Aizvadītās nedēļas, 11. marta, sēdē Ministru kabinets pieņēma zināšanai Tieslietu ministrijas iesniegto informatīvo ziņojumu par vienotā disciplināratbildības regulējuma ieviešanu visām ar tiesu varu tieši saistītajām profesijām, kas paredz izmaiņas līdzšinējā kārtībā.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2013. gada 26. februāra sēdē nolemto Tieslietu ministrijai bija uzdots izstrādāt un tieslietu ministram līdz 2013. gada 1. septembrim iesniegt Ministru kabinetā ziņojumu par vienotas disciplināratbildības regulējuma ieviešanu ar tiesu varu tieši saistītajām profesijām.
Saeimas Juridiskās komisijas Tiesu politikas apakškomisijas 2012. gada 6. marta un 13. marta sēdē tika skatīts jautājums par tiesu varas vienotas disciplinārkolēģijas izveidošanu. Tiesu politikas apakškomisijas 2012. gada 6. marta sēdē tika panākta vienošanās par to, ka visām tiesu varai piederīgajām amatpersonām varētu būt vienota apelācijas instance disciplinārlietu izskatīšanai, kā arī tika nolemts ierosināt Tieslietu padomei minētā jautājuma apspriešanu.
Pamatojoties uz Tiesu politikas apakškomisijas 2012. gada 13. marta vēstuli, Tieslietu padome 2012. gada 2. aprīļa sēdē skatīja jautājumu par vienotas disciplinārlietu izskatīšanas kārtības noteikšanu tiesu varas amatpersonām. Tieslietu padome nolēma atbalstīt vienotas disciplinārkolēģijas izveidošanu visām tiesu varas amatpersonām kā apelācijas instanci, vienlaikus saglabājot katrai tiesu varai piederīgajai institūcijai autonomiju sākotnējā disciplinārpārkāpuma izskatīšanā, un pieņēma lēmumu aicināt Tieslietu ministriju izveidot darba grupu, kura izstrādātu vienotas tiesu varas amatpersonu disciplinārkolēģijas sistēmas modeli un pēc tam to nodotu apspriešanai Tieslietu padomei.
Ar tieslietu ministra 2012. gada 15. maija rīkojumu Nr. 1-1/179 tika izveidota darba grupa vienotas disciplinārkolēģijas sistēmas modeļa izstrādei.
2012. gada 6. novembrī Saeimas Juridiskajai komisijai tika sniegts ziņojums par darba grupas paveikto vienotas apelācijas instances disciplinārlietu izskatīšanā izveidošanai.
Tiesu sistēmai piederīgo profesiju disciplināratbildības tiesiskais regulējums
1. Tiesneši
Saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmes 84. pantu tiesnešus apstiprina Saeima, un viņi ir neatceļami. Tiesnesi pret viņa gribu atcelt no amata var Saeima vienīgi likumā paredzētos gadījumos, pamatojoties uz tiesnešu disciplinārkolēģijas lēmumu vai tiesas spriedumu krimināllietā.
Šobrīd Tiesnešu disciplinārās atbildības likums paredz, ka likumā noteiktajā kārtībā disciplinārlietu pret tiesnesi var ierosināt Augstākās tiesas priekšsēdētājs, tieslietu ministrs, apgabaltiesu priekšsēdētāji, rajona (pilsētas) tiesu priekšsēdētāji, apgabaltiesu zemesgrāmatu nodaļu priekšnieki un Tiesnešu ētikas komisija.
Tiesnešu disciplinārlietas tiek izskatītas Tiesnešu disciplinārkolēģijā, slēgtā, koleģiālā sastāvā, proti, saskaņā ar Tiesnešu disciplinārās atbildības likuma 2. panta otro daļu tiesnešu disciplinārkolēģijas sastāvā ir Augstākās tiesas priekšsēdētāja vietnieks, četri Augstākās tiesas tiesneši, divi apgabaltiesu priekšsēdētāji, divi rajonu (pilsētu) tiesu priekšsēdētāji un divi zemesgrāmatu nodaļu priekšnieki.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
- Pieeja jaunākajam izdevumam
- Neierobežota pieeja arhīvam – 24 h/7 d.
- Vairāk nekā 18 000 rakstu un 2000 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas – piezīmes, citāti, mapes