Rakstā tiek aplūkotas atsevišķas 2013. gada 9. jūlijā pieņemtā, bet vēl spēku neieguvušā Būvniecības likuma problēmas – būvniecības procesa nepārskatāmība un terminoloģijas neskaidrība, patvaļīgas būvniecības legalizācijas iespējas un sabiedrības līdzdalības nozīme būvniecības procesā.
1. Pašreizējās situācijas vispārīgs raksturojums
Pašlaik spēkā esošais Būvniecības likums tika pieņemts 1995. gada 10. augustā. 2011. gada pavasarī, norādot, ka šis likums ir novecojis un kavē tautsaimniecības attīstību, Ekonomikas ministrija pēc vairāku gadu darba bija sagatavojusi jaunu Būvniecības likuma projektu. Ministru kabinets to iesniedza Saeimā, un tika plānots, ka tas varētu stāties spēkā 2012. gada 1. janvārī.
Likumprojekta anotācijā norādīts, ka 1995. gada Būvniecības likums tika izstrādāts laikā, kad Latvija vēl nebija iestājusies Eiropas Savienībā un tāpēc tagad esot jāharmonizē nacionālā likumdošana ar ES tiesību aktiem, kā arī jāsaskaņo būvniecības process ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu un Administratīvā procesa likumu. Šobrīd spēkā esošais tiesiskais regulējums neatbilstot mūsdienu prasībām, tas esot neskaidrs un nepārskatāms. Anotācijā uzsvērta būvniecības procesa vienkāršošanas nepieciešamība, piemēram, paredzēts atteikties no obligātas būvniecības speciālistu sertifikācijas. Būvniecības procesu bremzējot arī sabiedrības līdzdalība būvprojektu apspriešanā, jo tās nozīme esot neskaidra, apspriedes notiekot emocionāli un cilvēki neprotot pamatot savu viedokli ar normatīvajiem aktiem.1
Var piekrist, ka ir nepieciešams jauns Būvniecības likums, jo šajā jomā ir ļoti daudz problēmu. Piemēram, Eiropas līmenim atbilstošu būvnormatīvu trūkums, tostarp būvprojektu noformēšanas standartu neesamība, kā arī būvprojektu ekspertīžu falsifikācija. Nepieņemama ir situācija, ka būvprojekta ekspertu izvēles tiesības tiek deleģētas attīstītājam vai būvprojekta autoram. Gadiem ilgi praksē būvniecības process tiek kontrolēts galvenokārt formāli, balstoties tikai uz nepieciešamās dokumentācijas esamību vai neesamību. Diemžēl, kā turpmāk tiks norādīts, likumprojekta anotācija sastādīta neprofesionāli un satur daudz pretrunīgu un nepamatotu apgalvojumu.
Kā zināms, šis Būvniecības likuma projekts dažādu, bieži vien pretēju, interešu dēļ, kā arī sakarā ar 10. Saeimas atlaišanu ieplānotajā termiņā tomēr netika pieņemts. 10. Saeima pēc salīdzinoši plašām debatēm to paspēja atbalstīt tikai pirmajā lasījumā. Tā laika Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Kārlis Olšteins Saeimas sēdes debatēs centās pārliecināt deputātus, ka "visi ar būvniecību saistītie lēmumi būvvaldei būs jāpieņem 10 darba dienu laikā (atsevišķos gadījumos tas būs pat īsāks laiks – nesarežģītām būvju grupām), tajā skaitā jāsniedz konceptuāls atbalsts, jāizdod būvatļaujas, kas tiks izsniegtas krietni agrākā būvniecības stadijā. [..] Pēc būtības jaunā Būvniecības likuma pieņemšana ir kā veca zirga nomainīšana pret jaunu. Protams, šis jaunais zirgs mums "jāapseglo" ar vairākiem citiem normatīvajiem aktiem un ar tos pavadošiem Ministru kabineta noteikumiem".
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
- Pieeja jaunākajam izdevumam
- Neierobežota pieeja arhīvam – 24 h/7 d.
- Vairāk nekā 18 000 rakstu un 2000 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas – piezīmes, citāti, mapes