ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

21. Maijs 2013 /Nr.20 (771)

Atteikuma pamati izpildu rakstu izsniegšanā
19 komentāri
Bac.iur.
Viktorija Voitešonoka
Valsts kontroles juriste, Rīgas Juridiskās augstskolas maģistrantūras studente 

Pieteicējs, lai veiktu piedziņu piespiedu kārtā, vēršas valsts tiesā, kad šķīrējtiesas spriedums labprātīgi netiek pildīts, lūdzot izsniegt izpildu rakstu, tomēr, lai arī Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāts (turpmāk – Senāts) norādījis uz rajonu tiesu pieļautajām kļūmēm,1 izsniedzot izpildu rakstus, vēl aizvien netiek ievērota judikatūra atbilstoši Civilprocesa likuma (turpmāk – CPL) 5. panta sestajai daļai,2 kā arī šķīrējtiesas ne vienmēr taisa "kvalitatīvus" spriedumus, uz kuru pamata tiesnesis var izsniegt izpildu rakstus šķīrējtiesas sprieduma piespiedu izpildei.

Raksta ietvaros autore vēlas vērst uzmanību ne tikai uz CPL 536. pantu, kurā noteikti pamati atteikumam izsniegt izpildu rakstu, bet arī norādīt uz Satversmes tiesas 2005. gada 17. janvāra spriedumā3 minētajām atziņām, jo tiesnesim, izsniedzot izpildu rakstu uz pastāvīgās šķīrējtiesas sprieduma pamata, ir ne tikai jāpārbauda, vai ievērotas procesuālo tiesību normas, bet arī jāpārliecinās par pareizu šķīrējtiesas spriedumā ietverto materiālo tiesību normu piemērošanu.

Izklāsta sākumā norādīti pamati minētajam apsvērumam, tālāk apskatīti jautājumi, ar kuriem visbiežāk jāsastopas praksē, atsakot izsniegt izpildu rakstu, t.i., pamattiesību ievērošana, mutvārdu procesa nodrošināšana šķīrējtiesas procesā, nepieciešamība ievērot parādnieka iebildumus, šķīrējtiesas kompetence, kādai jābūt tiesneša rīcībai, ja viens no parādniekiem ir maksātnespējīgs, un šķīrējtiesas izdevumi.

Vērtējot tiesu praksi, secināms, ka radies kļūdīgs priekšstats, ka no CPL 536. panta izriet, ka vispārējās jurisdikcijas tiesai izvirzīta prasība vērtēt tikai procesuālo tiesību normu ievērošanu. Piemēram, Rīgas rajona tiesas tiesnese 2011. gada 12. aprīļa lēmumā norādījusi, ka, "izlemjot jautājumu par izpildu raksta izsniegšanu, tiesnesis pārbauda tikai iespējamos procesuālā rakstura pārkāpumus, kas varētu būt par pamatu atteikumam izsniegt izpildu rakstu, nevis materiāltiesiska rakstura pārkāpumus".4 Balstoties uz norādīto secinājumu, netiek ievērots, ka tiesnesim jāpieņem lēmums par izpildu raksta izsniegšanu uz iesniegto dokumentu pamata, līdz ar to jāpārbauda ne tikai CPL 536. pantā norādītais, bet arī CPL D daļā ietvertās prasības, piemēram, CPL 487.,5 530., 534. pants. Minētais izriet arī no Satversmes tiesas spriedumā iekļautās atziņas, ka "uz vispārējās jurisdikcijas tiesām gulstas no Satversmes un starptautiskajām cilvēktiesību normām izrietošs pienākums atteikt izpildu raksta izsniegšanu, ja šķīrējtiesas procesā nav ievērotas pamattiesības, no kuru izmantošanas persona nav atteikusies, un CPL paredz iespēju šo pienākumu izpildīt".6 Turklāt spriedumā norādīts uz Eiropas Savienības (turpmāk – ES) direktīvām, kas iestrādātas Patērētāju tiesību aizsardzības likumā (turpmāk – PTAL).

Izpildu raksta izsniegšanas procesam jāatbilst Satversmes 92.

6
VĒL PAR ŠO TĒMU
Piezīmes par šķīrējtiesas nolēmuma piespiedu izpildes procesu | 3. Septembris 2013 | Skaidrojumi. Viedokļi  
komentāri (19)
19 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Octa
10. Janvāris 2014 / 00:17
1
ATBILDĒT
Octa bez uzcenojuma http://www.ltab.lv/
R.K
27. Maijs 2013 / 17:52
0
ATBILDĒT
Tad Pats arī izskata lietu un izpilda. Precīzāk, piekritību vispārējās jurisdikcijas tiesai tādā gadījumā neviens nav atcēlis.
Armands
27. Maijs 2013 / 17:43
0
ATBILDĒT
Paldies par atbildi! Jāatzīst, ka šoreiz esmu kļūdījies, jo gan saskaņā ar Jūsu minēto konvenciju, gan CPL normām tiešām šķīrējtiesas līgumā var arī vispārīgi vienoties par strīdu izšķiršanu šķīrējtiesā. Tajā pašā laikā uzskatu, ka atbilstoši CPL, ja puses vienojas par strīda nodošanu pastāvīgā šķīrējtiesā, tad tomēr ir jānorāda konkrēta šķīrējtiesa, it īpaši, ja viena no pusēm nav komersants, jo CPL neatrunā, kā šādā gadījumā izvēlēties pastāvīgo šķīrējtiesu; risinājums var būt šķīrējtiesas līgumā atrunāta kārtība, kādā tiek izvēlēta konkrēta šķīrējtiesa. Konvencijā gan ir atrunāts, kā izvēlēties pastāvīgo šķīrējtiesu, ja puses ir vienojušās par strīdu izšķiršanu pastāvīgā šķīrējtiesā, bet nav konkretizējušas šķīrējtiesu, taču, kā norādīju, saskaņā ar konvencijas 1.pantu šī konvencija ir piemērojama strīdu risināšanai starptautiskās tirdzniecības jomā.



R.K. oponentiem varu norādīt, ka gadījumā, ja puses nav vienojušās par strīda nodošanu pastāvīgā šķīrējtiesā, tad saskaņā ar CPL 499.panta ceturto daļu puses ir vienojušās par strīda izšķiršanu ad hoc šķīrējtiesā; ja šajā gadījumā puses nav vienojušās par ad hoc šķīrējtiesas izveidošanas (šķīrējtiesnešu iecelšanas) kārtību, tad atbilstoši tai pašai CPL 499.panta ceturtajai daļai katra puse izvēlas savu šķīrējtiesnesi, kuram, protams, arī jāatbilst CPL 497.panta kritērijiem, un šie abu pušu šķīrējtiesneši, savstarpēji vienojoties, ieceļ trešo šķīrējtiesnesi. Protams, neatrisināts paliek jautājums, kas notiek ar šo ad hoc šķīrējtiesas procesu, ja šie pušu ieceltie šķīrējtiesneši \"labākajās\" Latvijas jurisprudences tradīcijās nevar vienoties par trešo šķīrējtiesnesi? Runājot šaha terminoloģijā - ir pata stāvoklis. :-)
anonīms
27. Maijs 2013 / 11:58
0
ATBILDĒT
Nodibināt savu šķīrējtiesu konkrētai lietai ir izņēmuma gadījums. Nav atbildes uz jautājumu pēc būtības. Ja puses nevar vienoties, kurā šķīrējtiesā un pie kura šķīrējtieša griezties, tad katra griežas \"savā\" izvēlētajā šķīrējtiesā pie \"sava\" tiesneša. Kurš izsķirs piekritības strīdu? Ja ir jāgriežas parastās jurisdikcijas tiesā, tad parastās jurisdikcijas tiesām ir skaidri noteikta lietu piekritība. Viens sadomā griezties jau esošā, piemēram, Pāradugavas starptutiskajā šķīrējtiesā, kur tiesnesis ir viņa radinieks, bet otrs nolemj, ka jāizveidot ad hoc šķīrējtiesu Likuma burts ar savu kursa biedru kā šķīrējtiesnesi. Kas tad? Abas šķīrējtiesas izskatīs vienu un to pašu lietu, abas, iespējams, taisīs atšķirīgus nolēmumus un katrs prasītājs savā rajona tiesā saņems izpildrakstu? Vai kā????
R.K.
27. Maijs 2013 / 10:10
0
ATBILDĒT
\"Ja puses nebūs vienojušās par konkrētu šķīrējtiesu, tad katra puse var iesniegt pieteikumu savā izvēlētā šķīrējtiesā. Kas tad? Kurš tad izšķirs piekritības strīdu?\"



Ja nav konkrētas šķīrējtiesas, tad puses pašas izveido ad hoc šķīrējtiesu, nevajag tik ļoti koncentrēties uz pastāvīgajām šķīrējtiesām - šķīrējtiesa nenozīmē institūciju, šķīrējtiesu var izveidot pašas puses - sk. CPL noteikumus, kur sīki aprakstīta šķīrējtiesas procesa uzsākšana pašu pušu izveidotā ad hoc šķīrējtiesā.



\"Un vēl- puses par lietas nodošanu šķīrējtiesai var vienoties ne tikai darījuma slēgšanas brīdī, bet arī pēc tam, kad pusēm darījuma izpildes gaitā radīsies strīds.\"



Var, vai tad kāds apgalvo, ka nevar?
anonīms
25. Maijs 2013 / 23:20
0
ATBILDĒT
Ja puses nebūs vienojušās par konkrētu šķīrējtiesu, tad katra puse var iesniegt pieteikumu savā izvēlētā šķīrējtiesā. Kas tad? Kurš tad izšķirs piekritības strīdu? Un vēl- puses par lietas nodošanu šķīrējtiesai var vienoties ne tikai darījuma slēgšanas brīdī, bet arī pēc tam, kad pusēm darījuma izpildes gaitā radīsies strīds.
Tiesu izpildītājs
25. Maijs 2013 / 14:25
0
ATBILDĒT
Lielisks raksts! Tas būtu jāizlasa visiem tiesnešiem un advokātiem. Viss ļoti labi izanalizēts un skaidri izklāstīts. Ceru, ka autore mūs arī turpmāk iepriecinās ar līdzīgiem interesantiem rakstiem.

Un autores fotogrāfija – tā ir vienkārši super! Daile, šarms un elegance! Afrodīte!
R.K.
24. Maijs 2013 / 16:32
0
ATBILDĒT
EIROPAS KONVENCIJA PAR STARPTAUTISKO KOMERCŠĶĪRĒJTIESU

http://likumi.lv/doc.php?id=71196

(Atti cas uz komersantiem, no kuriem viens ir no LV, otrs no ES).



6. Ja šķīrējtiesas līgums neparedz šķīrējtiesas veidu, (pastāvīga šķīrējtiesas institūcija vai ad hoc šķīrējtiesa), kādā puses ir paredzējušas iesniegt izskatīt strīdu, un puses par to nespēj vienoties, šajā gadījumā prasītājs, lai atrisinātu šo jautājumu, ir tiesīgs izmantot 3.punktā minēto kārtību.

(Kāda ir tā 3.punktā minētā kārtība, lasiet paši).



No tiesu prakses - SKC-617/2013 (K.Torgāns)



Manuprāt, ja konkrēta šķīrējtiesa nav izvēlēta, tad tas nozīmē ad hoc šķīrējtiesas izveidi, nevis, ka šķīrējtiesas klauzula nav spēkā (CL 1507.p.) kas arī atbilst CPL normu par šķīrējtiesu jēgai.



Pie mums, Latvijā, visi tik ļoti pieraduši pie pastāvīgajām šķīrējtiesām, ka baidās no šķīrējtiesas klauzulām, kurās nav minēta konkrēta pastāvīgā šķīrējtiesa, kaut gan CPL ir detalizēti aprakstīts, kā notiek ad hoc šķīrējtiesas izveide un procesa uzsākšana.



Par tiesu praksi, uzskatu, ka vienotas prakses un izpratnes nav, cik sacīkstē spēcīgas ir pašas puses, tāds arī ir rezultāts.
Armands
24. Maijs 2013 / 15:57
0
ATBILDĒT
Nez vai, Jums šoreiz būs taisnība, ka Civilprocesa likuma 490.panta pirmās daļa ir iztulkojuma atbilstoši Jūsu iebildumiem dr.iur. Manuprāt, dr.iur. norāde, ka šķīrējtiesas līgumā ir jānorāda konkrēta šķīrējtiesa vai šķīrējtiesnesis, ir pamatota un tā arī būtu iztulkojama CPL 490.panta pirmā daļa. To apstiprina arī tiesu prakse, skatīt piemēram, Senāta 01.10.2008. spriedumu lietā Nr.SPC-63/2008. Pretējā gadījumā, piemēram, nav saprotams, vai puses ir vienojušās par strīda nodošanu pastāvīgā šķīrējtiesā vai ad hoc šķīrējtiesā (šķīrējtiesnesim). Tāpat nav skaidrs, kurā šķīrējtiesā tad īsti strīdu var izšķirt, ja viena puse vēlas to izšķirt pastāvīgā šķīrējtiesā A, bet otra puse vēlas to izšķirt pie ad hoc šķīrējtiesneša B. Jūsu viedoklis, ka šķīrējtiesas līgums ir noslēgts, ja puses ir vispārīgi vienojušās par strīda nodošanu šķīrējtiesā, ir tas pats, kas atzīt, ka puses piemēram, ir noslēgušas pirkuma līgumu, vispārīgi norādot, ka pārdevējs kaut ko pārdos, bet pircējs kaut ko pirks par kaut kādu cenu. Līguma priekšmetam tomēr ir jābūt precīzi aprakstītam.
R.K.
24. Maijs 2013 / 15:06
0
ATBILDĒT
\"2. Pusēm ir jāvienojas vai nu par konkrētu šķīrējtiesu, vai par konkrētu šķīrējtiesnesi. Ja tādas vienošanās nav, šķīrējtiesā griezties nevar.\"



Muļķības, palasiet likumus, pietiek ar vienošanos par strīda izšķiršanu šķīrējtiesā, kā tādā.
Mr.Y
24. Maijs 2013 / 12:20
0
ATBILDĒT
Nožēlojami izteikt kritiku, nenorādot nekādu pamatojumu. Raksts ir praktisks!
BB
24. Maijs 2013 / 09:31
1
ATBILDĒT
Kļuva interesanti, vai raksts tiešām ir tik smagnējs kā komentāros norādīts...un izrādījās, ka komentāri par šo brāķi ir visai iecietīgi : ))
dr.iur.
23. Maijs 2013 / 11:20
0
ATBILDĒT
1.Tiesa navar izsniegt izpildu rakstu, ja materiālo tiesību normas piemērotas redzami nepareizi;

2. Pusēm ir jāvienojas vai nu par konkrētu šķīrējtiesu, vai par konkrētu šķīrējtiesnesi. Ja tādas vienošanās nav, šķīrējtiesā griezties nevar.
Anonīms lietotājs
22. Maijs 2013 / 23:17
0
ATBILDĒT
Autores secinājumiem piekrist nevar. Piemēram, secinājums, ka tiesai būtu jāvērtē arī materiālo tiesību piemērošanas pareizība, nav pareizs savā būtībā. CPL skaidri un izsmeļoši min tos pamatus, uz kuriem tiesa var atteikt šķīrējtiesas sprieduma izpildi, un šajos pamatos neietilpst materiālo tiesību piemērošanas kļūdas! Senāts, piemēram, lietās par pārmērīgiem līgumsodiem ir ļoti pareizi centies norādīt, ka arī šķīrējtiesu piespriestie līgumsodi nevar būt pārmērīgi, tomēr kā pamatu atteikt izpildrakstu min motivācijas trūkumu šķīrējtiesas spriedumā, nevis nepareizu materiāltiesisko normu piemērošanu. Puses uzticot strīdu izšķirt sevis ieceltiem šķīrējtiesnešiem vienlaicīgi arī uzņemas risku, ka šķīrējtiesneši var kļūdaini piemērot materiāltiesiskas normas. Tāpēc jau ir svarīgi iecelt erudītu šķīrējtiesnesi!

Turklāt neidentificējot precīzi šķīrējtiesas institūtu, saskaņā ar kura reglamentu šķ.t. spriedums pieņemts, un nevērtējot konkrētos šķīrējtiesas reglamentus, t.i. vadoties tikai no tiesu spriedumiem nav iespējams apstiprināt, ka autores secinājumi ir pareizi. Šķīrējtiesas process norisinās ne tikai saskaņā ar CPL normām, bet arī saskaņā ar šķīrējtiesas līgumu un šķīrējtiesas reglamentu!
Baraks Osama
21. Maijs 2013 / 18:02
0
ATBILDĒT
Iesaku - ja vēlaties kādu tiešām svētīgu darbu valodas saprotamības jomā paveikt, tad sazinieties ar ES tiesību aktu (regulu, EST spriedumu u.tml.) tulkotājiem un ieskaidrojiet, ka mehāniska svešvalodu teikumu struktūru atveidošana latviski noved pie parastajam mirstīgajam neuztveramas sarežģītības tulkojuma :)
Anonīms lietotājs
21. Maijs 2013 / 17:06
0
ATBILDĒT
Es uz to skatos citādi. Latviešu valoda ir jāzina katram, ne tikai filologiem un Endzelīna mazbērniem. Jo īpaši juristam valoda ir svarīgs darba instruments. Ja autore nemāk vienkārši un skaidri izteikties, tad tas ietekmē ne tikai viņas raksta, bet arī visu viņas gatavoto dokumentu kvalitāti. Protams, ka var saprast, kurš palīgteikums uz ko attiecas. Taču, ja man laika trūkuma dēļ jāizvēlas, vai lasīt parastu, taču nekvalitatīvi uzrakstītu rakstu, tad es dodu priekšroku citiem darbiem.

Es teiktu, ka tā ir nevis drosme, bet nevērība pret lasītāju - kaut kā uzrakstīšu un būs jau labi.
Magone
21. Maijs 2013 / 13:04
0
ATBILDĒT
Man raksts likās vērtīgs. Nevarētu teikt, ka atklāju ko ļoti jaunu, bet lietderīgi visu vēlreiz atkārtot. Izklāstīts saprotami un vienkārši. Ja kādam patīk vārdus skaitīt, lai skaita. Varbūt tiem skaitītājiem bija jāstājas filologos.

Bieži brīnos par JV autoriem, kuriem ir drosme publicēties JV, zinot kāda publika viņus sagaida -sīkumaina, piekasīga, kašķi meklējoša, bieži vien arī nekompetenta un nepieklājīga. Galvenais ir, kur raksta autors strādā, vai viņam nav kāda personīga ieinteresētība, vai tas vispār ir viņa paša viedoklis, cik vārdu ir teikumā, vai viss ir definēts kā likumā. Nedod, dievs, uzrakstīt, \"valsts tiesa\" vai \"likums ar garo nosaukumu\", pāri gāzīsies tāda sašutuma vētra... Bet raksta būtība un aktualitāte -tas jau paliek otrajā plānā.
Anonīms lietotājs
21. Maijs 2013 / 12:21
0
ATBILDĒT
Sāku lasīt, bet tad pārgāju uz vārdu skaitīšanu. Pirmais teikums 70 vārdi, otrais teikums arī pāri 60. Paldies, nē. Neuzticos juristiem, kuri nemāk skaidri un precīzi izklāstīt savu domu.

Un kas ir \"valsts tiesa\"?
Jānis
21. Maijs 2013 / 10:59
0
ATBILDĒT
Viņa bildē buras, ka tā rokas salikusi? :)
visi numura raksti
Ieva Krūmiņa
Skaidrojumi. Viedokļi
Romas IV regula – jauns regulējums pārrobežu mantojumu lietās
2012. gada 4. jūlijā Eiropas Komisija ir pieņēmusi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 650/2012 par jurisdikciju, piemērojamajiem tiesību aktiem, nolēmumu atzīšanu un izpildi, publisku aktu akceptēšanu un izpildi mantošanas ...
5 komentāri
Satversmes tiesa
Informācija
Aizliegums tiesnesim darboties politiskajās partijās atbilst Satversmei
2013. gada 10. maijā Satversmes tiesa pasludināja spriedumu lietā Nr. 2012-16-01 "Par likuma "Par tiesu varu" 86. panta trešās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 102. pantam". Likuma "Par tiesu varu" 86. panta trešā daļa ...
3 komentāri
Tiesību politika
Deputāti literāri izteiksmīgi interpretē Latvijas vēsturi
Ceturtdien, 16. maijā, Saeima otrajā lasījumā skatot grozījumus Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā, atbalstīja priekšlikumu arī publiskos izklaides un svētku pasākumos aizliegt izmantot, tostarp arī stilizētā ...
2 komentāri
Edijs Poga, Latvijas Zvērinātu advokātu padome
Notikums
Atjaunotajai Latvijas zvērinātai advokatūrai – 20  
Šodien, 21. maijā, aprit tieši 20 gadi, kopš spēkā stājās 1993. gada 27. aprīļa Latvijas Republikas Advokatūras likums1 (turpmāk – Advokatūras likums), un līdz ar to pēc 53 gadu pārtraukuma2 Latvijā atkal tika atjaunota Latvijas ...
Krišjānis Bušs, LU Juridiskā fakultāte
Akadēmiskā dzīve
Juridiskās fakultātes komanda iekļūst izspēles pusfinālā Brno
Turpinot Latvijas tiesību zinātņu studentu panākumiem bagāto pavasari, Brno sapulcējušos Eiropas tiesību lietpratēju pārbaudījumus veiksmīgi izturēja Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes pārstāvji Lolita Bērziņa, Karina ...
AUTORU KATALOGS
aābcčdeēfgģhijkķlļmnņoprsštuūvzž
MOBILĀ VERSIJA  /  PILNĀ VERSIJA
© Oficiālais izdevējs Latvijas Vēstnesis