Administratīvajai tiesai 2014. gadā aprit 10 gadi. 2004. gada 1. februārī stājās spēkā Administratīvā procesa likums, 2. februārī darbu uzsāka Administratīvā rajona tiesa un Administratīvā apgabaltiesa, bet 6. februārī – Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments. Lai uzzinātu, kādi ir bijuši šie 10 gadi, raugoties no Augstākās tiesas puses, "Jurista Vārds" aicināja uz sarunu Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta priekšsēdētāju Veroniku Krūmiņu, kas ir departamenta priekšsēdētāja kopš 2007. gada. Par Augstākās tiesas tiesnesi ievēlēta 2005. gadā, līdz tam bijusi tiesnese Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā un Administratīvajā apgabaltiesā, kā arī Tieslietu ministrijā Kodifikācijas departamenta direktore, valsts sekretāra vietniece likumdošanas jautājumos un valsts sekretāra vietniece tiesu jautājumos, strādājusi Valsts kancelejas Juridiskajā departamentā.
2014. gadā aprit 13 gadi kopš Administratīvā procesa likuma pieņemšanas, 10 gadi kopš tā spēkā stāšanās un administratīvo tiesu darba uzsākšanas. Kā jūs jūtaties, aizvadot šo pirmo desmitgadi?
Man jāsaka, ka pēc pieciem gadiem sajūtas nebija tik labas, kādas tās ir tagad. Pēc pirmajiem pieciem gadiem bija tendence palielināties tiesvedību skaitam un bija uzkrājies liels lietu skaits, kā arī lietu izskatīšanas termiņi nebija atbilstoši saprātīgam tiesvedības termiņam. Šobrīd pēc Administratīvā procesa likuma grozījumiem ir manāma tendence, ka lietu iztiesāšanas ilgums samazinās. Administratīvā rajona tiesa skata lietas ļoti labā termiņā – mazāk par gadu. Vienīgi Administratīvajā apgabaltiesā šī tendence nav tik laba. Likumdevējam būtu jāizvērtē, vai nebūtu palielināms apgabaltiesas tiesnešu skaits. Tomēr kopējais lietu izskatīšanas termiņš administratīvajā tiesā ir samērīgs. Arī administratīvās tiesas visu instanču argumentāciju kvalitāte ir laba. Līdz ar to iekšējās sajūtas par sistēmu ir pozitīvas.
Būtu jārunā par plašāku judikatūras analīzes veikšanu un tiesneša atbalsta personāla stiprināšanu. Atsevišķu procesuālu jautājumu izšķiršanu par formālo likuma prasību ievērošanu varētu uzticēt pat ne tiesneša palīgam, bet tai pašai tiesas kancelejai, piemēram, attiecībā uz valsts nodevas vai drošības naudas samaksu, norakstu pievienošanu, dokumentu parakstīšanu.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!
Abonentu ieguvumi:
- Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
- Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes