Administratīvā procesa likuma un administratīvo tiesu darbības vērtējums svārstās plašā amplitūdā: no atzinuma, ka tas ir Latvijas tiesu sistēmas success story* (E. Levits) līdz apgalvojumam, ka "objektīvās izmeklēšanas princips nedarbojas kā tāds kopumā un administratīvās tiesas pēc būtības ir kļuvušas neefektīvas" (J. Jansons). Tomēr mūsdienu Latvijas – demokrātiskas un tiesiskas valsts – juristam būtu grūti iedomāties situāciju, kurā nebūtu administratīvā procesa nedz iestādē, nedz tiesā.
Kaut gan nemaz tik sens nav tas laiks, kad par šādas tiesību nozares eksistenci, izrādās, šaubījās pat augstskolās. Jautrīte Briede, kura 1995. gadā pirmā sāka lasīt lekcijas administratīvajā procesā, joprojām atceras savu kolēģu skepsi. Bet administratīvā procesa ieviešanas galvenais entuziasts Egils Levits saglabājis piezīmes vēl no 1992. gada, kad sarunās ar vietējiem un no trimdas Latvijā pārbraukušajiem politiķiem centies izskaidrot administratīvā procesa ieviešanas nepieciešamību. Pašsaprotams šāds ierosinājums licies tikai tiem, kas iepriekš bija dzīvojuši demokrātiskā iekārtā. Savukārt padomju tiesību telpā skolotajiem juristiem administratīvā procesa ideja bijusi saknē grūti aptverama – un kas tur ko brīnīties, ja cilvēktiesības padomju valstī bija deklaratīvas normas bez praktiska pielietojuma un valsts iestādes "nemēdza" kļūdīties principā, tātad arī to pieņemto lēmumu apstrīdēšana bija pašos pamatos neprātīga doma.
Šī gada 1. februārī apritēja 10 gadi, kopš spēkā stājies Administratīvā procesa likums un darbu uzsākušas administratīvās tiesas. Šis "Jurista Vārds" ir veltīts atskatam uz administratīvā procesa ieviešanu Latvijā un aktuālās situācijas vērtējumam.
Šai nolūkā redakcija sarīkoja Administratīvā procesa likuma izstrādātāju (E. Levits. A. Dravnieks, J. Briede, G. Višņakova) tikšanos, kas ļauj ielūkoties administratīvā procesa dzimšanas apstākļos. Tāpat aicinājām atmiņās dalīties administratīvo tiesu sistēmas veidotājus – tā laika tiesu vadītājus (A. Guļāns, V. Jonikāns, A. Laviņš).
Savukārt par aktuālajām norisēm administratīvajās tiesās "Jurista Vārdam" stāsta šā brīža tiesu darba organizatori (V. Krūmiņa, M. Vīgants, I. Freimane). Vērtējumu administratīvo tiesu darbam "Jurista Vārdā" snieguši arī to klienti – valsts iestādes un zvērināti advokāti, kā arī mūsu žurnāla lasītāji.
Pirmie pieci gadi administratīvajām tiesām esot bijuši visgrūtākie (lietu lavīnveida pieplūdums, pārāk mazais tiesnešu skaits, nesamērīgi termiņi un milzīgi lietu atlikumi). Šobrīd situācija kļūstot labāka un stabilāka (piemēram, Administratīvā rajona tiesa lielāko daļu lietu izskata termiņā līdz gadam!).
Neskatoties uz sākotnējām "augšanas" grūtībām, nevar noliegt, ka administratīvās tiesas citu tiesu vidū izceļas ne vien ar neseno dibināšanas faktu. Tās raksturo gan jauneklīgais un mūsdienīgi izglītotais tiesnešu sastāvs, gan atvērtība sabiedrībai (tiesu nolēmumi tika publicēti internetā, vēl pirms tas kļuva obligāti visām tiesām), koleģiāls gars (ko apliecina, piemēram, apvienošanās Administratīvo tiesnešu biedrībā), plaši argumentēti nolēmumi, izkopta judikatūra utt.
Tāpat acīmredzams administratīvo tiesu izveides "blakusefekts" ir administratīvā procesa uzlabošanās iestādēs, kas rēķinās ar to pieņemto administratīvo aktu kontroli tiesā.
Izskatās, ka pirmo desmit gadu bilance tomēr ir ļoti pozitīva.
*Veiksmes stāsts – angļu val.