izpildes procesu
3 komentāri
Dr.iur.
Inga Kačevska
zvērināta advokāte, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes docente 

Pirms kāda laika "Jurista Vārdā" tika publicēts raksts "Atteikuma pamati izpildu rakstu izsniegšanā," kurā apskatīti daudzi un dažādi jautājumi saistībā ar šķīrējtiesas nolēmuma piespiedu izpildes procesu.1 Ņemot vērā, ka atsevišķi rakstā izdarītie secinājumi var radīt pārpratumus, piemērojot Civilprocesa likuma D daļu, šīs publikācijas mērķis ir teorētiski un praktiski pamatot, pirmkārt, kāpēc vispārējās jurisdikcijas tiesai nav tiesības pārbaudīt materiālo tiesību normu piemērošanu šķīrējtiesas spriedumā, otrkārt, kāpēc patērētāju strīdi nav skatāmi šķīrējtiesā, ja šķīrējtiesas līgums nav bijis iepriekš apspriests, un, treškārt, kāpēc šķīrējtiesas līgums, kurā nav minēta konkrēta šķīrējtiesas institūcija, visos gadījumos nav automātiski uzskatāms par spēkā neesošu.

Piespiedu izpildu procesā tiesai NAV tiesības izvērtēt materiālo tiesību normu piemērošanu

Iepriekš minētā raksta autore norāda, ka šķīrējtiesas nolēmuma piespiedu izpildes procesā "tiek pārbaudīta šķīrējtiesas procesa likumība, tomēr norādītais ietver ne tikai nepieciešamību pārbaudīt procesuālo tiesību normu ievērošanu, bet arī izvērtēt materiālo tiesību normu piemērošanu".

Tomēr, izvērtējot teoriju un praksi, ir secināms, ka tiesa nevar pārbaudīt materiālo tiesību normu piemērošanu šķīrējtiesas procesā. Proti, saskaņā ar Civilprocesa likuma 528. panta otro daļu šķīrējtiesas nolēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā, tas nav pārsūdzams, un par to nevar iesniegt protestu. Tātad šajā brīdī šķīrējtiesas nolēmums iegūst res judicata spēku, kas nozīmē, ka izskatītais strīds atkārtoti vairs nevar tikt skatīts tiesā vai šķīrējtiesā. Jau Dr. Vladimirs Bukovskis ir rakstījis, ka "taisītais šķīrējtiesas spriedums nav pārsūdzams pēc lietas būtības".2 Tas, ka šķīrējtiesas spriedums nav pārskatāms pēc būtības piespiedu izpildes procesā, nozīmē arī to, ka pat tad, ja šķīrējtiesnesis ir pieļāvis kļūdu, piemērojot ne to likuma normu strīdam pēc būtības, vai izvērtējis ne to lietas faktu, tiesai nav tiesības vērtēt šķīrējtiesas sprieduma likumību.3

Turklāt Civilprocesa likuma 536. pantā noradītie izpildu raksta izsniegšanas pamati ir izsmeļoši, tos nevar pēc puses vai tiesas iniciatīvas paplašināt, un tas nozīmē, ka likums nav piešķīris tiesības tiesai pārbaudīt materiālo tiesību piemērošanas pareizību šķīrējtiesas procesā. Pretēji iepriekš minētajā rakstā norādītajam, no Satversmes tiesas atziņām nekādi neizriet, ka tiesa var izmantot šādas tiesības. Tieši otrādi, konkrētajā Satversmes tiesas spriedumā ir uzsvērts, ka šķīrējtiesas procesa priekšrocība ir "aizliegum[s] iesniegt apelāciju pēc būtības"4 un valstij ir pienākums "nodrošināt līdzekļus aizsardzībai pret minēto procesuālo tiesību pārkāpumiem šķīrējtiesas procesā".5

Arī Latvijai saistošajā Eiropas konvencijā par starptautisko komercšķīrējtiesu6 (turpmāk – Eiropas konvencija) un Ņujorkas konvencijā par ārvalsts šķīrējtiesas nolēmumu atzīšanu un izpildi7 (turpmāk – Ņujorkas konvencija) nav paredzēta iespēja tiesā apstrīdēt materiālo tiesību normu piemērošanu šķīrējtiesas procesā. To apstiprina arī konvenciju komentētāji8 un tiesu prakse.9 UNCITRAL Starptautiskās komerciālās arbitrāžas parauglikumā, kas ir ņemts par pamatu šķīrējtiesu likumiem vairāk nekā 50 valstīs, nav paredzēts tiesā pārskatīt materiālo tiesību normu piemērošanu šķīrējtiesas procesā.10 Šis princips ir pamatots arī ar dažādu valstu tiesu praksi,11 tostarp, norādot, ka "tiesa var izvērtēt tikai to, vai šķīrējtiesas sastāvs savu spriedumu ir balstījis uz tām tiesībām, par kurām puses ir vienojušās, un nekādā gadījumā nevērtē, vai tās ir pareizi piemērotas vai interpretētas".

VĒL PAR ŠO TĒMU
komentāri (3)
3 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Bekons
3. Septembris 2013 / 12:04
0
ATBILDĒT
Tā, draugs, ir IRONIJA. :-)
Gekons
3. Septembris 2013 / 11:56
0
ATBILDĒT
\"Latvijas Republikas Satversmē nav noteikts, ka ikviens cilvēks baudītu personas tiesības\"

Piedodiet, kas šitas ir?!?
Angeko
3. Septembris 2013 / 08:52
0
ATBILDĒT
Lai izvairītos no dažādām problēmām šķīrējtiesas procesā, atļaušos atgādināt, ka Latvijas Republikas Satversmē nav noteikts, ka ikviens cilvēks baudītu personas tiesības. Šķīrējtiesas spriedums nav tiesas spriedums Civilprocesa izpratnē, bet gan konstatējošs akts, ar kuru tiek konstatēts, ka ir prasītājs, bet nav atbildētāja, jo atbildētājs šķīrējtiesas līgumā ir atteicies no personas tiesībām un faktiski uzskatāms par lietu Civillikuma izpratnē, savukārt nauda vai citi mantiski labumi, kas jādod, ir lietas piederumi. Tādējādi prasītājs var noteikt jebkuru līgumsoda apmēru, jo attiecībā uz atbildētāju (lietu) nevar attiecināt jēdzienus - \"taisnīgs\" vai \"netaisnīgs\". Vismaz mūsu šķīrētjtiesa praktizē tādu lietu izskatīšanu.
visi numura raksti
Zinaida Indrūna
Skaidrojumi. Viedokļi
Tiesas nolēmumu publiskošana
Žurnāla "Jurista Vārds" 2012. gada 20. marta numura redakcijas slejā (JV Nr. 12 (711)) Gatis Litvins norādīja uz tiesas spriedumu pieejamības ārkārtīgo būtiskumu,1 jo to ietekme plešas visās trīs laika dimensijās – pagātnē, ...
16 komentāri
Viviāna Puriņa
Skaidrojumi. Viedokļi
Samērīguma princips kriminālsoda piemērošanā

Raksta mērķis ir vērst tiesību normu piemērotāju uzmanību uz samērīguma principa nozīmi, lai novērstu nodarījumam neatbilstošu sodu piemērošanu un veidotu vienveidīgu tiesu praksi.

Tiesību politika
Vadlīnijas par administratīvo sodu piemērošanas principiem VID
Lai nodrošinātu vienotu izpratni par administratīvā soda sankciju piemērošanas principiem, kad sods tiek piemērots, balstoties uz tā samērīgumu attiecībā pret konkrēto pārkāpumu, kā arī lai novērstu gadījumus, kad par dažāda ...
4 komentāri
Akadēmiskā dzīve
Latvijas studenti vasaras kursos gūst ieskatu ASV tiesību sistēmā  
Šīs vasaras vidū Latvijā notika pirmā Amerikas Savienoto Valstu (ASV) tiesību vasaras skola. Pasākumu kopīgi rīkoja ASV vēstniecība Latvijā, Latvijas Universitātes (LU) Juridiskā fakultāte un zvērinātu advokātu birojs "Varul".
Juridiskā literatūra
Jau astotais Civillikuma izdevums
AUTORU KATALOGS